Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nav konkrēta risinājuma problēmai, ko paver Latvijas Sodu izpildes kodekss, nosakot, ka iespējamais priekšlaicīgas atbrīvošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu un tādējādi daudziem zūd jebkādas iespējas sagatavoties un pielāgoties dzīvei brīvībā. Tā kā izmaiņas Sodu izpildes kodeksā pēdējā gada laikā Saeimā nav vētītas, tautas kalpiem ir diezgan miglains priekšstats par to, kādas izmaiņas izdarītas 2011.gadā, kad tika iestrādāts šis paradokss, kā arī nav ziņu par to, kā šis kodekss darbojas dabā.

Pietiek jau ziņoja, cietumnieki uzskata, ka progresīvā brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma faktiski nedarbojas un nedod iespēju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brīvībā sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tieslietu ministrija savukārt uzsver: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnīgi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespēja uz priekšlaicīgu atbrīvošanu arī tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slēgtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slēgtā tipa cietumā paredzētas trīs soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arī paredzēts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzītais ir tiesīgs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brīvības atņemšanas sodu sāk izciest slēgtā tipa cietumā, nav iespēju nonākt līdz atklāta tipa cietumam, jo atbrīvošanas termiņš, īpaši tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

Pietiek jautāja vairākiem Saeimas  Juridiskās komisijas un Iekšlietu un aizsardzības komisijas pārstāvjiem, kā viņi vērtē šo situāciju un kādus risinājumus tai redz.

Gunārs Kūtris: "Man šķiet, ka tiem, kuri sēž ilgu laiku, šī nav problēma. Domāju, ka lielāka problēma tā ir tiem, kuri ilgu laiku pavada pirmstiesas apcietinājumā. Kad viņiem beidzot stājas spēkā spriedums, viņi jau lielāko laiku ir pavadījuši stingrākajā režīmā, tādēļ viņi nevar pagūt iziet cauri visu progresīvās sodu izciešanas shēmu.

Pašlaik šis jautājums nav Juridiskās komisijas dienaskārtībā, arī ne krimināltiesību apakškomisijas. Taču uzskatu, ka pirms šī regulējuma maiņas ir jāveic nopietna izpēte, jānoskaidro precīza situācija. Būtu nepārdomāti kaut ko mainīt bez izvērstas analīzes. Es noteikti aicinātu Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Ieslodzījumu vietu pārvaldi sniegt detalizētu informāciju, lai meklētu šī jautājuma risinājumu.

Cik noprotu, progresīvā sodu izpildes sistēma ir atzīta par ļoti progresīvu, kas mudina nepārkāpt noteikumus, lai varētu pretendēt uz vieglāku sistēmu. Var gadīties, ka kādā posmā kaut kas īsti nestrādā, bet nedomāju, ka to vajadzētu uz ātro mainīt.

Andrejs Judins: "Tāda situācija ir, ka cilvēku var atbrīvot no daļēji slēgta tipa cietuma. Es par šo jautājumu interesējos pagājušajā gadā. Progresivitātes mērķis ir integrēt sodīto sabiedrībā, bet šeit ir jautājums par mūsu atklātajiem cietumiem. Ja atklātais cietums atrodas ārpus pilsētas, cik lielā mērā tas palīdz iekļauties sabiedrībā? Šī problēma ir pareizi identificēta, bet risinājums nevarēt būt saistīts tikai ar mehānisku nodrošināšanu ar iespēju nonākt atklātā cietumā.

Mēs negribam atteikties no pirmstermiņa atbrīvošanas arī no daļēji slēgta tipa cietuma. Ja ieslodzītais pārāk ātri nonāktu atklāta tipa cietumā, nepabijis pietiekami ilgu laika posmu daļēji slēgta tipa cietumā, arī nebūtu pareizi. Nevajadzētu šo jautājumu absolutizēt, ka katram ir jānonāk atklātā cietumā. Likumā tas nav noteikts.

Mums ir divi soda mīkstināšanas veidi – progresīvā sistēma, kas paredz pārvietošanu uz arvien vieglāku režīmu, un ir pirmstermiņa atbrīvošana. Jautājums ir, kā mēs to salāgojam. Vai mēs gribam no kādas no tām atteikties? Nē. Arī paātrināt progresīvo sistēmu nebūtu īsti pareizi, jo var sanākt tā, ka viņš kādā režīmā pavada pārāk īsu laiku un vēl nav iespēju izdarīt secinājumus, vai viņš ir labojies vai nē. To nevar vienkārši kā konveijeru paātrināt. Ja tas mehāniski tiks izdarīts un cilvēks, kas, piemēram, tiesāts par dzimumnoziegumiem, iznāks no apcietinājuma un atkal pastrādās šādu noziegumu, kāda būs sabiedrības reakcija? Tas nav tik vienkāršs jautājums.

Lai garantētu, ka ikviens pirms atbrīvošanas nonāk atklāta tipa cietumā, būtu jāatsakās no pirmstermiņa atbrīvošanas. Vai ieslodzītie to vēlas? Bet ir ļoti būtiski uzlabot tieši atklātos cietumus, lai šī sistēma tiešām darbotos efektīvi. Labi, ka par šo tematu runā gan sabiedrībā, gan politiķi. Skaidrs, ka ieslodzītie vēlas, lai daļēji slēgtā tipa cietumā būtu jāpavada īsāks laiks. Taču mūsu atklāto cietumu infrastruktūra nav tāda, kas veicina integrāciju. Resocializācijai ieslodzītajam pat ir labāk atrasties daļēji slēgta tipa cietumā, nevis atklātajā, jo tur ir labāki psiholoģijas speciālisti, sociālie speciālisti. Protams, ka viņiem pašiem tā nešķiet, taču tā ir.

Ir jādomā, ko var darīt, lai atklātais cietums būtu efektīvāks. Tad arī varētu domāt par ātrāku progresivitāti. Svarīgi ir izsvērt recidīva iespējas. Tā ir mana un arī jūsu drošība. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka cilvēks no atklāta tipa cietuma iznāk labāk sagatavots patstāvīgai dzīvei, bet realitātē diemžēl tā nav. Daļēji slēgta tipa cietumos ir labāka infrastruktūra, tur ir vairāk speciālistu, kas velta laiku šim cilvēkam. Protams, ir mazāk brīvības, bet ir probācijas cilvēki, ir iespējas strādāt, viņš tiek iesaistīts nodarbēs, kas var mazināt recidīva iespējas. Ja mums atklātā cietumā būs tāds pats pakalpojumu klāsts kā daļēji slēgta tipa cietumos, tad, protams, var runāt par straujāku progresivitāti.

Bet vispirms ir atklātajiem cietumiem jāatbilst šiem standartiem, un tikai tad var runāt par obligātu nosacījumu, ka pirms atbrīvošanas ieslodzītajam noteikts laiks ir jāpavada atklāta tipa cietumā. Tas ir komplekss jautājums, kas jāsāk ar atklāto cietumu kvalitāti, nevis ar mehānisku sodu izciešanas termiņu pārskatīšanu.

Gaidis Bērziņš: "Kad biju tieslietu ministrs, šāda vēstule tika saņemta, esmu šo problēmu dzirdējis. Parasti šādas vēstules tiek nodotas krimināltiesību departamentam. Man būtu jāizpēta šī problēma detalizēti, jo pirmā acu uzmetienā tas nešķiet pareizi, bet tas ir jāvērtē speciālistiem un būtu jāiepazīstas detalizēti ar regulējumu."

Kārlis Seržants: "Ņemot vērā, ka tas ir viens atsevišķs gadījums, sodu izciešanas regulējums atļauj arī variācijas. Atklātais cietums nav tas, kas ir obligāti sasniedzams. Tas atkarīgs arī no ieslodzītā uzvedības un visa pārējā. Tas nav 100% garantēts. Ja pirmstermiņa atbrīvošana pienāk ātrāk, tā ir ieslodzītā izvēle – vai prasīt pārvietot uz atklāta tipa cietumu vai iet ārā brīvībā. Tā nav problēma, kas skar daudzus ieslodzītos.

Mums nav tik daudz ieslodzīto, kas ieslodzīti uz gariem termiņiem. Ja šādu gadījumu ir daudz, tad ir jāskatās, iespējams, ka nepieciešami kādi uzlabojumi regulējumi. Taču svarīgi ir, ka Aizsardzības komisija atbalstīja pirmajā lasījumā iespēju, ka no atklātā tipa cietuma varēs doties pat līdz piecām dienām mājās svētku gadījumos. Tas ir liels solis un ļoti progresīvs."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

Foto2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” [1] (likumprojekts), ar kuru ir plānots aizstāt pašreizējo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu [2]. Iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.
Lasīt visu...

12

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

FotoLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Lasīt visu...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

Pēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca...

Foto

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

Aicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām...

Foto

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

Katru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni...

Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...