Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nav konkrēta risinājuma problēmai, ko paver Latvijas Sodu izpildes kodekss, nosakot, ka iespējamais priekšlaicīgas atbrīvošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu un tādējādi daudziem zūd jebkādas iespējas sagatavoties un pielāgoties dzīvei brīvībā. Tā kā izmaiņas Sodu izpildes kodeksā pēdējā gada laikā Saeimā nav vētītas, tautas kalpiem ir diezgan miglains priekšstats par to, kādas izmaiņas izdarītas 2011.gadā, kad tika iestrādāts šis paradokss, kā arī nav ziņu par to, kā šis kodekss darbojas dabā.

Pietiek jau ziņoja, cietumnieki uzskata, ka progresīvā brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma faktiski nedarbojas un nedod iespēju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brīvībā sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tieslietu ministrija savukārt uzsver: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnīgi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespēja uz priekšlaicīgu atbrīvošanu arī tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slēgtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slēgtā tipa cietumā paredzētas trīs soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arī paredzēts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzītais ir tiesīgs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brīvības atņemšanas sodu sāk izciest slēgtā tipa cietumā, nav iespēju nonākt līdz atklāta tipa cietumam, jo atbrīvošanas termiņš, īpaši tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

Pietiek jautāja vairākiem Saeimas  Juridiskās komisijas un Iekšlietu un aizsardzības komisijas pārstāvjiem, kā viņi vērtē šo situāciju un kādus risinājumus tai redz.

Gunārs Kūtris: "Man šķiet, ka tiem, kuri sēž ilgu laiku, šī nav problēma. Domāju, ka lielāka problēma tā ir tiem, kuri ilgu laiku pavada pirmstiesas apcietinājumā. Kad viņiem beidzot stājas spēkā spriedums, viņi jau lielāko laiku ir pavadījuši stingrākajā režīmā, tādēļ viņi nevar pagūt iziet cauri visu progresīvās sodu izciešanas shēmu.

Pašlaik šis jautājums nav Juridiskās komisijas dienaskārtībā, arī ne krimināltiesību apakškomisijas. Taču uzskatu, ka pirms šī regulējuma maiņas ir jāveic nopietna izpēte, jānoskaidro precīza situācija. Būtu nepārdomāti kaut ko mainīt bez izvērstas analīzes. Es noteikti aicinātu Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Ieslodzījumu vietu pārvaldi sniegt detalizētu informāciju, lai meklētu šī jautājuma risinājumu.

Cik noprotu, progresīvā sodu izpildes sistēma ir atzīta par ļoti progresīvu, kas mudina nepārkāpt noteikumus, lai varētu pretendēt uz vieglāku sistēmu. Var gadīties, ka kādā posmā kaut kas īsti nestrādā, bet nedomāju, ka to vajadzētu uz ātro mainīt.

Andrejs Judins: "Tāda situācija ir, ka cilvēku var atbrīvot no daļēji slēgta tipa cietuma. Es par šo jautājumu interesējos pagājušajā gadā. Progresivitātes mērķis ir integrēt sodīto sabiedrībā, bet šeit ir jautājums par mūsu atklātajiem cietumiem. Ja atklātais cietums atrodas ārpus pilsētas, cik lielā mērā tas palīdz iekļauties sabiedrībā? Šī problēma ir pareizi identificēta, bet risinājums nevarēt būt saistīts tikai ar mehānisku nodrošināšanu ar iespēju nonākt atklātā cietumā.

Mēs negribam atteikties no pirmstermiņa atbrīvošanas arī no daļēji slēgta tipa cietuma. Ja ieslodzītais pārāk ātri nonāktu atklāta tipa cietumā, nepabijis pietiekami ilgu laika posmu daļēji slēgta tipa cietumā, arī nebūtu pareizi. Nevajadzētu šo jautājumu absolutizēt, ka katram ir jānonāk atklātā cietumā. Likumā tas nav noteikts.

Mums ir divi soda mīkstināšanas veidi – progresīvā sistēma, kas paredz pārvietošanu uz arvien vieglāku režīmu, un ir pirmstermiņa atbrīvošana. Jautājums ir, kā mēs to salāgojam. Vai mēs gribam no kādas no tām atteikties? Nē. Arī paātrināt progresīvo sistēmu nebūtu īsti pareizi, jo var sanākt tā, ka viņš kādā režīmā pavada pārāk īsu laiku un vēl nav iespēju izdarīt secinājumus, vai viņš ir labojies vai nē. To nevar vienkārši kā konveijeru paātrināt. Ja tas mehāniski tiks izdarīts un cilvēks, kas, piemēram, tiesāts par dzimumnoziegumiem, iznāks no apcietinājuma un atkal pastrādās šādu noziegumu, kāda būs sabiedrības reakcija? Tas nav tik vienkāršs jautājums.

Lai garantētu, ka ikviens pirms atbrīvošanas nonāk atklāta tipa cietumā, būtu jāatsakās no pirmstermiņa atbrīvošanas. Vai ieslodzītie to vēlas? Bet ir ļoti būtiski uzlabot tieši atklātos cietumus, lai šī sistēma tiešām darbotos efektīvi. Labi, ka par šo tematu runā gan sabiedrībā, gan politiķi. Skaidrs, ka ieslodzītie vēlas, lai daļēji slēgtā tipa cietumā būtu jāpavada īsāks laiks. Taču mūsu atklāto cietumu infrastruktūra nav tāda, kas veicina integrāciju. Resocializācijai ieslodzītajam pat ir labāk atrasties daļēji slēgta tipa cietumā, nevis atklātajā, jo tur ir labāki psiholoģijas speciālisti, sociālie speciālisti. Protams, ka viņiem pašiem tā nešķiet, taču tā ir.

Ir jādomā, ko var darīt, lai atklātais cietums būtu efektīvāks. Tad arī varētu domāt par ātrāku progresivitāti. Svarīgi ir izsvērt recidīva iespējas. Tā ir mana un arī jūsu drošība. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka cilvēks no atklāta tipa cietuma iznāk labāk sagatavots patstāvīgai dzīvei, bet realitātē diemžēl tā nav. Daļēji slēgta tipa cietumos ir labāka infrastruktūra, tur ir vairāk speciālistu, kas velta laiku šim cilvēkam. Protams, ir mazāk brīvības, bet ir probācijas cilvēki, ir iespējas strādāt, viņš tiek iesaistīts nodarbēs, kas var mazināt recidīva iespējas. Ja mums atklātā cietumā būs tāds pats pakalpojumu klāsts kā daļēji slēgta tipa cietumos, tad, protams, var runāt par straujāku progresivitāti.

Bet vispirms ir atklātajiem cietumiem jāatbilst šiem standartiem, un tikai tad var runāt par obligātu nosacījumu, ka pirms atbrīvošanas ieslodzītajam noteikts laiks ir jāpavada atklāta tipa cietumā. Tas ir komplekss jautājums, kas jāsāk ar atklāto cietumu kvalitāti, nevis ar mehānisku sodu izciešanas termiņu pārskatīšanu.

Gaidis Bērziņš: "Kad biju tieslietu ministrs, šāda vēstule tika saņemta, esmu šo problēmu dzirdējis. Parasti šādas vēstules tiek nodotas krimināltiesību departamentam. Man būtu jāizpēta šī problēma detalizēti, jo pirmā acu uzmetienā tas nešķiet pareizi, bet tas ir jāvērtē speciālistiem un būtu jāiepazīstas detalizēti ar regulējumu."

Kārlis Seržants: "Ņemot vērā, ka tas ir viens atsevišķs gadījums, sodu izciešanas regulējums atļauj arī variācijas. Atklātais cietums nav tas, kas ir obligāti sasniedzams. Tas atkarīgs arī no ieslodzītā uzvedības un visa pārējā. Tas nav 100% garantēts. Ja pirmstermiņa atbrīvošana pienāk ātrāk, tā ir ieslodzītā izvēle – vai prasīt pārvietot uz atklāta tipa cietumu vai iet ārā brīvībā. Tā nav problēma, kas skar daudzus ieslodzītos.

Mums nav tik daudz ieslodzīto, kas ieslodzīti uz gariem termiņiem. Ja šādu gadījumu ir daudz, tad ir jāskatās, iespējams, ka nepieciešami kādi uzlabojumi regulējumi. Taču svarīgi ir, ka Aizsardzības komisija atbalstīja pirmajā lasījumā iespēju, ka no atklātā tipa cietuma varēs doties pat līdz piecām dienām mājās svētku gadījumos. Tas ir liels solis un ļoti progresīvs."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...