Deputātu jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai - tai skaitā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju, un Latvijas politisko lēmumu atteikties no Krievijas energoresursu izmantošanas, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, īstenojot šos pieņemtos lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu to negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību, un sekmīgi īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Diemžēl, kā liecina Covid krīzes pieredze, esošā - A.K.Kariņa valdība ir uzskatāmi parādījusi savu nespēju rīkoties adekvāti un izlēmīgi globālo izaicinājumu priekšā.
Jūs savā uzrunā, piedaloties Saeimas debatēs par ekonomikas ministra apstiprināšanu, publiski paziņojāt, ka “turpināsiet Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”.
Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Lūdzam sniegt uzskaitījumu, ko konkrēti ir paveicis Jānis Vitenbergs kā ekonomikas ministrs, lai īstenotu šo (jūsu pieminēto) “Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”?
2. Kurus no šiem pasākumiem jūs turpināsiet?
3. Vai par šādu “Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu” jūs uzskatāt Jāņa Vitenberga parakstītos un 02.09.2020 apstiprinātos nosacījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.560 un Nr.561, kuri nosaka, ka elektroenerģijas obligātajā iepirkumā izkrāptais atbalsta apjoms ir atgūstams nevis pilnībā (kā tas tika paredzēts Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL)), bet tikai par pēdējo atskaites periodu, vai tikai par laika periodu kopš pēdējā saņemtā brīdinājuma? Vai atbalstāt šādu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto regulējumu, kas pretēji ETL paredzētajam ļauj neatgūt visu izkrāpto atbalstu, jeb - ja uzskatāt to par neatbilstošu - kādas būs jūsu kā EM tālākās darbības? Lūdzam pamatot jūsu pozīciju.
4. Jūsuprāt, vai tas, ka EM ilgstoši (kopš 2020.gada 31.augusta) pārkāpa un nepildīja ETL noteikto prasību izstrādāt noteikumus subsidētās elektroenerģijas pārkompensācijas novēršanai, tādējādi dodot iespēju ilgstoši gūt likumam neatbilstošus lielus ieņēmumus OIK komersantiem caur pārmērīgi dāsnu atbalstu uz visas Latvijas sabiedrības rēķina, un tādējādi bremzējot jaunu efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu īstenošanu, uzskatāt par šādu Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu? Jūsuprāt, kam būtu jāuzņemas atbildība par šādu klaju un ilgstošu likuma pārkāpumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. EM tā arī nav izveidojusi skaidru un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā. Kāda būs jūsu rīcība, vai jūs tiešām turpināsiet šādu arī Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
6. Tiek piedāvāts mainīt tiesisko regulējumu, padarot to labvēlīgāku elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanai. Tas tuvākajā laikā radīs situāciju, kad šiem projektiem būs jākonkurē savā starpā par to realizācijai nepieciešamajām iespējām – pirmkārt, jau saistībā ar pieejamajām pieslēguma jaudām. Vai un kādā veidā ir paredzēts nodrošināt šo iespēju izmantošanu efektīvi un maksimāli atbilstoši Latvijas valsts interesēm, vai arī tas nav paredzēts un tiks turpināts īstenot “iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”, kā tas tika darīts ar “OIK atļaujām”?
7. Vai un kādā veidā nodrošināsiet, ka vēja enerģijas elektrostaciju (VES) projekti, kurus ir paredzēts īstenot, izmantojot valsts kapitālsabiedrības vai to resursus, tiktu atbilstīgi sagatavoti, savlaicīgi publiskoti un virzīti tā, lai nodrošinātu caurspīdīgu, skaidru un izmaksu efektīvu šo projektu īstenošanu atbilstoši Latvijas sabiedrības, nevis šauru biznesa grupu interesēs?
8. Ar kādu mērķi projekta īstenošanai ir paredzēts veidot atsevišķu komercsabiedrību? Kas būs tās dalībnieki un labuma guvēji? Kuras amatpersonas pieņems lēmumu par dalībnieku sastāvu un pārstāvniecības apjomu? Kuri no šiem lēmumiem ir jau, oficiāli pieņemti?
9. Kādā veidā un pēc kādas procedūras tiks (ir jau tikusi) izvēlēta šīs sabiedrības vadība? Kā jūs nodrošināsiet, lai šī projekta vadībai tiktu izvēlēta Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošākā amatpersona, vai arī tas nav paredzēts? Lūdzam pamatot savu pozīciju.
10. Vai uzskatāt, ka līdz šim viss EM paveiktais augstākminēto VES projektu īstenošanā ir bijis vērsts, rūpējoties, lai īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu, nevis, lai, slēpjot savas darbības no sabiedrības, “sashēmotu” kādam izdevīgu šo projektu realizāciju un iepirkumu procedūras?
11. Vai publiskosiet EM paveikto un iecerēto augstākminēto projektu sakarā un šajā projektā iesaistītās puses, ar kurām EM ir apspriedusies un konsultējusies - oficiāli un neoficiāli, vai arī turpināsiet šo šādi iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
