Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr deputāti, aktīvisti, juristi un labu griboši komentētāji šausminās par “nabaga īrniekiem denacionalizētajos namos”, kam varētu nākties maksāt (iedomājieties tikai!) tādu pašu īres maksu kā visiem citiem, es gribētu šoreiz paust politnekorektu viedokli: bet kāpēc viņiem vispār pienākas tādas spectiesības?

Kad padomju varas aplaupīto, uz Sibīriju deportēto un noslepkavoto Latvijas Republikas pilsoņu (latviešu, līvu, ebreju, baltvācu...) mantinieki atguva priekštečiem atņemtos dzimtas īpašumus, tajā skaitā mājas, zemi, ēkas, zemnieku saimniecības, arī atsevišķus uzņēmumus, tobrīd pilsētu īres namos lielākoties dzīvoja tādas ģimenes, kam šos dzīvokļus bija “piešķīrusi” okupācijas vara.

Tīšuprāt izvairīsimies no mēģinājumiem aprēķināt, cik daudzos gadījumos represētu Latvijas pilsoņu mantinieki savos atgūtajos dzīvokļos priekšā atrada visādus komunistus, izdienējušus okupācijas armijas virsniekus, padomju režīma amatpersonas, miličus, čekistus un viņu aģentus, kuri bija palīdzējuši veikt represijas pret tiem, kam šos namus savulaik atņēma, jo nav pieejama precīza statistika, cik šādu dzīvokļu kopumā Latvijā ir un kas tieši tajos dzīvo. Skaidrs ir tikai tas, ka tādos dzīvokļos kopējais iemītnieku skaits uzreiz pēc denacionalizācijas bija vērtējams simtos tūkstošu.

Lai šos cilvēkus neizmestu uz ielas, likumā bija iestrādāts aizsargājošs princips — viņiem īres maksa tika cieti fiksēta, un bija noslēgti ļoti ilgi īres līgumi. Problēma bija tāda, ka notika inflācija, Latvijā atsākās ekonomikas kāpums un pamazām uzlabojās dzīves līmenis (par spīti vairākām krīzēm), taču šiem cilvēkiem īres maksa nepieauga, kaut gan palielinājās ēku ekspluatācijas un remonta izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis.

Tagad iedomāsimies, ko tas viss nozīmēja namīpašniekam: viņš dabūjis atpakaļ okupantu atņemto un 50 gadu laikā nolaisto ēku, viņam jāsāk atjaunošana, jālāpa kanalizācija, jāmaina jumts, jāsiltina, jāremontē fasāde, jāpārvelk dzirksteļojoši elektrības vadi, ar hlora preparātu pagrabā jāindē pelējums, jāliek hidroizolācija un kas tik vēl ne, jāmaksā augošais NĪN un pieaugošās algas remontniekiem, taču mājā piecus, desmit, divdesmit un vairāk gadus dzīvo tādi iemītnieki, kas maksā par īri 15 latus mēnesī un kam īre beztermiņa!

Gadījās, ka šie piespiedu īrnieki izrādījās piederīgi tai sugai, kas kopš padomju laikiem pieradusi ne par ko nemaksāt un uzkrāj apkures, ūdens un kanalizācijas parādus, zog elektrību un nerūpējas par kārtību koplietošanas koridoros. Mājai samilzis parāds par apkuri un ūdeni, ko arvien sataisa daži neapzinīgi dzīvokļi, bet beigās siltuma nepieslēgšana rudenī draud visiem — arī tiem, kas godīgi maksā.

Kaut arī denacionalizēto namu īrnieki paši sevi uzskata par mūžīgajiem cietējiem, viņiem bija vismaz 25 gadi, lai meklētu jaunus mitekļus vai vienotos ar namīpašniekiem par abpusēji cienīgiem līgumu nosacījumiem. Patiesībā viņi ir bijuši bez iemesla privileģēta elites grupa, kas — pretstatā citiem līdzcilvēkiem — ir varējuši maksāt dažkārt pat tikai desmito daļu no reālās īres cenas, kamēr citiem cilvēkiem tādas privilēģijas nepienākas.

Jau dzirdu sašutušas balsis: “Tas raksta autors nelietīgi negrib saprast! Viņš savā bārdainajā vecumā iedomājas, ka zina, kā tas ir!” Arī es kādreiz esmu bijis jauns un dabūju īrēt dzīvokļus visādos ūķos. Man vienmēr bija jāmaksā pilna īre, kaut arī dzīvokļi gadījās sliktāki nekā tie, kuru īrnieki kādā denacionalizētā blakus namā maksāja vairākkārt mazāk, pie kam ar praksē tikpat kā neīstenojamām tiesībām viņus nemaksāšanas gadījumā izlikt. Man neskauž, ka citiem ir gadījušies labāki apstākļi, bet man neliekas pareizi, ka viņiem 25+ gadus no vietas sevi jāiztēlo par “cietējiem”, kaut gan viņi atrodas finansiāli un tiesiski privileģētā situācijā, ja salīdzina ar citiem.

Nākamais loģiskais jautājums: “Kur viņiem likties, ja no šāda dzīvokļa beigās tomēr būs jāizvācas? Gandrīz visi no viņiem tagad jau ir pensionāri!” Ja nav cerības vienoties ar mājas īpašniekiem, tad laikus jāiestājas rindā uz pašvaldības vai sociālo dzīvokli — denacionalizēto namu īrniekiem ir tiesības uz vietu šajā rindā. Tomēr, tā kā šīs rindas virzās gliemeža, pie kam beigta, ātrumā, vislabākais ir pārcelties uz dzīvi kādā mazpilsētā vai lauku ciemā, kur apkārt ir dabiska vide un tīrs mežs, svaigs gaiss, labāki kaimiņi, pieejamāka pašvaldība nekā Rīgā un savs dārziņš, kur parušināties ap puķēm.

Piemēram, Skrundas novada Rudbāržos ir divu un trīsstāvu mājas ar visām ērtībām un centrālapkuri, kas pieder vietējai agrofirmai un iedzīvotāju aizplūšanas dēļ stāv pustukšas — gan agrofirma, gan novads priecāsies, ja šiem lētajiem dzīvokļiem atradīsies jauni iemītnieki. Tas pats vērojams Ventspils novada Ugālē, kur daudzi labi dzīvokļi stāv tukši. No šīm abām vietām ir izcila sabiedriskā transporta satiksme ar Rīgu, ja vajag.

Ja denacionalizētā dzīvokļa iemītnieki strādā Rīgā un viņiem tāpēc nepieciešams dzīvot tieši Rīgā, tad tas nozīmē, ka viņiem ir darbs un viņi var atļauties maksāt normālu īri par dzīvokli. Savukārt tie, kas saņem tikai pensiju, droši vien nemaz nav nopietni apsvēruši pārcelšanos uz laukiem (ja visa dzīve nodzīvota pirms tam pilsētā, tāda doma prātā var neienākt), taču kopumā varu teikt, ka dzīve laukos ir kvalitatīvāka un veselīgāka, uz laukiem pensionāri ir kustīgāki un kopumā žiperīgāki — tā kā savu reizi esmu dzīvojis gan viensētā, gan lauku ciemā, gan mazpilsētā, gan Rīgā, tad no savas pieredzes esmu pilnībā pārliecināts, ka laukos dzīve ir harmoniskāka.

Ja valsts savulaik uzlika par pienākumu namīpašniekiem nodrošināt zemāku īres maksu noteiktai iedzīvotāju grupai, tad vajadzēja arī kompensējošo mehānismu — vai nu piemaksāt starpību (tāpat kā to dara pašvaldība, piemēram, ja sociālie dzīvokļi ierīkoti kādai firmai piederošā mājā), vai nodrošināt, sacīsim, NĪN vai citu nodokļu atlaides attiecīgās starpības apjomā. Nevaru atrast, ka jebkas tāds no valsts puses būtu ticis darīts vai ieviests.

Visu minēto apsvērumu dēļ mani pārņem izbrīns, kad redzu — politiķi iestājas par šīs izredzētās personu grupas mantisko privilēģiju saglabāšanu, nevis risinājuma atrašanu. Nākamā gada budžetā pat piedāvāts rezervēt 6 miljonus eiro, lai palīdzētu šiem cilvēkiem kaut ko kompensēt. Īsti nesapratu, ko tieši viņiem vajadzētu kompensēt, taču man ir morāla rakstura iebildumi pret jebkādas nodokļu maksātāju naudas izlietošanu šādiem mērķiem: 25+ gadus cilvēkiem ir bijušas likumā noteiktas privilēģijas maksāt daudz mazāku īres maksu par sveša īpašuma lietošanu, un tagad viņiem maksās v ē l ?! Un šoreiz no mūsu visu kopīgās kabatas?

Sāksim meklēt īstu risinājumu, nevis piemaksāt par esošās (nepareizās) situācijas saglabāšanu!

Novērtē šo rakstu:

86
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...