Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!
Raivis Spalvēns, relīžu pārrakstītājs, Delfi28.11.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Ok, tā ir utopiska doma, bet tomēr pateikšu – pienācis laiks ignorēt tviteri un mazināt tā varu. Gadu gaitā tviteris ir audzis no čivinātāvas par nenozīmīgiem tematiem un jokiem līdz ietekmīgam politiskās dienaskārtības noteicējam. Politiski vēstījumi vairs netiek nosūtīti ar preses relīžu starpniecību, bet politiķi jaunumus bieži paziņo tviterī. Tas saprotams, jo gan jau, ka viņi izmērījuši šādu paziņojumu ietekmi, proti, tie sasniedz lielāku auditoriju, nekā klasiskā preses relīze epastā vai mājaslapā. Dažu gadu laikā esam nonākuši punktā, kad politiķi tviteri uzskata par galveno (ietekmīgāko?) komunikācijas kanālu un žurnālisti sēž tviterī, lai šos paziņojumus sagaidītu. Jo citur tos nesagaidīt.
Labi, šādas attiecības ir ieviesušās un abas puses tās leģitimizē, bet būšanai tviterī ir arī negatīvas blaknes. Proti, tur ir pilns ar nepieklājīgiem, neaudzinātiem, rupjiem un pilnīgi stulbiem cilvēkiem, kuri mīl uzklupt ikvienam un ikvienai. Es šos cilvēkus tviterī bloķēju, bet tas nedarbojās, jo uzradās citi, kas turpināja manis nobloķēto misiju – karināt ideoloģiskas birkas pie jebkāda satura ieraksta, saukāja ar kremlinu, draudēja izsist zobus utt. Vienvārdsakot – tviteris kļuvis par toksisku vidi.
Ja iespējams pamest toksiskas attiecības, kas balstās uz agresiju un tās pieciešanu, tad no tādām ejam prom, vai ne? Un es to izdarīju, izdzēšot tvitera kontu, lai turpinātu darboties līdzīgajā Bluesky, kur pagaidām valda eiforija, jo esam savākušies tādi, kas sen nav komunicējuši cieņpilni, iejūtīgi un intelektuāli. Pievienojies!
Kolēģi žurnālisti manu aiziešanu no tvitera kritizēja, jo, redz, īstam žurnālistam ir jābūt tviterī, lai zinātu, kas notiek, ko runā “ietekmīgā” tvitersabiedrība. Un es kolēģiem atbildu - man ir dziļi vienalga, ko raksta tviterī, jo neko jaunu vai svarīgu es tur tāpat neuzzināšu. Kā piemērs ir saujiņas cilvēku saceltā nepamatotā kampaņa pret sabiedrisko mediju. Man nav jāzina, ka šajā kampaņā ir iesaistījušās valsts iestādes un politiķi, tādējādi apliecinot savu aprobežotību vai politiskos mērķus. Tviteris ir kļuvusi par vietu, kurā visi var teikt visu un neviens par teikto nesaņems sodu vai nosodījumu. Pēdējoreiz šāda pieredze bija bērnudārzā. Bet mēs esam pieaugušie, tāpēc aicinu atgriezties pie cieņpilnas un atbildīgas komunikācijas, tādā formā, kas izslēdz necieņu un melus.
Manuprāt, LSM nebija jāatbild uz tviterī radītu provokāciju un tai brīdī vajadzēja lepni izdzēst savu tvitera kontu, pametot platformu, kas jau sen zaudējusi saprātu. Nevienam nav jāreaģē uz 5 tviterlietotaju izlietām samazgām, no kuriem viens ir reāla persona, bet četri – boti. Ir laiks pamest destruktīvas attiecības un varbūt pat paņemt ilgāku pauzi no tīkliņiem, tostarp FB. Bet galvenais – mans aicinājums visiem komunikatoriem apdomāt, vai esošie komunikācijas kanāli nav iestūrējuši grāvī, vai nav laiks pārdefinēt to, kā komunicējam, un secinājumus nododiet savai vadībai un/klientiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
