Iesaki rakstu: 
Kā jau kārtīgs Latvijas pilsonis reizēm skatos LTV raidījumu “Rīta panorāma”. Vienā no tādiem rītiem tur interviju sniedza Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, un sarunas gaitā izskanēja informācija, ka patvēruma meklētāju ēdināšanai tiekot tērēti 44 eiro dienā. Par šiem 44 eiro tiekot nodrošinātas trīs maltītes dienā. Mēnesī tas būtu 1320 eiro tikai par ēdināšanu. Vēl jau ir arī izdevumi par izmitināšanu, to apmērs netika minēts.
Nav noliedzams, ka cilvēkiem pienākas ēdiens un pajumte. Nepieciešamo dienas ēdiena vērtību esam ieguvuši un tagad saliekam šos skaitļus kopā ar Latvijā noteikto minimālo algu, kura bez kādiem aprēķiniem ir noteikta 700 eiro pirms nodokļu nomaksas (601 eiro pēc nodokļu nomaksas, t.i.20 eiro dienā) par 8 stundu darbu piecas dienas nedēļā, kur darbiniekam sanāk ēst 13 dienas mēnesī un 17 dienas gavēt, - pajumte, apģērbs, transports uz darbu vispār nesanāk.
Izejot no aprēķina, ka strādājošam cilvēkam ēdienam dienā pienākas vismaz 44 eiro (1320 eiro mēnesī), pajumtei 450 eiro mēnesī, nepieciešams arī apģērbs un apavi, transporta izdevumi, higiēnas preces, zāles utt., tad minimālajai algai Latvijā ir jābūt vismaz 2000 eiro.
Apstiprinot minimālo algu 700 eiro apmērā, likumdevēji Latvijā strādājošos cilvēkus, kas no savas nopelnītās darba algas maksā nodokļus, nostāda nevienlīdzīgā situācijā ne tikai ar patvēruma meklētājiem, bet arī paši ar sevi, jo sev viņi algas nosaka paši un sev naudu viņi nav žēlojuši.
Ir vēl viena iedzīvotāju grupa, kura tiek nostādīta krietni sliktākā stāvoklī nekā aptvēruma meklētāji, un tie ir pensionāri. Latvijā minimālā pensija ir 137 eiro (4,56 eiro dienā) apmērā par vismaz 15 nostrādātiem darba gadiem, - šiem cilvēkiem mēnesī sanāk ēst tikai 3 dienas, un pārējās 27 atliek tikai gavēt, pie kam to darīt zem tilta, jo mājokļa uzturēšanai naudas nav.
Vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro (19,2 eiro dienā), un tas nozīmē, ka absolūtajam vairākumam pensionāru sanāk paēst tikai 13 dienas mēnesī. Pat, ja pieņemam, ka pensionāri nestrādā smagu fizisku darbu, tāpēc varētu ēst mazāk nekā patvēruma meklētāji un deputāti, tad jāņem vērā, ka reizē ar vecumu nāk klāt veselības problēmas un nepieciešams vairāk līdzekļu veselības uzturēšanai.
Zinājāt, ka bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro mēnesī (5,7 eiro dienā)? Tā ir nauda, par kuru jāizdzīvo jaunajai māmiņai un bērnam. Latvijas likumdevēji ir izrēķinājuši, ka jaunajai māmiņai pietiek, ja viņa ēd nepilnas 4 dienas mēnesī? Teiksiet, ka ir arī ģimenes valsts pabalsts, ko var atvēlēt bērna uzturam. Jā, ir tāds pabalsts, bet tā apmērs ir vēl nesaprotamāks, jo vienam bērnam ir paredzēti 25 eiro mēnesī (0,83 eiro dienā). Ja jaunā māmiņa grib saņemt mazliet vairāk, tad jādzemdē uzreiz 4 bērni, tad katram būs 100 eiro mēnesī, bērni varēs ēst 2 dienas.
Nav jau tā, ka Latvijas likumdevēji nesaprastu, cik daudz naudas nepieciešams cilvēkam, lai tas nepazemotu cilvēka cieņu, jo paši par sevi viņi ir parūpējušies un savas algas un piemaksas ir aprēķinājuši, lai sanāk gan ēdienam, gan pajumtei, gan visiem citiem izdevumiem.
No Saeimas mājaslapā publicētās informācijas redzams, ka Saeimas deputāta mēnešalga 2024. gadā ir 4220 eiro pirms nodokļu nomaksas. Parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras. Viņiem ir iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju.
Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā ir vismaz 8440 eiro mēnesī, nerēķinot piemaksas, piemēram, kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem. Ministru algas noteiktas 7475 eiro apmērā, bet parlamentārie sekretāri atalgojumā saņems - 6631 eiro.
Rīgas mērs algā varēs saņemt 7234 eiro, valstspilsētu mēri - 5064 eiro mēnesī.
Finanšu izlūkošanas dienestā strādājošo maksimālais iespējamais atalgojums noteikts 11 476 eiro apmērā.
Vienīgais, ko es varu secināt no šiem nosauktajiem skaitļiem, - ka deputātiem, tiekot pie varas, aizmirstas par tiem, kas viņus ievēlēja, jo Saeimas vēlēšanās pie urnām iet vairākumā tieši tie, kuriem atvēlēts ēst tikai dažas dienas mēnesī. Vai tiešām deputātam pienākas ēst 10 reizes vairāk nekā slimnīcas sanitāram?
Ar šo es neaicinu cilvēkus sākt dedzināt pilis un muižas, tas varētu būt neefektīvi, bet sākt aizdomāties, ka kaut kas galīgi nav kārtībā ar vēlēšanu sistēmu. Pirms ievēlēšanas sola vienu, bet pēc ievēlēšanas dara pavisam ko citu, un nav iespējas šādus ievēlētus tautas pārstāvjus atsaukt. Ja gribam ēst vairāk nekā pāris dienas mēnesī, tad būtu jābūt iespējai pašiem izvēlēties, ko ievēlēt un atsaukt tos, kas nepilda solīto.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
