Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, ietvaros:

Latvija ir pirmā valsts, kura ir ratificējusi Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

Lai pasargātu Latvijas vidi un Latvijas iedzīvotājus no nevēlamas ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izplatības, Latvija ir izveidojusi stingrāku ĢMO aprites un līdzāspastāvēšanas regulējumu nekā Eiropas Savienībā (ES).

Latvija, ratificējot CETA nolīgumu, ir piekritusi, ka visi strīdi starp Latvijas valsti un Kanādas investoriem ir izskatāmi speciāli izveidotā šķīrējtiesas institūcijā, nevis Latvijas tiesā, saskaņā ar šo nolīgumu un ES likumdošanas normām, nevis saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

Jūs esat publiski paudis savu viedokli, ka CETA ratificēšana piedāvātajā versijā nerada Latvijai nekādu ĢMO apdraudējumu.

Lūdzam Jūs sniegt savu skaidrojumu:

1. Vai un kādā veidā Latvija šī nolīguma ietvaros spēs nodrošināt ĢMO aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši nacionālajā likumdošanā noteiktajām normām, ja šāda iespēja Latvijai nav atrunāta pie specifiskajām ES dalībvalstu prasībām?

2. Gadījumā, ja Kanādas investors saskaņā ar nolīgumā paredzētajām tiesībām iesūdzēs Latviju šķīrējtiesā par savu interešu ierobežošanu attiecībā uz iespējām īstenot ĢMO produktu izplatīšanu Latvijas teritorijā, saskaņā ar kādām tiesiskajām normām un kādā kārtībā tiks izskatīta šī prasība?

3. Lūdzam Jūs norādīt, kuri konkrēti nolīguma punkti/normas to reglamentē un nosaka?

4. Kādu konkrēti normatīvo aktu prasības, kuri reglamentē ĢMO apriti, būs jāņem vērā, izskatot šādu prasības pamatotību?

Deputātu jautājumi par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību un projekta īstenošanas pārraudzību.

Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” tehniski - ekonomisko pamatojumu Satiksmes ministrijai tika lūgts sniegt skaidrojumus:

- Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu (iesniegts 06.11.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu (iesniegts 04.12.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Satiksmes ministrijas izvairīšanos sniegt paskaidrojumus saistībā ar neatbilstībām “Rail Baltica” ekonomiskajā pamatojumā (iesniegts 05.03.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (iesniegts 23.04.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju un akciju sabiedrības “RB Rail” Latvijas valstij netieši piederošo kapitāla daļu pārvaldību (iesniegts 12.01.2017.);

- Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (iesniegts 19.01.2017.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju (iesniegts 19.01.2017.).

Sarakstes gaitā precizējot Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, tika noskaidrots, ka arī ministrijas rīcībā nav šāda tehniski ekonomiskā pamatojuma.

Neskatoties uz to, Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, diskutējot par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju „Rail Baltica”, plašsaziņas līdzekļos paudis apgalvojumus, no kuriem ir secināms, ka, ja vien šie apgalvojumi nav bijusi tikai bezatbildīga vai nekompetenta retorika, tad Satiksmes ministrijas rīcībā tomēr ir dati un aprēķini, kas sniedz konkrētas atbildes vismaz par atsevišķiem projekta ekonomiskajiem aspektiem.

Tāpēc, lai kliedētu bažas, ka sabiedrībai paustie SM parlamentārā sekretāra apgalvojumi nav bijusi tikai sabiedrību maldinoša retorika, lūdzam sniegt informāciju par šādiem Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra publiski paustajiem apgalvojumiem:

1. “Tas, kas ir viennozīmīgi skaidrs, ka biļetes [dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” biļešu cenas] būs konkurētspējīgas. “

Lūdzam iesniegt ministrijas rīcībā esošos aprēķinus un izejas datus, kas apliecina šī apgalvojuma pamatotību un patiesumu.

2. “Pasažieru skaits būs 5 miljoni gadā, pārvadāto kravu apjoms būs 13 miljoni tonnu.”

Lūdzam iesniegt ministrijas rīcībā esošos izejas datus un no tiem izrietošos aprēķinus, kas pamato šādus pārvadājumu apjomus.

3. “Pēc aprēķiniem, sākot ar 6. gadu, vairs šajā projektā nebūs nepieciešama dotācija no dalībvalsts [Latvijas].”

Lūdzam iesniegt šos ministrijas aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir pausts šis apgalvojums, ka projekta ekspluatācijas izdevumus sestajā ekspluatācijas gadā būs iespējams segt ar ieņēmumiem no dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pārvadājumiem?

4. Kāds ir kopējais dotāciju apjoms, kuru būs nepieciešams nodrošināt projekta dalībvalstij Latvijai, lai nodrošinātu projekta dzīvotspēju līdz brīdim, kad tā darbība kļūs rentabla? Lūdzu, pievienojiet šos savus aprēķinus.

5. “Rūpīgi iepazīstoties ar visu šo informāciju [kas ir Satiksmes ministrijas rīcībā] …, es varu tiešām skaidri apliecināt par to, ka pie šāda Eiropas Savienības līdzfinansējuma šis projekts ir ekonomiski pamatots.“

Lūdzu, iesniedziet informāciju, kas apliecina augstākminēto ministrijas amatpersonas apgalvojuma pamatotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...