Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kārtējo reizi plašsaziņas un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis deputātu imunitātes jautājums. Proti, Saeimai bija jālemj par "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja, deputāta Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai.

Vislielākais sabiedrības sašutums bija, kad Saeima nedeva atļauju veikt kriminālprocesuālas darbības pie Aināra Šlesera. Šis gadījums bija viens no iemesliem, ko savā paziņojumā sabiedrībai minēja tā brīža prezidents Valdis Zatlers, paziņojot savu lēmumu par Saeimas atlaišanu. Proti, Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LLP) dzīvesvietā, ''ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu''.1

Deputātu imunitāte ir nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme). Proti, tās 29.pantā minēts: Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.2

Satversmes 30.pants nosaka: Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.3

Jāatzīst, ka attiecībā uz deputāta imunitātes institūta pārskatīšanu deputāti ar vērā ņemamu aktivitāti neizceļas.

Iesākumā īss ekskurss, kā tad deputātu imunitātes institūts ir radies un kādēļ.

Juridiski veidojot jaunās valsts konstitucionālos orgānus, viens no tiem bija Latvijas Tautas Padome – pagaidu likumdevējs. Latvijas Tautas Padome tika izveidota 1918.gada 17.novembrī. Tautas Padomes darbības netraucētas norises nodrošināšanas nolūkā 1919.gada 16.jūlijā tika pieņemts Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramību. Šī likuma 2.pants noteica, ka Tautas Padomes locekli bez Tautas Padomes atļaujas nevar apcietināt, nedz arī izdarīt pie viņa kratīšanu vai kaut kādu ar sodu apdraudētu darbību, kā arī, ka Tautas Padomes locekļa iepriekšēja apcietināšana pieļaujama tikai tanī gadījumā, ja Tautas Padomes locekli notver tieši pie šāda pārkāpuma vai nozieguma izdarīšanas, nekavējoši par to ziņojot Tautas Padomes Prezidijam.4

1922.gada 15.februārī tika pieņemta Satversme, kurā tad arī ietvertas jau iepriekš minētās Satversmes normas.

Satversmes izstrādātāji deputātu imunitātes institūtu neradīja no jauna. Tā saknes meklējamas Francijā, kad 18. gadsimta beigās Lielās franču revolūcijas laikā deputāta neaizskaramības institūts ieguva mūsdienās tam raksturīgo veidolu. Šādas privilēģijas rašanās skaidrojama ar to, ka 18. gadsimtā Francijā nepastāvēja nekādas personiskās brīvības garantijas, savukārt administrācijas patvaļa bija visspēcīga, kas radīja nepieciešamību nodrošināt Nacionālās sapulces uzdevumu netraucētu veikšanu.5

Tādējādi secināms, ka deputātu imunitāte radīta, lai nodrošinātu likumdevēja darbu. Jāatzīmē, ka 18.gadsimta beigās kā bija citādāka izpratne par demokrātijas procesiem, kā arī nebija attiecīgas kontroles pār policijas un citu institūciju darbībām. Turklāt, attiecīgo kontroles mehānismu izveido likumdevējs, pieņemot attiecīgos normatīvos aktus.

Deputātiem, atstājot viņu imunitātes institūtu, faktiski tad jāatzīst, ka, vai nu vēl dzīvojam 18.gadsimta beigu tradīcijās un tamdēļ lieki runāt par Latviju kā mūsdienīgu un demokrātisku valsti atbilstoši vispārpieņemtajiem starptautiskajiem tiesību principiem, vai paši deputāti nespēj izveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu un nepieļautu dažādu institūciju patvaļu, vai arī – deputātiem viņu imunitāte ir izdevīga personīgu interešu vārdā.

Piekritīsiet, jebkurš no manis piesauktajiem iemesliem godu deputātam nerada.

Pat nerakājoties tik dziļās vēstures ārēs, Starptautiskā organizācija GRECO 2015. gada 27. marta ziņojumā izteica nožēlu par Latvijas bezdarbību šajā jautājumā. Organizācija atgādina, ka imunitāte Saeimas deputātiem noteikta 1922. gadā un kopš tā laika nav grozīta. Administratīvās imunitātes privilēģija ir atceļama, jo ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Tādējādi tiktu kliedētas jebkādas aizdomas par to, ka parlamenta deputāti stāv pāri likumam, un stiprināta Latvijas pilsoņu uzticēšanās savam parlamentam, kuras līmenis šobrīd ir diezgan zems.

Arī Venēcijas komisija 2014. gada 14. maijā publicētajā ziņojumā par parlamenta locekļu imunitāti atzīst, ka imunitātes institūtam ir sena vēsture, tomēr tā ir aplūkojama no mūsdienu skatpunkta. Imunitātes noteikumiem jābūt tādiem, kas stiprina demokrātiju, atklātību un likuma varu, kā arī novērš ļaunprātīgu tās izmantošanu. Imunitāte ir jānosaka maksimāli šauri, un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuru sodīšana nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.6

Jāatzīmē, ka no administratīvās imunitātes deputāti šķirās 2016.gada 19.maijā.

Tamdēļ es vairāk pievērsīšu uzmanību Venēcijas komisijas ziņojumā minētajam uzsvaram, ka imunitāte nepieciešama tiktāl, ciktāl netiek ietekmēta deputāta darbība. Šajā griezumā, izanalizējot Satversmes attiecīgos pantus, tad arī skatīšu tālāk.

Satversmes 30.panta pamatdoma ir nodrošināt, lai deputātam nevarētu ierobežot brīvību, izņemot, ja viņš tiek pārsteigts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā. Papildus atsevišķi ir pieminēta kratīšana.

Sāksim ar pēdējo – kā deputāta darbību ietekmētu kratīšanas izdarīšana? Turklāt kratīšana tiek veikta ar izmeklēšanas tiesneša sankciju, respektīvi, lēmums tiek pakļauts tiesas izvērtēšanai. Vai deputāti neuzticas tiesai? Jānodala arī divi citi brīvības ierobežošanas jēdzieni – apcietināšana un aizturēšana. Ja varētu būt diskusijas par aizturēšanu, ko veic pēc policijas darbinieka lēmuma, tad lēmumu par apcietinājuma piemērošanu jau atkal pieņem tiesnesis. Arī pārējos gadījumos, kad tiek lemts par brīvības ierobežošanu, jābūt tiesas izvērtējumam. Līdz ar to atkal aktualizējas jautājums – vai tad paši deputāti neuzticas tiesu varai?

Tamdēļ Satversmes 29.pants varētu būt šādā redakcijā: Saeimas locekli nevar aizturēt, izņemot gadījumus, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam.

Satversmes 30.pants vispār būtu izslēdzams.

Īstenojot šo priekšlikumu, deputāti būtu pasargāti no situācijām, ka lēmums par brīvības ierobežošanu tiktu pieņemts vienpersoniski un ārpus tiesas kontroles.

Tiesa, tikai pašu deputātu lemšanā ir tas, vai saglabāt viņiem līdzšinējo imunitātes institūtu vai ne. Ņemot vērā deputātu imunitātes izveidošanās priekšnosacījumus, jāpiekrīt, ka agrāk tie bija pamatoti, bet šī brīža situācija ir mainījusies.

Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 7.pants nosaka: Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības, bez jebkādām atšķirībām, uz vienādu likuma aizsardzību pret jebkādu diskrimināciju, kura pārkāpj šo Deklarāciju, un pret jebkuru kūdīšanu uz tādu diskrimināciju.7 Paredzot deputātu imunitāti līdzšinējā apjomā, kaut kā pagrūti par cilvēku vienlīdzību runāt. Proti, ja zādzību izdara deputāts vai parasts cilvēks, tad pirmajā gadījumā pie viņa nevarēs pat kratīšanu izdarīt, bet pie parastā varēs. Te nu būtu plašas darba rokas tam politiskajam spēkam, kurš ne tikai ar vārdiem runā par tiesiskuma nodrošināšanu, bet ir gājis vēl tālāk – pasludinot bezkompromisa tiesiskumu.

"Eu, Bordān, varbūt laiks sevi parādīt ar reāliem darbiem?!"

Nobeiguma vietā: 2019.gada 6.jūnijā Saeima pieņēma lēmumu izdot parlamentārieti un partijas "KPV LV" frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā. Par izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 55 deputāti, bet pret – 21. Pret balsoja lielākā daļa "KPV LV" frakcijas deputātu un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti.8 Pirms Saeimas vēlēšanām un arī pēc tām JKP runā par tiesiskumu un pat bezkompromisa tiesiskumu. Tiesa, reālie darbi un balsojumi tomēr parāda ko citu.

1 https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu

2 https://likumi.lv/doc.php?id=57980

3 Turpat.

4 Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramību. Latvijas Pagaidu Valdības Likumu un Rīkojumu krājums, 7.nr., 10.08.1919., 91.lpp.

5 http://providus.lv/article/neaizskart-neaizskaramo

6 https://juristavards.lv/doc/266885-saeimas-deputata-imunitate/

7 https://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas/individam-tiesi-pieejamas-apvienoto-naciju-organizacijas-cilvektiesibu-aizsardzibas-proceduras/vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

8 https://www.delfi.lv/news/national/criminal/pusotru-menesi-pec-prokuraturas-luguma-saeima-izdod-zakatistovu-kriminalvajasanai.d?id=51164561

Novērtē šo rakstu:

27
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...