Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Deputātu ētika

Deniss Senko*
16.02.2015.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī 11.Saeima gandrīz vienbalsīgi balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā, kurus 12 Saeima tagad vēlas atcelt un grozīt. Tāpēc vēršam sabiedrības uzmanību uz šo 49 deputātu neētisko rīcību un sabiedrības vārdā pieprasām neatkāpties no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem un pilnveidot šo likumu nevis komercbanku, bet iedzīvotāju interesēs.

Nosauksim vārdos šos 49 deputātus, kuri pakļāvās banku lobijam un balsoja PAR grozījumu Maksātnespējas likumā (186/Lp12) nodošanu Juridiskajai komisijai 2015.gada 12.februārī, ar kuriem paredzēts atcelt "nolikto atslēgu principu" un pagarināt saistību dzēšanas procedūras termiņus:

1. Hosams Abu Meri VIENOTĪBA

2. Aldis Adamovičs VIENOTĪBA

3. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA

4. Aija Barča ZZS

5. Guntis Belēvičs ZZS

6. Raimonds Bergmanis ZZS

7. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK

8. Inesis Boķis VIENOTĪBA

9. Mārtiņš Bondars LRA

10. Augusts Brigmanis ZZS

11. Andris Buiķis VL-TB/LNNK

12. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK

13. Valters Dambe ZZS

14. Gundars Daudze ZZS

15. Ints Dālderis VIENOTĪBA

16. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK

17. Vjačeslavs Dombrovskis VIENOTĪBA

18. Andrejs Judins VIENOTĪBA

19. Ojārs Ēriks Kalniņš VIENOTĪBA

20. Nellija Kleinberga LRA

21. Māris Kučinskis ZZS

22. Janīna Kursīte-Pakule VL-TB/LNNK

23. Janīna Kursīte VIENOTĪBA

24. Vilnis Ķirsis VIENOTĪBA

25. Inese Laizāne VL-TB/LNNK

26. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA

27. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK

28. Atis Lejiņš VIENOTĪBA

29. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA

30. Inese Lībiņa-Egnere VIENOTĪBA

31. Ingmārs Līdaka ZZS

32. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK

33. Edgars Putra ZZS

34. Artis Rasmanis ZZS

35. Romualds Ražuks VIENOTĪBA

36. Jānis Ruks LRA

37. Gunārs Rusiņš VL-TB/LNNK

38. Inguna Rībena VL-TB/LNNK

39. Kārlis Seržants ZZS

40. Valdis Skujiņš ZZS

41. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA

42. Veiko Spolītis VIENOTĪBA

43. Kārlis Šadurskis VIENOTĪBA

44. Edvīns Šnore VL-TB/LNNK

45. Juris Šulcs VIENOTĪBA

47. Juris Vectirāns ZZS

48. Ilze Viņķele VIENOTĪBA

49. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA

Nevar noliegt, ka deputātu balsojumam jābūt brīvprātīgam un vērstam uz sabiedrības interesēm, ko nevar teikt par šo konkrēto 49 deputātu balsojumu.

Šādu likumprojektu ir ierosinājuši deputāti: Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Kārlis Šadurskis, Einārs Cilinskis, Augusts Brigmanis, Edgars Putra. Mums ir radušās šaubas par šo deputātu goda prātu un personisko ieinteresētību, tāpēc mūsuprāt būtu lietderīgi veikt pārbaudi, vai šie deputāti nav saņēmuši kādu labumu no ar komercbankām saistītas organizācijas, jo deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš un Augusts Brigmanis pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā.

2014.gada 25.septembrī par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā balsoja:

Solvita Āboltiņa

VIENOTĪBA

Aija Barča

ZZS

Gaidis Bērziņš

VL-TB/LNNK

Augusts Brigmanis

ZZS

Andris Buiķis

VL-TB/LNNK

Jānis Dombrava

VL-TB/LNNK

Andrejs Judins

VIENOTĪBA

Ojārs Ēriks Kalniņš

VIENOTĪBA

Māris Kučinskis

ZZS

Janīna Kursīte-Pakule

VL-TB/LNNK

Vilnis Ķirsis

VIENOTĪBA

Inese Laizāne

VL-TB/LNNK

Ainars Latkovskis

VIENOTĪBA

Ilmārs Latkovskis

VL-TB/LNNK

Atis Lejiņš

VIENOTĪBA

Aleksejs Loskutovs

VIENOTĪBA

Inese Lībiņa-Egnere

VIENOTĪBA

Ingmārs Līdaka

ZZS

Imants Parādnieks

VL-TB/LNNK

Romualds Ražuks

VIENOTĪBA

Gunārs Rusiņš

VL-TB/LNNK

Inguna Rībena

VL-TB/LNNK

Kārlis Seržants

ZZS

Juris Vectirāns

ZZS

Ilze Viņķele

VIENOTĪBA

Dzintars Zaķis

VIENOTĪBA

Pirms 12.saeimas vēlēšanām šie deputāti solīja atbalstīt kredītņēmēju intereses, bet uzreiz pēc vēlēšanām 18.decembrī tika nolemts, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš.

To paredz šo pašu 49 deputātu 18.decembrī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Neviens no nosauktajiem deputātiem, pirms vēlēšanām neinformēja vēlētājus, ka iekļūstot Saeimā darbosies komercbanku interesēs, arī savā deputāta zvērestā solīja strādāt tikai Latvijas iedzīvotāju labā, bet pēc ievēlēšanas šie deputāti rīkojas pretēji saviem solījumiem, ir apmānījuši iedzīvotājus, šāda rīcība ir atzīstama par neētisku un ir atbilstoši sodāma.

Ja deputātiem būtu mugurkauls, tad tie nepakļautos Latvijas Komercbanku asociācijas ultimātiem un pieņemtu likuma grozījumus Maksātnespējas likumā Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Kā zināms, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles. Fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un iepriekš atrunātu savstarpēju vienošanos par visu LKA dalībnieku vienotu stratēģiju, ja viņu uzstādītās prasības netiks izpildītas.

Nevar nepamanīt vienošanos starp LKA dalībniekiem par apzinātām darbībām kreditēšanas jomā, kas liecina, ka banku sektorā ir būtiski ierobežota konkurence un tiek veicināta negodīga komercprakse. Pēc šādiem paziņojumiem nav šaubu par tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas noteikts Konkurences likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.

Līdzšinējais dialogs par Maksātnespējas likuma grozījumiem liecina, ka kreditoru un piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par cilvēku, tai skaitā bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas tam ir uzlikts ar likumu.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Līdz šim iedzīvotājiem tiek uzspiesti komercbanku pakalpojumi un nekādā veidā netiek ierobežota komercbanku visatļautība.

Esam izmantojuši savas likumos noteiktās tiesības un iesnieguši Saeimai savus priekšlikumus, lai grozījumi Maksātnespējas likumā būtu iedzīvotāju interesēs.

Norādījām deputātiem uz Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa izmaksām, kas ir nepieejamas personām ar maziem ienākumiem. Vērsām uzmanību, ka minimālās algas saņēmējam uz rokas tiek izmaksāti 265.34 eiro mēnesī. Maksātnespējas procesā noteikts, ka kreditoriem maksājamā summa nedrīkst būt mazāka par 1/3 no minimālās algas-120 eiro (360:3=120 eiro). Tas nozīmē, ka šim cilvēkam izdzīvošanai paliek 145,34 eiro, kas nav pietiekami, lai izdzīvotu (īrētu dzīvokli, ēstu, apģērbtos, nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ).

Ja maksātnespējas procesu iet fiziska persona, kurai ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 202,20 eiro mēnesī (322.20-120=202,20 eiro), kas ir 67,40 eiro katram, un tas ir ievērojami mazāk par nepieciešamo iztikas minimumu - 252 eiro mēnesī vienai personai. Fiziskām personām ar tik maziem ienākumiem nav iespējams sakrāt arī divas minimālās algas (720 eiro), ko iemaksāt maksātnespējas depozītā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Uzskatām, ka arī maksātnespējas procesā būtu jāsaglabā šai personai minimālā alga un minimālās algas saņēmējs būtu atbrīvojams no depozīta iemaksas.

Lūdzam deputātus izskatīt iespēju pārskatīt saistību dzēšanas procedūras termiņu, jo uzskatam, ka ir neiespējami izdzīvot pat gadu ar ienākumiem 145,34 eiro mēnesī, tāpēc lūdzam izskatīt iespēju samazināt saistību dzēšanas procedūras termiņu, kā tas ir Anglijā, un noteikt, ka minimālais saistību dzēšanas termiņš ir 6 mēneši, ja personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu un nav garāks par 2 gadiem, lai nodrošinātu, ka maksātnespējīgā persona ātrāk atgriežas ekonomikas apritē un maksā valstij nodokļus.

Vēlamies norādīt, ka 25.09.2014. Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas liek bankām kompensēt kredītņēmējiem kredīta maksājumu pieaugumu, tostarp saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības samazināšanos. Bankām var klāties plāni, jo kompensāciju kopējais apjoms tiek lēsts ap 3 miljardiem eiro. Liela daļa Ungārijas iedzīvotāju kopš 2000. gada ir ņēmuši aizdevumus ārvalstu valūtās - galvenokārt Šveices frankos, jo tas bija izdevīgi zemo procentu likmju dēļ. Taču, forinta vērtībai samazinoties, ir palielinājušies kredītmaksājumi, un daudzi kredītņēmēji vairs nespēj pildīt savas saistības.

Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāņem piemērs no citu valstu likumdevējiem savas valsts iedzīvotāju interešu aizstāvībā.

Ja Saeima tomēr nolems izslēgt nolikto atslēgu principu no pašu pieņemtā Maksātnespējas likuma, tad lūdzam ņemt vērā, ka šīs izmaiņas paredz piemērot fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz tām saistībām, kas uzņemtas pēc 2015.gada 1.marta; ja komercbankas iebilst pret šādiem grozījumiem, tad jāsecina, ka komercbankas ir iecerējušas atkārtot nekustamo īpašumu cenu mākslīgu palielināšanu un radīt vēl vienu ekonomisko krīzi.

Tagad tikai atliek gaidīt, kā labā šie 49 deputāti balsos nākošajā balsojumā par grozījumiem Maksātnespējas likumā.

* Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības vārdā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....