Deputātu iesniegums: kas notiek, kad sīks nekauņa ir kļuvis par Saeimas komisijas priekšsēdētāju
Virkne Saeimas deputātu21.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Saeimas deputāta Jura Rancāna (Jaunā konservatīvā partija) rīcību.
Vairākkārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (AIKNK) deputāti ir saskārušies ar sistemātiskiem komisijas vadītāja Jura Rancāna pārkāpumiem, kas izpaužas kā mikrofona atslēgšana deputātam, kurš pauž savu viedokli vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.
Sēdes gaitā ir novēroti gadījumi, kad komisijas vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz deputāta uzdotu jautājumu, interpretē uzdoto jautājumu un izsaka savu viedokli par to. Pārkāpumi tiek turpināti, lai gan komisijas deputāti vairākkārt norādījuši uz šādas rīcības nelikumību.
Mēs uzskatām, ka minētais komisijas vadītājs apzināti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Uzskatām, ka komisijas vadītājs rupji pārkāpj Saeimas deputāta ētikas kodeksa 5.,6.,7. un 16. punktu. Ar savu rīcību viņš pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli.
2021. gada 1. decembra Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau skatītajam deputātu grupas iesniegumam par 13. Saeimas deputāta Jura Rancāna rīcību, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, norādām papildu paskaidrojumus un konkrētus pierādījumus:
AIKNK sēde 2021. gada 25. augustā:
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj runāt, argumentēt.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neļauj runāt un slēdz ārā mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei (ziņotāja par iesniegto priekšlikumu).
AIKNK sēde 2021. gada 26. augustā:
Sēdes videoieraksta 56.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu.
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Ivanam Klementjevam neļauj izteikties.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, balsot.
Sēdes videoieraksta 1h.08.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns deputātei Evijai Papulei neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu, izsaka aizvainojošas piezīmes.
AIKNK sēde 2021. gada 11. novembrī:
Sēdes videoieraksta 1h.46.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neņem vērā Saeimas Juridiskā biroja argumentus, virza juridiski nekorektu likumprojektu.
Sēdes videoieraksta 2h.23.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns pieļauj Satversmes pārkāpuma risku, kaut Saeimas Juridiskais birojs uz to norāda, ignorē juridiski pamatotu viedokli.
Sēdes videoieraksta 2h.30.min. 10.s. - sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 2h.45.min. 30.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 3h.14.min. 20.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns komentē un nievājoši izsakās par deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.
AIKNK sēde 2021. gada 24. novembrī:
Sēdes videoieraksta 57.min. 44.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns pārtrauc deputātu Māri Možvillo, kurš debatē pie izskatāmā jautājuma un velta viņam šādus vārdus: “Māri es Tev dodu vārdu lai Tu izteiktos kaut ko konstruktīvi nevis par tādām muļķībām, ko Tu šobrīd runā … viss, ko Tu šobrīd runā ir pilnīgas muļķības … kas Tu tāds esi, lai apsargam Tu tagad interesētu?…”.
Visu komisijas sēdes dalībnieku klātbūtnē apgalvodams, ka deputāta Māra Možvillo teiktais ir pilnīgas muļķības, sēdes vadītājs Juris Rancāns ir apvainojis un aizskāris deputātu Māri Možvillo un tādējādi pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”
Tāpat ar šiem izteikumiem J. Rancāns pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.”.
Sēdes videoieraksta 1h.16.min. 38.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns ir pārtraucis pirms neilga laika debati uzsākušo deputātu Ivanu Klementjevu un saka: “nekavē mums laiku, Ivan …” un uz deputāta I. Klementjeva komentāru par to, ka nevajag izslēgt mikrofonu, J. Rancāns atbild: “Vajag izslēgt…” Arī šajā epizodē mūsu ieskatā J. Rancāns ar saviem izteikumiem pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 16. punktu.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav izstrādāts savs komisijas nolikums, kurš reglamentētu AIKNK sēžu norises un deputātu debatēšanas kārtību. Saeimas kārtības ruļļa VI. nodaļā “Saeimas komisijas” ir aprakstīti dažādi komisiju darbības principi, tomēr tie nereglamentē to, cik bieži un cik ilgi deputāti var runāt pie komisijās izskatāmajiem jautājumiem.
Saeimas kārtības ruļļa 183. pants paredz: “Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.”. Kārtības rullī ir paredzēti dažādi debatēšanas runas laika ilgumi atkarībā no sēdē izskatāmā jautājuma veida – visbiežāk tās ir līdz piecām vai piecpadsmit minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām vai piecām minūtēm, otro reizi, ja vien Saeima nelemj par citu runas laiku.
Tā kā šajā iesniegumā minēto (25.08.2021, 26.08.2021, 11.11.2021, 24.11.2021) AIKNK sēžu sākumā un turpmākās sēdes laikā sēdes vadītājs neierosināja un nenoteica debašu laika biežumu un ilgumu, kā arī nenotika komisijas deputātu balsojums par to, kādi būs debašu laiki (netika pieņemts lēmums), uzskatām, ka sēdes vadītājs J. Rancāns pārtraucot deputātus un atslēdzot tiem mikrofonu, nav ievērojis Saeimas kārtības ruļļa 183. pantu un attiecīgi ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punktu.
Tāpat vēlamies atzīmēt, ka laba likumdošanas prakse prasa nesasteigtu un pārdomātu procesu (“Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana”, 2019). Mūsu ieskatā komisijas sēdes ierobežotais laiks un izskatāmais jautājumu loks nevar būt par iemeslu, lai sēdes vadītājs varētu necienīgi izturēties pret komisijas deputātiem. Pēc vajadzības, sēdes vadītājam ir tiesības sasaukt papildu sēdi, lai pabeigtu skatīt sēdes darba kārtību.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt Saeimas deputāta, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna rīcību, vadot komisijas sēdes, un iespējamā pārkāpuma konstatācijas gadījumā saukt deputātu pie atbildības Saeimas deputāta ētikas kodeksā noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
