Deputātu iesniegums: kas notiek, kad sīks nekauņa ir kļuvis par Saeimas komisijas priekšsēdētāju
Virkne Saeimas deputātu21.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Saeimas deputāta Jura Rancāna (Jaunā konservatīvā partija) rīcību.
Vairākkārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (AIKNK) deputāti ir saskārušies ar sistemātiskiem komisijas vadītāja Jura Rancāna pārkāpumiem, kas izpaužas kā mikrofona atslēgšana deputātam, kurš pauž savu viedokli vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.
Sēdes gaitā ir novēroti gadījumi, kad komisijas vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz deputāta uzdotu jautājumu, interpretē uzdoto jautājumu un izsaka savu viedokli par to. Pārkāpumi tiek turpināti, lai gan komisijas deputāti vairākkārt norādījuši uz šādas rīcības nelikumību.
Mēs uzskatām, ka minētais komisijas vadītājs apzināti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Uzskatām, ka komisijas vadītājs rupji pārkāpj Saeimas deputāta ētikas kodeksa 5.,6.,7. un 16. punktu. Ar savu rīcību viņš pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli.
2021. gada 1. decembra Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau skatītajam deputātu grupas iesniegumam par 13. Saeimas deputāta Jura Rancāna rīcību, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, norādām papildu paskaidrojumus un konkrētus pierādījumus:
AIKNK sēde 2021. gada 25. augustā:
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj runāt, argumentēt.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neļauj runāt un slēdz ārā mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei (ziņotāja par iesniegto priekšlikumu).
AIKNK sēde 2021. gada 26. augustā:
Sēdes videoieraksta 56.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu.
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Ivanam Klementjevam neļauj izteikties.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, balsot.
Sēdes videoieraksta 1h.08.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns deputātei Evijai Papulei neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu, izsaka aizvainojošas piezīmes.
AIKNK sēde 2021. gada 11. novembrī:
Sēdes videoieraksta 1h.46.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neņem vērā Saeimas Juridiskā biroja argumentus, virza juridiski nekorektu likumprojektu.
Sēdes videoieraksta 2h.23.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns pieļauj Satversmes pārkāpuma risku, kaut Saeimas Juridiskais birojs uz to norāda, ignorē juridiski pamatotu viedokli.
Sēdes videoieraksta 2h.30.min. 10.s. - sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 2h.45.min. 30.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 3h.14.min. 20.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns komentē un nievājoši izsakās par deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.
AIKNK sēde 2021. gada 24. novembrī:
Sēdes videoieraksta 57.min. 44.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns pārtrauc deputātu Māri Možvillo, kurš debatē pie izskatāmā jautājuma un velta viņam šādus vārdus: “Māri es Tev dodu vārdu lai Tu izteiktos kaut ko konstruktīvi nevis par tādām muļķībām, ko Tu šobrīd runā … viss, ko Tu šobrīd runā ir pilnīgas muļķības … kas Tu tāds esi, lai apsargam Tu tagad interesētu?…”.
Visu komisijas sēdes dalībnieku klātbūtnē apgalvodams, ka deputāta Māra Možvillo teiktais ir pilnīgas muļķības, sēdes vadītājs Juris Rancāns ir apvainojis un aizskāris deputātu Māri Možvillo un tādējādi pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”
Tāpat ar šiem izteikumiem J. Rancāns pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.”.
Sēdes videoieraksta 1h.16.min. 38.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns ir pārtraucis pirms neilga laika debati uzsākušo deputātu Ivanu Klementjevu un saka: “nekavē mums laiku, Ivan …” un uz deputāta I. Klementjeva komentāru par to, ka nevajag izslēgt mikrofonu, J. Rancāns atbild: “Vajag izslēgt…” Arī šajā epizodē mūsu ieskatā J. Rancāns ar saviem izteikumiem pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 16. punktu.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav izstrādāts savs komisijas nolikums, kurš reglamentētu AIKNK sēžu norises un deputātu debatēšanas kārtību. Saeimas kārtības ruļļa VI. nodaļā “Saeimas komisijas” ir aprakstīti dažādi komisiju darbības principi, tomēr tie nereglamentē to, cik bieži un cik ilgi deputāti var runāt pie komisijās izskatāmajiem jautājumiem.
Saeimas kārtības ruļļa 183. pants paredz: “Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.”. Kārtības rullī ir paredzēti dažādi debatēšanas runas laika ilgumi atkarībā no sēdē izskatāmā jautājuma veida – visbiežāk tās ir līdz piecām vai piecpadsmit minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām vai piecām minūtēm, otro reizi, ja vien Saeima nelemj par citu runas laiku.
Tā kā šajā iesniegumā minēto (25.08.2021, 26.08.2021, 11.11.2021, 24.11.2021) AIKNK sēžu sākumā un turpmākās sēdes laikā sēdes vadītājs neierosināja un nenoteica debašu laika biežumu un ilgumu, kā arī nenotika komisijas deputātu balsojums par to, kādi būs debašu laiki (netika pieņemts lēmums), uzskatām, ka sēdes vadītājs J. Rancāns pārtraucot deputātus un atslēdzot tiem mikrofonu, nav ievērojis Saeimas kārtības ruļļa 183. pantu un attiecīgi ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punktu.
Tāpat vēlamies atzīmēt, ka laba likumdošanas prakse prasa nesasteigtu un pārdomātu procesu (“Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana”, 2019). Mūsu ieskatā komisijas sēdes ierobežotais laiks un izskatāmais jautājumu loks nevar būt par iemeslu, lai sēdes vadītājs varētu necienīgi izturēties pret komisijas deputātiem. Pēc vajadzības, sēdes vadītājam ir tiesības sasaukt papildu sēdi, lai pabeigtu skatīt sēdes darba kārtību.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt Saeimas deputāta, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna rīcību, vadot komisijas sēdes, un iespējamā pārkāpuma konstatācijas gadījumā saukt deputātu pie atbildības Saeimas deputāta ētikas kodeksā noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
