Iesaki rakstu: 
„Visos man pierakstītos uzņēmumos neesmu ne amatos, ne darba tiesiskajās attiecībās. Acīmredzot sensāciju mednieki bijuši par slinku, lai ieskatītos Lursoft. Līdz ar to sensācijas pasniedzēji sapinušies meistarībā un pieraksta man to kā nav,” – šādi partijas KPV LV Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta 2. vietā esošais „uzņēmējs” un vietējais deputāts Māris Možvillo komentē iepriekš publiskotās ziņas par viņa „uzņēmējdarbību” un iespaidīgos nodokļu parādus, ko valsts bijusi spiesta norakstīt. Taču realitāte izrādās cita – Pietiek šodien publisko Možvillo ieteiktajās Lursoft datu bāzēs atrodamo uzņēmuma Serviss AT maksātnespējas pārskatu: tagadējais Saeimas deputāta amata kandidāts ir bijis viens no diviem tā īpašniekiem un pārstāvis maksātnespējas procesā.
Pilnu maksātnespējas pārskatu var lasīt šīs publikācijas beigās, savukārt šeit publicējam dažus spilgtākos fragmentus, kas raksturo tagadējā deputāta kandidāta „uzņēmējdarbības praksi”:
- „Valsts ieņēmumu dienestsu uz 14.03.2016.pilnvaras nr.2511 pamata pārstāv Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas Rīgas nodaļas galvenā juriste Aleta Levinska (galvenā prasījuma summa EUR 726 417,12 (LVL 510 528,86) apmērā ar atbilstoši 6438,73 balsīm).”
- „Parādnieka pārstāvis Māris Možvillo uz kreditoru sapulci, kurā paredzēta bankrota procedūras slēguma bilances apstiprināšana. lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu, maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, nav ieradies.”
- „Ar parādnieku Māri Možvillo 2011.gada 09.martā tika noslēgta Vienošanās par parāda atmaksu, ar kuru puses vienojās par aizdevuma atdošanas maksājumu grafiku. Neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, Māris Možvillo vienošanos neizpildīja.”
- „Administratore iesniedza tiesā prasības pieteikumu par parāda EUR 45 671,02 apmērā piedziņu no Māra Možvillo, kurš ir viena no bijušajām Parādnieka amatpersonām. 2015.gada 15.septembrī stājās spēkā tiesas nolēmums par EUR 45 671,02 piedziņu no parādnieka, un spriedums tika nodots tiesu izpildītājam piespiedu piedziņas izpildei.”
- „Ar 2016.gada 03.februāra vēstuli “Par izpildu lietvedības gaitu” zvērināta tiesu izpildītāja Līga Krima paziņoja, ka Mārim Možvillo nepieder nekustamie īpašumi un naudas līdzekļi parāda dzēšanai no Māra Možvillo nav piedzīti. Papildus tiesu izpildītāja norādīja, ka pēc Māra Možvillo paskaidrojumiem visi viņam kādreiz piederējušie transporta līdzekļi ir noņemti no reģistrācijas, izjaukti un pārdoti. Administratore konstatē, ka parāda piedziņa no Māra Možvillo nav iespējama.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
