Iesaki rakstu: 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Manā ieskatā neviens no viņiem nevarēja šādi ar ultimātu mēģināt ierobežot Demos saturu, tāpēc lūgumus neņēmu vērā. Tam sekoja attiecīgo darboņu publiski paziņojumi par izstāšanos ne tik koleģiālos toņos, kādos ceļu šķiršanās tika apspriesta mūsu starpā. Tās ir emocijas, un, jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šādām publiski personiskām un dramatiskām ceļabiedru atvadām. Tomēr, tā kā tviterī un citur komentāros izskan visādi nepatiesi minējumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sākuma ir bijusi svarīga Rodžera Skrūtona izpratne par “mēs” un par nacionālismu kā pilsonisku, ne etnisku predispozīciju. Demos iestājas par vārda brīvību un nepieciešamību sarunāties kā priekšnoteikumu jebkādai kompromisos balstītai politikai. Demos konferencē ir vieta gan sabiedrībā zināmu atbalstu baudošam kareivīgam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionālismam, gan tā skarbai kritikai.
Demos mērķis ir mainīt politisko kultūru — aicināt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mācīt politiskos tikumus. Demos mērķis nav virzīt kādas par katru cenu uzspiežamas, vispareizākās programmas indoktrināciju. Demos mērķis ir aicināt politiskās arēnas dalībniekus apzināties, ka laba politika var rasties tikai godīgā arēnā. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispār), tā ir arī to vai to neesamības uzturēšana caur sarunu. Saruna par nesamierināmo ir kara atlikšana.
Konservatīvisma sakne ir faktiskā stāvokļa, faktiskās vēstures un faktisko līdzcilvēku apzināšanās un uztvere, ka pastāvošais ir sava veida mierizlīgums. Konservatīvie noraida atriebības, kolektīvas vainas un atdarīšanas, konservatīvie noraida kosmiska taisnīguma alkas.
Manas sabiedriskās aktivitātes motivē rūpes par manu dzimteni un vienīgajām mājām Latviju. Es uzskatu, ka pastāv nacionālisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes, un es uzskatu, ka ir būtiski tās paturēt prātā, jo īpaši laikos, kad dzimtenes mīlestības vārdā dzimtene kulturāli tiek padarīta arvien līdzīgāka Krievijai nekā liberālās demokrātijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar līkumu jautājumam, kas ir latviešu politiskās nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienīgās mājās, kuriem dārga ir vārda brīvība, demokrātija un kurus interesē konservatīvisms kā domāšanas veids, aicinu 10. decembrī uz mūsu kārtējo sesiju Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents.
Pasākuma pirmajā daļā ar īsām zibensrunām par tēmu runās raibs dažādu uzskatu pārstāvju pulciņš. Otrajā daļā būs jautājumi un atbildes, kas būs sadalīti trīs apakštēmās: 1) politika kā saruna, 2) nelietīgi politisko oponentu diskvalifikācijas paņēmieni, 3) "mēs" jeb kolektīvā identitāte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacījums kompromisu politikai.
Varbūt pasākuma formāts un tēmas plašais tvērums neļaus mums izvērsties un iet dziļumā, bet, atnākot uz šo sesiju, jūs svinēsiet vārda brīvību un augstāku politisko kultūru, kā arī sastapsiet līdzīgi sarunai atvērtus cilvēkus. Uz tikšanos!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
