Deputāts Eglītis: mēs ar Bordānu un ASV biznesmeni Ragaušu esam „labi draugi, paziņas”
PIETIEK02.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un Skultes gāzes termināļa būvniecībā un garantētos Latvenergo pasūtījumos ieinteresēto ASV uzņēmēju Pēteri Ragaušu esam „labi draugi, paziņas” un neformāli tiekamies vairākas reizes gadā, - tā Saeimas deputāts un Bordāna partijas biedrs Gatis Eglītis Pietiek skaidro aizvadītajā piektdienā notikušo trijotnes tikšanos, kas fiksēta arī fotogrāfijās. Publicējam pilnu sarunu ar JKP Saeimas deputātu Eglīti:
- Kādus jautājumus jūs tur apspriedāt?
- Visādus. Par Latvijas politiku, par Latgali, par stipendijām jauniešiem. Ko mēs vēl? Jā, dažādi.
- Pēc kā iniciatīvas tā tikšanās notika?
- Nu, mēs regulāri tiekamies. Mēs esam labi draugi, paziņas. Kā zināms, Ragaušs arī atbalstījis mūsu partiju, kā viņš intervijā 1:1 izstāstīja. Jā, mēs tiekamies. Kad viņš ir Latvijā, tad mēs tiekamies. Pēdējā reize bija uz filmas “Pilsēta pie upes” pirmizrādi Krāslavā. Viņš to filmu sponsorēja. Tur mēs tikāmies. Jā, šoreiz Rīgā.
- Jūs parasti tiekaties neformālos apstākļos kādā krodziņā, nevis Saeimā vai pie ministra ministrijā?
- Jā. Mēs esam labi draugi, paziņas. Kāpēc lai mēs kaut kur slēptos vai formāli?
- Jūs vienmēr trijatā?
- Vēl tur tajā Vakarā bija arī Znotiņš Reinis [Pietiek rīcībā esošajos fotoattēlos gan nav redzams]. Reinis Znotiņš viņu [Ragaušu] pazīst visvairāk no mums. Visagrāk. Ir tāda Baltic American Freedom Foundation, kas jau 15-20 gadus dod stipendijas jaunajiem censoņiem no Latvijas mācīties Amerikā. Ragaušs ir viens no tās programmas veidotājiem un finansētājiem. Arī Reinis Znotiņš ir mācījies ar to stipendiju Amerikā.
- Es saprotu, ka tikšanās notika darba laikā.
- Tas bija pēc darba. Tas bija vakarā. Mēs tur tikāmies, sešos laikam sākām. [Deputāts tīši vai netīši runā nepatiesību, - Pietiek fotogrāfijas saņēma jau pulksten 16.30.]
- Vai tur tika apspriesti arī kādi tādi jautājumi, kas skar tieslietu ministra kompetenci?
- Nē. Nē, es tādus neatceros.
- Bordāna kungs tikšanās piedalījās nevis kā tieslietu ministrs, bet kā paziņa un draugs?
- Jā. Tieši tā.
- Un jūsu loma bija tāda pati?
- Jā, tieši tā. Mēs arī šajā nedēļas nogalē ar Bordānu esam Latgalē – Krāslava, Daugavpils, Rēzekne. Būtībā tā Latgale mums ir tāds vienojošs stāsts ar Ragaušu.
- Jūs atceraties, cik jums tādu tikšanos pēdējā gada laikā bijis ar Ragauša kungu?
- Tā, grūti pateikt.
- Desmit?
- Tik daudz ne. Nu, kad viņš ir Latvijā, divas-trīs reizes gadā.
- Vai runājāt arī par plānoto sašķidrinātās gāzes termināli?
- Nu tā, tikai garāmejot.
- Tas būtu?
- Būtībā tas, ko es savā [portālā Delfi publicētajā] rakstā rakstu, ka Latvijai būtu labi, ja tāds būtu.
- Jūs arī ar citiem uzņēmējiem šādi tiekaties?
- Citiem uzņēmējiem – nē. Šajā ziņā mēs tikāmies kā paziņas, nevis kā ar uzņēmēju.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
