Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo vēstuli aicinu Saeimas deputātus balsot par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu informāciju.

Nevienam nepatīk migrācija: ne migrantiem, ne viņu ģimenēm, ne valstīm no un uz kurām migrē. Tomēr jau gadu desmitus starptautiskajā vidē ir apziņa, ka migrācija ir viens no vājākajiem globālās drošības jautājumiem, kas būtu jārisina kopīgi. Migrācijai jau skārusi Latviju, jo aptuveni 300 000 mūsu valsts pilsoņu pēdējo 15 gadu laikā izbraukuši; toties uz Latviju vēlas braukt studenti, investori, darba meklētāji. ANO Globālais migrācijas pakts uzrunā tieši šo cilvēku, arī mūsu pilsoņu, jautājumu risināšanas iespējas.

Viens no seturtdienas, 6, decembra, Saeimas sēdes darba kārtības minētā jautājuma rosinātājiem Rihards Kols (NA) publiski ir teicis, ka "lai gan "juridiski nesaistošs", šis dokuments norāda uz attieksmi, uz nodomiem un plāniem. Ja visi dokumentā minētie pasākumi nav mūsu plānos, vai tiešām mēs esam gatavi maldināt starptautisko sabiedrību?" Vēlos uzsvērt, ka paktā nav iekļauta rīcība, kas nesaskan ar Latvijas imigrācijas, patvēruma un integrācijas politiku.

Visas Latvijas valdībā pārstāvētās partijas ir izteikušas atbalstu robežu stiprināšanai, cīņai ar cilvēktirdzniecību un atbalstu drošu, koordinētu atgriešanās migrācijas procesu veicināšanai. Pakts atbalsta tieši to pašu. Taču šīs aktivitātes nav iespējams pilnvērtīgi ieviest bez pārrobežu sadarbības. Deklarācijas nozīmīgākā apņemšanās ir uzlabot starptautisko sadarbību migrācijas pārvaldībā (8. punkts).

Saeimas ceturtdienas, 6.decembra, darba kārtībā iekļautajā rezolūcijā par nepievienošanos ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam minētie un publiski izskanējušie pamatojumi neatbilst pakta saturam. 

Aicinu iepazīties ar rezolūcijā iekļautās nepatiesās informācijas atspēkojumu, kas pamatots ar ANO Globālajā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā iekļautajiem mērķiem un rīcības virzieniem.

1. Rezolūcijā norādīts, ka nepieciešams "risināt migrācijas plūsmu problēmas tur, kur tās rodas, kā arī efektīvi īstenot Eiropas Savienības jūras un sauszemes ārējo robežu kontroli, lai apturētu nekontrolētas migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm".

Pretēji rezolūcijā paustajam, pakts tieši paredz migrācijas virzītājspēku risināšanu izcelsmes valstīs. Kā uzsver ANO Ģenerālsekretārs Antonio Guterešs, migrācijas iemesli, kā globālā nevienlīdzība un klimata pārmaiņas, var kļūt arvien nozīmīgāki, un tieši tāpēc ir nepieciešama šāda deklarācija - lai novērstu strukturālus iemeslus emigrācijai un nodrošinātu efektīvu robežu pārvaldību.

Mērķis Nr.2: "Līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvēkus atstāt savas izcelsmes valstis."

Mērķis Nr.11: "Nodrošināt integrētu, drošu un saskaņotu robežu pārvaldību."

2. Rezolūcijā norādīts, ka "paktā identiski tiek uztverti migranta, bēgļa un nelegālā imigranta jēdzieni, piešķirot tiem vienādu juridisko statusus un tādējādi noliedzot būtiskās atšķirības starp šiem jēdzieniem".

Deklarācijas 4. punktā teikts pretējais - ka "migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas, kuras regulē atšķirīgs tiesiskais regulējums. Tikai bēgļiem ir tiesības uz īpašu starptautisko aizsardzību, saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem par bēgļiem". Latvija savā Imigrācijas likumā nosaka, kam ir tiesības imigrēt valstī un pie kādiem noteikumiem, tā arī nosakot legālās un nelegālās imigrācijas veidus. Tāpat Latvija Patvēruma likumā nosaka starptautiskās aizsardzības veidus un noteikumus valstī.

3. Rezolūcijā norādīts: "Stingri nepiekrītot vienpusējiem ANO Globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā ietvertajiem apgalvojumiem, ka jebkāda migrācija, pat nelegāla, ir cilvēka tiesības, ka tā ir neizbēgama, pozitīva un atbalstāma parādība un labklājības, inovāciju, ilgtspējīgas attīstības avots."

ANO pakts to neapgalvo. 15. punktā f) apakšpunktā rakstīts, ka "visos migrācijas cikla posmos nodrošinām visu migrantu cilvēktiesību pienācīgu ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu, neatkarīgi no viņu migrācijas statusa". Proti, vispārējās cilvēktiesības, kas ir garantētas mums katram, attiecas arī uz bēgļiem un migrantiem. Vienlaikus jānorāda, ka lielākā daļa starptautisko migrantu ceļo un pārceļas likumīgā veidā. Pakta saturs ir galvenokārt par migrāciju darba, studiju, uzņēmējdarbības uzsākšanas, ģimenes apvienošanas un citos nolūkos, ne tikai par patvēruma meklēšanu.

Turklāt pakts paredz mērķtiecīgu cīņu ar migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību (9. un 10. mērķis), kas ir nozīmīgākie nelegālās migrācijas iespējotāji, kā arī robežu stiprināšanu (11. mērķis), tā maksimāli novēršot neatbilstīgu migrāciju.

Paktā tiek minēti arī migrācijas riski:

11. punkts: "Mūsu mērķis ir veicināt drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, vienlaikus samazinot neatbilstīgas migrācijas biežumu un negatīvo ietekmi [..]"

16. mērķis: "iespējot migrantus un uzņemošās sabiedrības, lai veicinātu patiesu iekļaušanos un sabiedrības saliedētību," - ir vērsts uz risku mazināšanu un polarizācijas novēršanu uzņemošajā sabiedrībā.

4. Rezolūcijā norādīts, ka "pakts noklusē imigrācijas radītos riskus valstu un sabiedrību drošībai, ekonomikai un identitātei".

ANO deklarācija 10. punktā uzsver pretējo: "Mums arī jāsniedz visiem saviem pilsoņiem pieeja objektīvai, ar faktiem pamatotai un skaidrai informācijai par ieguvumiem no migrācijas un ar to saistītajām problēmām." Deklarācijas izstrādes laikā dalībvalstis dalījās ar informāciju par migrācijas situāciju savā valstī un reģionā, tajā skaitā Eiropas Savienībā, un, balstoties uz šo informāciju, tika sagatavoti rīcības mērķi un uzdevumi.

5. Rezolūcijā norādīts, ka "jebkādi lēmumi saistībā ar migrācijas politiku ir nacionālo valstu kompetencē un tiem jābūt balstītiem brīvprātīguma principos". Tajā teikts, ka "pakts pauž nacionālai valstij nepieņemamu vēstījumu un mazina nacionālo valstu lomu lēmumos par imigrācijas jautājumiem" un "tā parakstīšana var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem".

Tikmēr pašā ANO deklarācijā uzsvērts tieši pretējais:

15. punkts, c) apakšpunkts: "Globālā deklarācija apstiprina valstu suverēnās tiesības noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un regulēt migrāciju savas jurisdikcijas ietvaros saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

Savas suverēnās jurisdikcijas ietvaros valstis var nošķirt likumīgu (regular) un neatbilstīgu (irregular) migrācijas statusu, tostarp noteikdamas savus likumdošanas un politiskos pasākumus."

Paktam ir rekomendējošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot paktu, lēmumi par tā rekomendāciju ieviešanu vai neieviešanu paliek Latvijas kompetencē. Jebkura starptautiska vienošanās vai nacionāla līmeņa politika, kas varētu rasties, tiecoties īstenot paktā minētos mērķus, būs jāsaskaņo nacionālā līmenī. ANO nespēj uzspiest valstīm neko, ko tās nevēlas. Turklāt pakts balstīts jau esošos starptautiskos nolīgumos, kurus Latvija ir ratificējusi. Visbeidzot, liela daļa no paktā paredzētajiem mehānismiem nacionālā līmenī jau Latvijā ir ieviesti un lasāmi Imigrācijas likumā, Patvēruma likumā, sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumentos.

6. Rezolūcijā norādīts, ka "pakts nav ticis pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai".

Šis arguments ir patiess. Tomēr jāņem vērā – lai gan deklarācijas teksts apstiprināts jau šī gada jūlija beigās un visas dalībvalstis piedalījās tā izstrādē, Latvijā priekšvēlēšanu laikā migrācijas jautājumi tika apskatīti teju tikai diasporas kontekstā. Citi aspekti izskanēja reti un virspusēji. Sabiedrībai netika skaidrots deklarācijas saturs un ilgtermiņa ietekme, bet šī rezolūcija tiek izmantota, lai radītu trauksmi, polarizāciju un bailes.

Vienlaikus jāizceļ deklarācijas 1. mērķis: "Vākt un izmantot detalizētus datus kā pamatu pierādījumos balstītai rīcībpolitikai," - kā arī 17. mērķis: "Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju." Tas nozīmē, ka ikviens lēmums, kas tiks izstrādāts, lai iedzīvinātu deklarācijā identificētos mērķus, būs jāizsver, balstoties uz datiem un dialogu ar uzņemošo sabiedrību.

Piemēram, izstrādājot un vērtējot Latvijas integrācijas politikas pamatnostādnes, regulāri notiek diskusijas ar pilsonisko sabiedrību.

Papildus rezolūcijā iekļautajiem apgalvojumiem publiskajā telpā ir izskanējuši arī citi nepatiesi apgalvojumi:

7. Izskan, ka mediji vairs nedrīkstēs kritizēt ar migrāciju saistītus jautājumus, politiķi vairs nedrīkstēs runāt par migrācijas ierobežošanu.

Nepatiesi. 17. mērķa c) apakšpunkts: "Veicināt neatkarīgu, objektīvu un kvalitatīvu informāciju medijos, tostarp internetā, sensitivizējot mediju speciālistus un izglītojot viņus par jautājumiem un terminoloģiju saistībā ar migrāciju, ieguldot resursus ētiskas ziņošanas standartos un reklamēšanā un pārtraucot piešķirt valsts līdzekļus vai būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju pret migrantiem, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot mediju brīvību."

Saskaņā ar Krimināllikuma 78. un 150. pantu jebkuras darbības, kas ir vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, ir sodāmas. Ne tikai fiziski uzbrukumi, bet arī naida runa ir sodāma. Tātad jau šobrīd medijos pausta naida runa ir sodāma, tas nav jaunums ANO deklarācijā.

Deklarācijas 17. mērķis "Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju" kopumā aicina mazināt maldinošas, diskriminējošas un naidīgas informācijas izplatīšanu. Kritizēt migrācijas pārvaldību joprojām drīkstēs, tāpat kā izcelt ar migrāciju saistītos izaicinājumus un problēmas, ja vien tas tiks darīts cieņpilnā veidā.

Tātad mediji drīkstēs ziņot par izaicinājumiem robežu pārvaldībā, integrācijas jautājumos, cilvēktirdzniecības apkarošanā, taču nedrīkstēs pielietot naida runu.

8. Izskan, ka migrantus, kas robežu šķērso nelikumīgi, vairs nedrīkstēs aizturēt.

Nepatiesi. Deklarācijas 13. mērķis aicina izmantot migrantu ievietošanu aizturēšanas centros tikai kā galēju līdzekli un izstrādāt alternatīvas vai, ja aizturēšana tiek veikta, nodrošināt, ka tas notiek saskaņā ar pieņemtajiem cilvēktiesību standartiem. Imigrantu aizturēšana netiek atbalstīta kā iebiedēšanas līdzeklis vai kā iemesls nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei pret migrantiem, jānodrošina viņiem juridiskā palīdzība.

Šobrīd Imigrācijas likums nosaka aizturēšanas kārtību un tā 50.2. pants paredz, ka "ārzemniekam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā ir, ja:

viņam nepietiek līdzekļu, viņš uzturas Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta;

viņš šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā".

Tātad Latvija jau ievēro deklarācijā iekļautos principus. 

9. Izskan, ka Latvijai būs jāievieš jauni integrācijas atbalsta mehānismi.

Nepatiesi. 16. mērķis: "Nodrošināt plašākas iespējas migrantiem un sabiedrībai īstenot pilnīgu iekļaušanos un sabiedrības saliedētību. a) Veicināt abpusēju cieņu pret uzņemošo kopienu un migrantu kultūru, tradīcijām un paražām, apmainoties ar labās prakses piemēriem un ieviešot tos praksē saistībā ar integrācijas politiku, programmām un aktivitātēm, tostarp veidiem, kā veicināt dažādības akceptēšanu un sekmēt sabiedrības saliedētību un iekļaušanu."

Jau šodien sabiedrības saliedētības veicināšana ir Latvijas integrācijas politikas pamatā, tāpat ir dažādas iniciatīvas diskriminācijas izskaušanai un dažādības veicināšanai. Tas ir Kultūras ministrijas pārziņā. Konkrēta rīcība iekļauta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.- 2018.gadam īstenošanas plānā 2019.-2020.gadam. Pamatprincipi imigrantu integrācijas politikai Eiropas Savienībā, uz kā balstīta Latvijā ieviestā trešo valstu pilsoņu integrācija, jau ietver ANO deklarācijā uzskaitītos principus.

10. Izskan, ka migrantu naudas pārskaitījumiem būs labvēlīgāki nosacījumi nekā latviešu pārskaitījumiem.

Deklarācijas 20. mērķī runā par ātrāku, drošāku un lētāku naudas pārskaitījumu infrastruktūras attīstību visiem iedzīvotājiem. Tirgus attīstības rezultātā lētāki naudas pārskaitījumi kļūtu pieejami ne tikai migrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kas šādus pakalpojumus izmanto.

Šī deklarācijas daļa daudz lielākā mērā palīdzēs tieši mūsu diasporai un viņu ģimenēm Latvijā. Jau šobrīd ārzemēs dzīvo liels skaits Latvijas valstspiederīgo, kas arī ir migranti un ik gadu uz mājām pārskaita apmēram 600 milj. EUR. Šī nauda veido nozīmīgus ienākumus viņu ģimenēm Latvijā, un pēdējā laikā aizvien vairāk latviešu ārzemēs izvēlas maziem pārskaitījumiem izmantot nebanku naudas sūtījumus, kas piemēro augstākas komisijas. Pēc Pasaules bankas datiem, 2017. gadā naudas pārskaitījumi uz Latviju no 2011. līdz 2017.gadam vidēji izmaksāja apmēram 4% no pārskaitījuma summas. Samazinot vidējās izmaksas līdz paktā uzstādītajam mērķim 3% apmērā, Latvijas ģimenēm tas ļautu ietaupīt apmēram 6 milj. EUR gadā.

11. Izskan, ka būs jārada jauni pakalpojumi

Nepatiesi. Pakts aicina nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas personām pienākas saskaņā ar viņu cilvēktiesībām. Tajā nav runa par pakalpojumu vienādošanu ar uzņemošās sabiedrības iedzīvotājiem, bet gan par pašu pamatu - ka piekļuve pakalpojumiem netiek liegta diskriminācijas dēļ. Tāpat, ja runā par tulka vai juridiskās palīdzības pakalpojumiem, tie ir jau pastāvoši atbalsta mehānismi.

Piekļuve neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai jau ir noteikta gan Imigrācijas likumā (t.sk. aizturētajām personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi), gan Veselības aprūpes finansēšanas likumā (patvēruma meklētājiem, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju).

Piekļuvi izglītībai nosaka Vispārējās izglītības likums: "Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta, pamatizglītības ieguve ir obligāta, tāpēc ir jānodrošina, ka arī citu valstu pilsoņiem ir piekļuve vismaz obligātajai izglītībai."

Tulka pakalpojumus nodrošina biedrība "Patvērums "Drošā māja"" jau vairākus gadus, lai veicinātu cieņpilnu pakalpojumu saņemšanu, atvieglojot darbu arī pakalpojuma sniedzējiem (piemēram, ārstniecības personālam vai sociālo pakalpojumu sniedzējiem). Tas finansēts no Eiropas Komisijas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda.

Bezmaksas juridisko palīdzību sniedz Juridiskās palīdzības administrācija patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem lēmumu pārsūdzēšanai. Termiņus lēmumu pārsūdzēšanai nosaka Patvēruma likums. Juridiskās palīdzības administrācija arī nodrošina juridisko palīdzību lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.

Tātad - Latvijā deklarācijā identificētos pasākumus attiecībā uz pamatpakalpojumiem jau nodrošina. 

Aicinu Saeimas deputātus balsot pret iesniegto rezolūciju un par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu informāciju.

* saglabāta autores izpratne par rakstību latviešu valodā

Novērtē šo rakstu:

5
73

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...