Deputātu jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai - tai skaitā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju, un Latvijas politisko lēmumu atteikties no Krievijas energoresursu izmantošanas, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, īstenojot šos pieņemtos lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu to negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību, un sekmīgi īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Diemžēl, kā liecina Covid krīzes pieredze, esošā - A.K.Kariņa valdība ir uzskatāmi parādījusi savu nespēju rīkoties adekvāti un izlēmīgi globālo izaicinājumu priekšā.
Jūs savā uzrunā, piedaloties Saeimas debatēs par ekonomikas ministra apstiprināšanu, publiski paziņojāt, ka “turpināsiet Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”.
Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Lūdzam sniegt uzskaitījumu, ko konkrēti ir paveicis Jānis Vitenbergs kā ekonomikas ministrs, lai īstenotu šo (jūsu pieminēto) “Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”?
2. Kurus no šiem pasākumiem jūs turpināsiet?
3. Vai par šādu “Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu” jūs uzskatāt Jāņa Vitenberga parakstītos un 02.09.2020 apstiprinātos nosacījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.560 un Nr.561, kuri nosaka, ka elektroenerģijas obligātajā iepirkumā izkrāptais atbalsta apjoms ir atgūstams nevis pilnībā (kā tas tika paredzēts Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL)), bet tikai par pēdējo atskaites periodu, vai tikai par laika periodu kopš pēdējā saņemtā brīdinājuma? Vai atbalstāt šādu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto regulējumu, kas pretēji ETL paredzētajam ļauj neatgūt visu izkrāpto atbalstu, jeb - ja uzskatāt to par neatbilstošu - kādas būs jūsu kā EM tālākās darbības? Lūdzam pamatot jūsu pozīciju.
4. Jūsuprāt, vai tas, ka EM ilgstoši (kopš 2020.gada 31.augusta) pārkāpa un nepildīja ETL noteikto prasību izstrādāt noteikumus subsidētās elektroenerģijas pārkompensācijas novēršanai, tādējādi dodot iespēju ilgstoši gūt likumam neatbilstošus lielus ieņēmumus OIK komersantiem caur pārmērīgi dāsnu atbalstu uz visas Latvijas sabiedrības rēķina, un tādējādi bremzējot jaunu efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu īstenošanu, uzskatāt par šādu Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu? Jūsuprāt, kam būtu jāuzņemas atbildība par šādu klaju un ilgstošu likuma pārkāpumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. EM tā arī nav izveidojusi skaidru un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā. Kāda būs jūsu rīcība, vai jūs tiešām turpināsiet šādu arī Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
6. Tiek piedāvāts mainīt tiesisko regulējumu, padarot to labvēlīgāku elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanai. Tas tuvākajā laikā radīs situāciju, kad šiem projektiem būs jākonkurē savā starpā par to realizācijai nepieciešamajām iespējām – pirmkārt, jau saistībā ar pieejamajām pieslēguma jaudām. Vai un kādā veidā ir paredzēts nodrošināt šo iespēju izmantošanu efektīvi un maksimāli atbilstoši Latvijas valsts interesēm, vai arī tas nav paredzēts un tiks turpināts īstenot “iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”, kā tas tika darīts ar “OIK atļaujām”?
7. Vai un kādā veidā nodrošināsiet, ka vēja enerģijas elektrostaciju (VES) projekti, kurus ir paredzēts īstenot, izmantojot valsts kapitālsabiedrības vai to resursus, tiktu atbilstīgi sagatavoti, savlaicīgi publiskoti un virzīti tā, lai nodrošinātu caurspīdīgu, skaidru un izmaksu efektīvu šo projektu īstenošanu atbilstoši Latvijas sabiedrības, nevis šauru biznesa grupu interesēs?
8. Ar kādu mērķi projekta īstenošanai ir paredzēts veidot atsevišķu komercsabiedrību? Kas būs tās dalībnieki un labuma guvēji? Kuras amatpersonas pieņems lēmumu par dalībnieku sastāvu un pārstāvniecības apjomu? Kuri no šiem lēmumiem ir jau, oficiāli pieņemti?
9. Kādā veidā un pēc kādas procedūras tiks (ir jau tikusi) izvēlēta šīs sabiedrības vadība? Kā jūs nodrošināsiet, lai šī projekta vadībai tiktu izvēlēta Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošākā amatpersona, vai arī tas nav paredzēts? Lūdzam pamatot savu pozīciju.
10. Vai uzskatāt, ka līdz šim viss EM paveiktais augstākminēto VES projektu īstenošanā ir bijis vērsts, rūpējoties, lai īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu, nevis, lai, slēpjot savas darbības no sabiedrības, “sashēmotu” kādam izdevīgu šo projektu realizāciju un iepirkumu procedūras?
11. Vai publiskosiet EM paveikto un iecerēto augstākminēto projektu sakarā un šajā projektā iesaistītās puses, ar kurām EM ir apspriedusies un konsultējusies - oficiāli un neoficiāli, vai arī turpināsiet šo šādi iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
