Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.

Aizsardzības ministrijas darbību militāro pasūtījumu došanā vietējiem uzņēmumiem izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas kopsēdes dalībnieki.

Abu apakškomisju vadītāju vietas atstātas opozīcijai Nacionālās apvienības izpildījumā, bet personāli Edgaram Butānam un Edvīnam Šnorem. E. Butāns pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā apmeklējis četrus militāras produkcijas ražotājus un visur dzirdējis vienu un to pašu, ka Aizsardzības ministrija mēnešiem un gadiem nevar izlemt, kādu tehniku tai vajadzēs vai nevajadzēs.

Savukārt uzņēmēji nevar uz nezināmu laiku rezervēt ražošanas jaudas tādu cerību dēļ, ka kaut kad viņi varbūt drīkstēs startēt ieroču u.c. kara materiālu iepirkumu konkursos ar nezināmu rezultātu.

Aizsardzības ministrija neko nesaka ne uzņēmējiem, ne deputātiem

Izrādījās, ka pret Saeimas deputātiem Aizsardzības ministrija izturas tieši tāpat, kā pret uzņēmējiem. Proti, bija atsūtījusi uz Saeimu Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktori Vinetu Mileiko, kura ne uz vienu no deputātu jautājumiem atbildēt pēc būtības nevarēja un nedrīkstēja.

“Man tas šķiet ļoti mulsinoši,” par Aizsardzības ministrijas atsūtītās pārstāves rangu un atbildēm sacīja bijusī Saeimas priekšsēdētāja, bet iepriekšējā Latvijas valdībā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece: "Ja mēs esam uzlikuši dronu koalīciju uz tik augstas latiņas, tad kaut kas ir jādara, lai koalīcija darbotos. Ja mēs gribam attīstīt militāro industriju, tad kaut kas ir jādara, lai šo procesu veicinātu. Grūti virzīt lielus pārmetumus kolēģei, kura šeit pārstāv ministriju. Jāskatās, kāda ir ministrijas vadības attieksme, cik nopietni tā uztver šādas diskusijas. Diemžēl ministrijas vadību šeit neredzam. Varbūt vajadzīga jauna diskusija ar cilvēkiem, no kuriem varētu prasīt rezultātu.”

Par Aizsardzības ministrijas kavēšanās ilustrāciju kalpoja kaujas laukam būvēts transporta līdzeklis “VR Fox”. Plašāka sabiedrība par tāda projekta esamību un tā gatavības pakāpi varēja uzzināt no aģentūras LETA 2022. gada 2. septembra ziņas, ka 5. septembrī Ādažu poligonā tikšot prezentēts SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” izstrādāta pilnpiedziņas transportlīdzekļa prototips “VR-1-FOX”. Atrādīts tas tika toreizējam aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam.

Prezentētāju pusē tika minēts SIA "Baltic Motorsport Promotion" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Dzenītis. 2024. gada 16. aprīlī viņš piedalījās Saeimas apakškomisiju kopsēdē un pēc tās pastāstīja “Neatkarīgajai” par savu produktu. Viņš apliecināja, ka Latvijas bruņotie spēki L. Kalniņa personā atzinuši šo pārvietošanās līdzekli par vajadzīgu, atbilstošu utt., bet Aizsardzības ministrija līdz šai dienai nav spējusi atbildēt ne par ražojuma pirkšanu, ne par nepirkšanu, ne par konkursu vai kādiem citiem nosacījumiem, atkarībā no kuriem ražojums tiktu pirkts vai nepirkts. Taču uzņēmums nespēs vēl nezināmu laiku uz priekšu uzturēt produkta piedāvājumu, t.i., uzņēmuma iekārtas un darbinieku sastāvu atbilstoši tam, lai produktu sāktu ražot lielākā vai mazākā, bet rūpnieciskā apjomā.

Līdzīgi pārvietošanās līdzekļi kara materiālu tirgū nopērkami par apmēram 200 tūkstošiem eiro gabalā. Konkrēto Latvijas produkta cenu nav iespējams pateikt, jo to lielā mērā ietekmētu pasūtīto transporta līdzekļu skaits. Vēl cita lieta ir transporta līdzekļu aprīkojums ar šaušanas, radioelektroniskās cīņas vai cilvēku glābšanas līdzekļiem.

Deputāti uztraucas, ierēdņi mierina

Apakškomisiju kopsēdes laikā tika vairākkārt atkārtotas un uzsvērtas trīs lietas. Pirmā, ka gadījums ar “Fox” ir tipisks piemērs tam, kā vispār darbojas Aizsardzības ministrija. Otrā, ka šī ministrija 2024. gada pavasarī turpina darboties tā, it kā par karu Ukrainā tai vispār nekas nebūtu zināms. Trešā, ka Latvijas uzņēmumiem gandrīz neiespējami pārdot militāras nozīmes produkciju ārzemju armijām, ja viņi nevar apliecināt, ka viņu produkciju iemanto Latvijas armija.

Teorētiski Latvijas uzņēmumiem radušās līdz šim neiedomājamas iespējas tieši militārās tehnikas virzienā, jo šīs tehnikas paraugiem būtu jānokļūst uz pasaules mēroga skatuves, t.i., Krievijas-Ukrainas kara frontēs. Ja šī tehnika sevi labi parādītu reālā karā, tad tā iegūtu nesalīdzināmi augstāku prestižu, nekā ar paraugdemonstrējumiem Ādažu poligonā. Praktiski šīs izredzes mazas, jo Latvija Aizsardzības ministrijas personā nespēj noorganizēt mūsu tehnikas paraugu nonākšanu līdz Ukrainai. Latvija, lūk, dalās ar to tehniku, kāda Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau ir, bet jaunās vietējās izcelsmes tehnikas tiem nav.

V. Mileiko paskaidroja, ka Aizsardzības ministrija rakstot bruņoto spēku attīstības plānu nākamajiem 12 gadiem, no kura kļūšot skaidrāks, ko armijas vajadzībām iepirks un ko neiepirks. V. Mileiko nespēja pateikt, kad šis plāns tiks uzrakstīts un kad tas stāsies spēkā. Pēc tam varēs sākt skaitīt 12 gadus, kuru laikā valsts no vietējiem ražotājiem varbūt tomēr kaut ko nopirks un tad piegādās Ukrainai. Karam Ukrainā jāieilgst uz vismaz 13 gadiem, lai Latvijas militārajai produkcijai pavērtos izredzes nonākt Ukrainā savlaicīgi, kamēr šīs tehnikas izmantošana reālās kaujās nodrošinātu tai par naudu nenopērkamu reklāmu.

Deputātus ļoti satrauca Aizsardzības ministrijas nostāja atlikt lemšanu par bruņojuma iegādi varbūt vēl gadiem ilgi. Atzīmējot to, ka pārmest par šādu nostāju V. Mileiko nav jēgas, viņi centās ar ierēdnes starpniecību nodot ziņu Aizsardzības ministrijas vadītājiem, ka samērā netālu no Latvijas notiek karš. To izraisījusi Latvijas kaimiņvalsts un no tās nemitīgi atskan draudi Latvijai. Runa nav par to, kādu ieguldījumu Latvijas Republikas tautsaimniecībā pēc vairāk nekā 12 gadiem dos militārā rūpniecība, bet par to, vai Latvija tad vispār pastāvēs.

“Ar lielām bažām uzzināju, ka Latvija uzņēmusies dronu koalīcijas vadību,” atzīmēja E. Šnore. “Mazākais, ka tā būs milzīga izgāšanās. Bet - saprotiet! - no tā ir atkarīga gan Ukrainas, gan arī mūsu drošība.” “Ņemsim vērā, raudzīsimies kopā ar kolēģiem citās ministrijās, kā mēs vēl varam mainīt šo pieeju, ņemot vērā karu Ukrainā,” viņu mierināja V. Mileiko.

Vieniem karš, bet citiem nauda

Pagaidām karš Ukrainā Aizsardzības ministrijai nozīmē milzīgu naudas straumi. Ja 2022. gadā, kura budžets tika gatavots pirms Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, ministrijai nācās iztikt ar 758 miljoniem eiro, tad šā gada budžets jau pamanāmi pārlēcis miljarda robežlīniju līdz 1,13 miljardiem eiro. Tajā skaitā bruņoto spēku budžets audzis no 601,9 miljoniem līdz 918,3 miljoniem eiro. Atlīdzības augušas no 221,2 miljoniem līdz 341,5 miljoniem eiro, bet preču un pakalpojumu pirkšanas izdevumi no 205,1 miljona līdz 266,1 miljonam.

No 2022. un 2024. gada budžeta likumiem izrakstītie skaitļi liecina, ka ieroču un vispār nekādi iepirkumi nav Aizsardzības ministrijas un armijas prioritāte, jo to īpatsvars kopējos uzdevumos samērā mazs un pieaug daudz lēnāk nekā kopējie izdevumi. Parādēm un manevriem nepieciešamo kara tehnikas daudzumu Latvija pērk par salīdzinoši lētu naudu vai nu kā lietotu tehniku, vai kā to, ko lielražotāji laiž izpārdošanā. Neizklausījās un neizskatījās cerīgi tas, kā uzņēmēji sauca un Saeimas deputāti piebalsoja, lai Aizsardzības ministrija ieceļ tādu amatpersonu, pie kuras uzņēmēji varētu uzzināt, ko Latvijas armijai vajag no ražotājiem. Šādas amatpersonas neesamība jau ir pietiekami skaidra atbilde, ka armijai no viņiem nevajag gandrīz neko.

Novērtē šo rakstu:

73
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...