Deputātu iesniegums: kas notiek, kad sīks nekauņa ir kļuvis par Saeimas komisijas priekšsēdētāju
Virkne Saeimas deputātu21.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Saeimas deputāta Jura Rancāna (Jaunā konservatīvā partija) rīcību.
Vairākkārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (AIKNK) deputāti ir saskārušies ar sistemātiskiem komisijas vadītāja Jura Rancāna pārkāpumiem, kas izpaužas kā mikrofona atslēgšana deputātam, kurš pauž savu viedokli vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.
Sēdes gaitā ir novēroti gadījumi, kad komisijas vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz deputāta uzdotu jautājumu, interpretē uzdoto jautājumu un izsaka savu viedokli par to. Pārkāpumi tiek turpināti, lai gan komisijas deputāti vairākkārt norādījuši uz šādas rīcības nelikumību.
Mēs uzskatām, ka minētais komisijas vadītājs apzināti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Uzskatām, ka komisijas vadītājs rupji pārkāpj Saeimas deputāta ētikas kodeksa 5.,6.,7. un 16. punktu. Ar savu rīcību viņš pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli.
2021. gada 1. decembra Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau skatītajam deputātu grupas iesniegumam par 13. Saeimas deputāta Jura Rancāna rīcību, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, norādām papildu paskaidrojumus un konkrētus pierādījumus:
AIKNK sēde 2021. gada 25. augustā:
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj runāt, argumentēt.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neļauj runāt un slēdz ārā mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei (ziņotāja par iesniegto priekšlikumu).
AIKNK sēde 2021. gada 26. augustā:
Sēdes videoieraksta 56.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu.
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Ivanam Klementjevam neļauj izteikties.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, balsot.
Sēdes videoieraksta 1h.08.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns deputātei Evijai Papulei neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu, izsaka aizvainojošas piezīmes.
AIKNK sēde 2021. gada 11. novembrī:
Sēdes videoieraksta 1h.46.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neņem vērā Saeimas Juridiskā biroja argumentus, virza juridiski nekorektu likumprojektu.
Sēdes videoieraksta 2h.23.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns pieļauj Satversmes pārkāpuma risku, kaut Saeimas Juridiskais birojs uz to norāda, ignorē juridiski pamatotu viedokli.
Sēdes videoieraksta 2h.30.min. 10.s. - sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 2h.45.min. 30.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 3h.14.min. 20.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns komentē un nievājoši izsakās par deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.
AIKNK sēde 2021. gada 24. novembrī:
Sēdes videoieraksta 57.min. 44.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns pārtrauc deputātu Māri Možvillo, kurš debatē pie izskatāmā jautājuma un velta viņam šādus vārdus: “Māri es Tev dodu vārdu lai Tu izteiktos kaut ko konstruktīvi nevis par tādām muļķībām, ko Tu šobrīd runā … viss, ko Tu šobrīd runā ir pilnīgas muļķības … kas Tu tāds esi, lai apsargam Tu tagad interesētu?…”.
Visu komisijas sēdes dalībnieku klātbūtnē apgalvodams, ka deputāta Māra Možvillo teiktais ir pilnīgas muļķības, sēdes vadītājs Juris Rancāns ir apvainojis un aizskāris deputātu Māri Možvillo un tādējādi pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”
Tāpat ar šiem izteikumiem J. Rancāns pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.”.
Sēdes videoieraksta 1h.16.min. 38.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns ir pārtraucis pirms neilga laika debati uzsākušo deputātu Ivanu Klementjevu un saka: “nekavē mums laiku, Ivan …” un uz deputāta I. Klementjeva komentāru par to, ka nevajag izslēgt mikrofonu, J. Rancāns atbild: “Vajag izslēgt…” Arī šajā epizodē mūsu ieskatā J. Rancāns ar saviem izteikumiem pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 16. punktu.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav izstrādāts savs komisijas nolikums, kurš reglamentētu AIKNK sēžu norises un deputātu debatēšanas kārtību. Saeimas kārtības ruļļa VI. nodaļā “Saeimas komisijas” ir aprakstīti dažādi komisiju darbības principi, tomēr tie nereglamentē to, cik bieži un cik ilgi deputāti var runāt pie komisijās izskatāmajiem jautājumiem.
Saeimas kārtības ruļļa 183. pants paredz: “Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.”. Kārtības rullī ir paredzēti dažādi debatēšanas runas laika ilgumi atkarībā no sēdē izskatāmā jautājuma veida – visbiežāk tās ir līdz piecām vai piecpadsmit minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām vai piecām minūtēm, otro reizi, ja vien Saeima nelemj par citu runas laiku.
Tā kā šajā iesniegumā minēto (25.08.2021, 26.08.2021, 11.11.2021, 24.11.2021) AIKNK sēžu sākumā un turpmākās sēdes laikā sēdes vadītājs neierosināja un nenoteica debašu laika biežumu un ilgumu, kā arī nenotika komisijas deputātu balsojums par to, kādi būs debašu laiki (netika pieņemts lēmums), uzskatām, ka sēdes vadītājs J. Rancāns pārtraucot deputātus un atslēdzot tiem mikrofonu, nav ievērojis Saeimas kārtības ruļļa 183. pantu un attiecīgi ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punktu.
Tāpat vēlamies atzīmēt, ka laba likumdošanas prakse prasa nesasteigtu un pārdomātu procesu (“Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana”, 2019). Mūsu ieskatā komisijas sēdes ierobežotais laiks un izskatāmais jautājumu loks nevar būt par iemeslu, lai sēdes vadītājs varētu necienīgi izturēties pret komisijas deputātiem. Pēc vajadzības, sēdes vadītājam ir tiesības sasaukt papildu sēdi, lai pabeigtu skatīt sēdes darba kārtību.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt Saeimas deputāta, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna rīcību, vadot komisijas sēdes, un iespējamā pārkāpuma konstatācijas gadījumā saukt deputātu pie atbildības Saeimas deputāta ētikas kodeksā noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
