Deputātu jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai - tai skaitā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju, un Latvijas politisko lēmumu atteikties no Krievijas energoresursu izmantošanas, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, īstenojot šos pieņemtos lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu to negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību, un sekmīgi īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Diemžēl, kā liecina Covid krīzes pieredze, esošā - A.K.Kariņa valdība ir uzskatāmi parādījusi savu nespēju rīkoties adekvāti un izlēmīgi globālo izaicinājumu priekšā.
Jūs savā uzrunā, piedaloties Saeimas debatēs par ekonomikas ministra apstiprināšanu, publiski paziņojāt, ka “turpināsiet Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”.
Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Lūdzam sniegt uzskaitījumu, ko konkrēti ir paveicis Jānis Vitenbergs kā ekonomikas ministrs, lai īstenotu šo (jūsu pieminēto) “Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”?
2. Kurus no šiem pasākumiem jūs turpināsiet?
3. Vai par šādu “Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu” jūs uzskatāt Jāņa Vitenberga parakstītos un 02.09.2020 apstiprinātos nosacījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.560 un Nr.561, kuri nosaka, ka elektroenerģijas obligātajā iepirkumā izkrāptais atbalsta apjoms ir atgūstams nevis pilnībā (kā tas tika paredzēts Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL)), bet tikai par pēdējo atskaites periodu, vai tikai par laika periodu kopš pēdējā saņemtā brīdinājuma? Vai atbalstāt šādu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto regulējumu, kas pretēji ETL paredzētajam ļauj neatgūt visu izkrāpto atbalstu, jeb - ja uzskatāt to par neatbilstošu - kādas būs jūsu kā EM tālākās darbības? Lūdzam pamatot jūsu pozīciju.
4. Jūsuprāt, vai tas, ka EM ilgstoši (kopš 2020.gada 31.augusta) pārkāpa un nepildīja ETL noteikto prasību izstrādāt noteikumus subsidētās elektroenerģijas pārkompensācijas novēršanai, tādējādi dodot iespēju ilgstoši gūt likumam neatbilstošus lielus ieņēmumus OIK komersantiem caur pārmērīgi dāsnu atbalstu uz visas Latvijas sabiedrības rēķina, un tādējādi bremzējot jaunu efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu īstenošanu, uzskatāt par šādu Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu? Jūsuprāt, kam būtu jāuzņemas atbildība par šādu klaju un ilgstošu likuma pārkāpumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. EM tā arī nav izveidojusi skaidru un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā. Kāda būs jūsu rīcība, vai jūs tiešām turpināsiet šādu arī Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
6. Tiek piedāvāts mainīt tiesisko regulējumu, padarot to labvēlīgāku elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanai. Tas tuvākajā laikā radīs situāciju, kad šiem projektiem būs jākonkurē savā starpā par to realizācijai nepieciešamajām iespējām – pirmkārt, jau saistībā ar pieejamajām pieslēguma jaudām. Vai un kādā veidā ir paredzēts nodrošināt šo iespēju izmantošanu efektīvi un maksimāli atbilstoši Latvijas valsts interesēm, vai arī tas nav paredzēts un tiks turpināts īstenot “iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”, kā tas tika darīts ar “OIK atļaujām”?
7. Vai un kādā veidā nodrošināsiet, ka vēja enerģijas elektrostaciju (VES) projekti, kurus ir paredzēts īstenot, izmantojot valsts kapitālsabiedrības vai to resursus, tiktu atbilstīgi sagatavoti, savlaicīgi publiskoti un virzīti tā, lai nodrošinātu caurspīdīgu, skaidru un izmaksu efektīvu šo projektu īstenošanu atbilstoši Latvijas sabiedrības, nevis šauru biznesa grupu interesēs?
8. Ar kādu mērķi projekta īstenošanai ir paredzēts veidot atsevišķu komercsabiedrību? Kas būs tās dalībnieki un labuma guvēji? Kuras amatpersonas pieņems lēmumu par dalībnieku sastāvu un pārstāvniecības apjomu? Kuri no šiem lēmumiem ir jau, oficiāli pieņemti?
9. Kādā veidā un pēc kādas procedūras tiks (ir jau tikusi) izvēlēta šīs sabiedrības vadība? Kā jūs nodrošināsiet, lai šī projekta vadībai tiktu izvēlēta Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošākā amatpersona, vai arī tas nav paredzēts? Lūdzam pamatot savu pozīciju.
10. Vai uzskatāt, ka līdz šim viss EM paveiktais augstākminēto VES projektu īstenošanā ir bijis vērsts, rūpējoties, lai īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu, nevis, lai, slēpjot savas darbības no sabiedrības, “sashēmotu” kādam izdevīgu šo projektu realizāciju un iepirkumu procedūras?
11. Vai publiskosiet EM paveikto un iecerēto augstākminēto projektu sakarā un šajā projektā iesaistītās puses, ar kurām EM ir apspriedusies un konsultējusies - oficiāli un neoficiāli, vai arī turpināsiet šo šādi iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu?
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
