Deputātes Ingas Bērziņas deklarācija saka: es protu šiverēt
Pietiek lasītājs23.05.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) valsts amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. Šķiet, kas tur sevišķs – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverīgas ap naudīgiem jautājumiem.
Pēdējais Bērziņas iznāciens saistīts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot grozījumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsējamās tabakas pieejamību.
Pirms tam Bērziņa, būdama Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, iezīmējās, rūpējoties par uzņēmumiem, piemēram, par SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcu.
Un atkal šķiet, kas gan tur sevišķs, - deputātiem taču jārūpējas par tautas labklājību. Pareizi. Jārūpējas par kopējo turību un arī par savu.
Bērziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rūpējoties par kopēju labumu, arī pašas labums mazumā neiet. Tā, piemēram, pašvaldības deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas īpašumā bija tikai četri dzīvokļi Kuldīgā. Bērziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzīvokļi Kuldīgā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzīvokļi Kuldīgā un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā.
Ar pašvaldības deputāta algu pie daudzu dzīvokļu iegādes? Bērziņa parāda, ka var! Vēl vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzīvokļiem, bet arī veidot uzkrājumus. Tā, piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Bērziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmērā un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzīvokļu vietā jau parādījušies seši, Bērziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzīvokļu vietā parādījušies astoņi un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā, Bērziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arī nevienas parādsaistības.
Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.
Atveram Kuldīgas domes mājaslapas arhīvu, un tur 2014. gada 25. novembrī, laikā, kad domi vadīja Bērziņa, publicēts šāds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rūpnīca”. Paziņojumā norādīts par uzņēmēju tikšanos ar Kuldīgas novada Domes vadību, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas Kuldīgas domes vadības simpātijas pret paziņojumā pieminēto uzņēmēju un viņa iecerēto biznesu.
Ej nu sazini: nejaušība vai likumsakarība, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomēr ir!
Ejam tālāk. Šā gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārī tika apspriesti grozījumi Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Bērziņa. Deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.). Pirms tam bija zināms Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību. Šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai. Taču nekā! Sēdē sākās neticamas lietas. Bērziņa pēkšņi atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu. Tas nozīmēja piekšlikumu iekonservēšanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brīdī varēja uzelpot un ievilkt plaušās kuplu dūmu uz Bērziņas veselību.
Likumsakarība vai nejauša sagadīšanās? Ej nu sazini! Jāpēta tālāk!
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
