Deputātu jautājumi finanšu ministram Andrim Vilkam par „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti24.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2013.gada 10.septembrī tika apstiprināts akciju sabiedrības Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāns - TAP, kurš tika sagatavots, balstoties uz SIA Prudentia Advisers sniegtajām konsultācijām un saskaņojot TAP ar minēto konsultantu.
Taču tiesiskās aizsardzības plāns tā arī netika izpildīts, un rezultātā akciju sabiedrība Liepājas metalurgs kļuva maksātnespējīga un tai uzsākama bankrota procedūra.
Neskatoties uz to, ka Prudentia darbība pierādīja tās nekompetenci un profesionālo nederīgumu, akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā minētais konsultants atkārtoti tika pieaicināts, lai sniegtu konsultācijas attiecībā uz akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanu, kur izdevumus par konsultanta atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Publiskajā telpā ir parādījusies informācija, ka, neskatoties uz to, ka akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanas plānā tika paredzēts pārdot uzņēmuma aktīvus kopā, administrators Haralds Velmers kopā ar konsultanta Prudentia pārstāvi Kārli Krastiņu veica darbības, lai sadalītu un atdalītu no akciju sabiedrības Liepājas metalurgs aktīvus.
Šim nolūkam 2014.gada 26.martā tika dibināta SIA 50.piestātne, reģ.nr.42103068851, kuras vienīgais dalībnieks un 100 kapitāldaļu EUR 2800 vērtībā turētājs ir akciju sabiedrība Liepājas metalurgs, bet valdes loceklis Andris Pauliņš.
Turklāt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagājušajā nedēļā ir pieņēmusi lēmumu akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darbības nodrošināšanai atstāt tikai vienu no vairākām piestātnēm, vadoties no administratora Haralda Velmera un akciju sabiedrības Liepājas osta LM iesniegumiem.
Vadoties no minētā, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā ir nodrošināta valsts kapitālsabiedrību (Latvenergo, Sadales tīkls un citu) parādu pienācīga administrēšana un to atgūšana? Kādas tieši darbības ir veiktas, lai minēto kapitālsabiedrību parādu administrēšana nebūtu vienīgi formālu darbību kopums? Kuras valsts amatpersonas nodrošinās uzraudzību par parādu administrēšanas / atgūšanas efektivitāti?
2. Vai vērtējot nepieciešamību akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanai pieaicināt par speciālistu Prudentia un apmaksāt tā pakalpojumus, Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā šī speciālista iepriekšējo nekvalitatīvo darbu, kura ietvaros saskaņotais TAP tā arī netika izpildīts? Vai šāda rīcība atbilst labas pārvaldības principiem?
3. Vai akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanas plāns tika grozīts un vai par šādu faktu administrators Haralds Velmers ir sniedzis informāciju Finanšu ministrijai?
4. Vai Finanšu ministrija ir akceptējusi akciju sabiedrības Liepājas metalurgs meitas uzņēmuma – SIA 50.piestātne dibināšanu un tās dalībnieka nozīmētās valdes ievēlēšanu?
5. Vai ar Finanšu ministriju tika saskaņota meitas uzņēmuma – akciju sabiedrības Liepājas osta LM piestātnes pārlikšana uz SIA 50.piestātne? Gadījumā, ja Finanšu ministrija vai kāda cita valsts institūcija vai kapitālsabiedrība piekritusi minētajai darbībai, tad kuras valsts amatpersonas šādu piekrišanu devušas?
6. Vai ar Finanšu ministriju tika saskaņota kādu aktīvu atdalīšana no akciju sabiedrības Liepājas metalurgs vai tās meitas vai kontrolētiem uzņēmumiem?
7. Vai Finanšu ministrijas rīcībā ir informācija un ziņas par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu, tostarp akciju sabiedrības Liepājas osta LM, finansiālo stāvokli un darbību? Ja jā, tad kāda ir šī informācija? Lūdzu iesniegt minēto uzņēmumu operatīvās bilances, kas būtu sagatavotas uz 2014. gada 15. aprīli.
8. Vai administrators Haralds Velmers ir saskaņojis ar akciju sabiedrības Liepājas metalurgs kreditoriem, tostarp arī Finanšu ministriju, atteikšanos no vairākām piestātnēm, kuras izmantoja akciju sabiedrība Liepājas metalurgs savas darbības nodrošināšanai, atstājot tikai vienu no tām?
9. Vai minētā administratora Haralda Velmera darbība un rīcība Finanšu ministrijas skatījumā nesamazina iespēju piesaistīt investoru akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanai atbilstoši apstiprinātajam plānam? Ja nē, tad lūdzu norādīt kādi racionāli apsvērumi minēto darbību veikšanas rezultātā investoru piesaistes iespējas ir palielinājuši?
10. Vai administrators Haralds Velmers ir izvērtējis jautājumu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs iespējamu apzinātu novešanu līdz bankrotam un attiecīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības un par šiem faktiem un apsvērumiem ir sniedzis atskaiti vai informāciju Finanšu ministrijai?
11. Vai administratora Haralda Velmera darbība un rīcība nav pretrunā ar kreditora - Finanšu ministrijas, un tātad ar valsts interesēm? Kādas tieši valsts intereses akciju sabiedrības Liepājas metalurgs lietā Finanšu ministrija uzskata par prioritāri aizstāvamām? Kādas darbības ir veiktas minēto interešu aizstāvībā? Kuras valsts amatpersonas ar atbildīgas par valsts interešu efektīvu un racionālu aizstāvību akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas lietā?
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
