Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem
Deniss Senko10.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku no mājām tika izlikta 83 gadus veca II grupas invalīde, kura no Parex bankas nekādu aizņēmumu nebija saņēmusi.
Tādu gadījumu ir ļoti daudz, kad cilvēki, kuri nav ņēmuši nekādus aizņēmumus, tiesas ceļā tiek izlikti no sava mājokļa, jo šo cilvēku īpašumi tiek pārdoti izsolēs citu personu parādu segšanai, neņemot vērā Civillikuma 1934.un 1943.panta noteikumus, kas nepārprotami nosaka, ka nevis personas paraksts rada saistību atdot aizdevumu, bet aizdevuma saņemšanas fakts.
Jānorāda, ka likumdevēja vara Latvijā pieder Saeimai un tieši Saeima ir tā, kas var ierobežot banku un visādu citu aizdevēju patvaļu, kuras rezultāta simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir spiesti pamest savu dzimteni.
83 gadus vecā II grupas invalīde un tūkstošiem citi, kuri tiek izlikti no mājām, cieš tieši Saeimas bezdarbības rezultātā.
Katrs izglītots latvietis ir lasījis Kārļa Skalbes literāro pasaku “Kaķīša dzirnavas”, kur pasakas galvenais varonis Kaķītis kļuva par upuri augļotājiem un pazaudēja savas dzirnavas, pārcieta dažādus pazemojumus, līdz nokļuva pie augstākā valdnieka, kurš viņa ciešanas izbeidza - atdeva dzirnavas un augļotājus padzina.
Latvijas realitāte ir tāda, ka tūkstošiem augļotāju upuru ir palikuši bez jumta virs galvas, un ar to vēl nepietiek, augļotāji ar tiesu varas palīdzību turpina savus upurus vajāt arī pēc mājokļa atņemšanas.
Eiropas Parlaments rezolūcijā „Par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā” (11.06.2013) ir norādījis, ka no mājokļa izliktiem iedzīvotājiem kredīti nebūtu jāmaksā. Dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, saka Eiropas Parlaments (EP) 11.06.2013. pieņemtajā rezolūcijā, kurā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi.
„Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma «burbuļu» risku»,” teica par paziņojuma izstrādi atbildīgā EP deputāte Karima Delli (Zaļie/EFA, Francija) debatēs pirms balsojuma.
Deputāti rezolūcijā aicina dalībvalstis novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā.
Arī Latvijā ir pēdējais laiks sākt piemērot šo rezolūciju.
Deputāti, kāpēc Jūs neesat izmantojuši sev dotās tiesības un iespējas apturēt iedzīvotāju izlikšanu no mājokļiem, īpaši to iedzīvotāju, kuri ir ar invaliditāti, maziem bērniem, pensionāri, mazturīgi, slimi?
Iespējams, ka esat apsolījuši saviem vēlētājiem rūpēties tikai par augļotājiem un savvaļas dzīvniekiem, bet tomēr nevajadzētu aizmirst savu svinīgo zvērestu Latvijas tautai. Latviju nevar saukt par neatkarīgu un demokrātisku valsti, ja noteikumus diktē augļotāji un iedzīvotāji ir spiesti bēgt no savas valsts.
Ja esat piemirsuši, kas rakstīts Kārļa Skalbes literārajā pasakā “Kaķīša dzirnavas” un neesat iepazinušies ar Eiropas Parlamenta rezolūciju „Par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā” (11.06.2013), tad ir pēdējais laiks to izdarīt un sākt patiesi kalpot Latvijas iedzīvotāju, nevis augļotāju (banku) interesēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
