Deputātu jautājumi Kariņam: laiks uzņemties atbildību vai nosaukt atbildīgo
Saeimas opozīcijas deputāti31.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 26.oktobrī Latvijas ārstu biedrība ir izplatījusi savu paziņojumu. Šim paziņojumam un veselības ministra demisijas pieprasījumam ir pievienojušās arī citas mediķu profesionālās asociācijas. Šāda situācija acīmredzami norāda uz jūsu valdības rīcībnespēju risināt un pieņemt adekvātus un pamatotus lēmumus saistība ar aktuālajiem izaicinājumiem veselības aprūpē.
Tādēļ lūdzam Jūs skaidrot sekojošo:
1. Vai Jums ir jel kāda nojausma, kādi ir patiesie jūsu valdības rīcības mazspējas iemesli? Lūdzam tos uzskaitīt un pamatot.
2. Vai uzskatāt par pamatotu, atbilstošu un atbildīgu šādu Jūsu veselības ministra rīcību, kad “mediķu mobilizācijas” plāns netiek apspriests ar pašiem mediķiem un veselības nozare uzzina par to tikai no medijiem, kuri savukārt šo informāciju iegūst jau no jūsu valdības sēdes? Lūdzam pamatot savu atbildi.
3. Kā jūs vērtējat šādu Jūsu valdības veselības ministra rīcību? Lūdzam pamatot savu atbildi.
4. Kādēļ Jūs esat pieļāvuši situāciju, kad jau kopš 2021. gada jūlija Veselības ministrija nav apstiprinājusi “pacientu prioritizēšanas vadlīnijas”, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi?
5. Kurš ir atbildīgs par šādu radušos situāciju?
6. Aicinām paskaidrot, kādēļ saskaņā ar mediķu pausto paziņojumu, paredzot mobilizāciju, nav tikusi veikta “mērķtiecīga resursu plānošana, kā arī Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu apmācība”?
7. Kā jūs vērtējat šādu Jūsu valdības veselības ministra rīcību? Lūdzam pamatot savu atbildi.
8. Vai uzskatāt, ka Jūsu valdība par iespējamo “mediķu mobilizāciju” var lemt bez atbilstoša “mobilizācijas plāna” un, neapspriežot to ar veselības aprūpes nozari? Lūdzam pamatot savu atbildi.
9. Vai uzskatāt, ka valdības rīcībā ir pietiekoša informācija (mobilizācijas plāns), kas ļauj pieņemt atbildīgu un adekvātu lēmumu saistībā ar mobilizāciju?
10. Ja šādas informācijas nav Jūsu rīcībā, kādai ir jābūt Jūsu kā atbildīga valdības vadītāja rīcībai šādā situācijā? Lūdzam uzskaitīt paredzētās nepieciešami veicamās darbības.
11. Vai uzskatāt, ka Jūsu valdības veselības ministrs ir spējīgs veikt tam uzticētos pienākumus, un joprojām tiesīgs baudīt jūsu uzticību? Lūdzam pamatot jūsu pozīciju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
