Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 9. augustā jūs esat publiski paziņojis, ka valdība “ir izlēmusi nodrošināt Latvijas mājsaimniecības ar gāzi pieņemot lēmumu rezervēt "Latvijas gāzei" piederošo gāzi Inčukalnā” vairāk nekā 1 Twh apmērā.

Saskaņā ar 10. augustā "Latvijas gāzes" (LG) publiski sniegto informāciju (https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b16abf8f683b387f372015667c716e7b4&lang=lv) LG piederošais gāzes apjoms, kuru var rezervēt Latvijas mājsaimniecību vajadzībām, ir vien apmēram 0,65 Twh gāzes.

Turklāt LG vēl pirms šī jūsu lēmuma pieņemšanas vairākkārt bija informējusi gan jūs, gan Ekonomikas ministriju, ka sakarā ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā tai nebūs iespējams nodrošināt paredzētos gāzes uzkrājumus un pildīt Publiskā tirgotāja (PT) pienākumus.

Saskaņā ar likumā veiktajiem grozījumiem šādā gadījumā par PT kļūst VAS “Latvenergo”.

Tātad saskaņā ar publiski zināmo informāciju jūs bijāt informēts par lietas patiesajiem apstākļiem, un tomēr pieņēmāt lēmumu, kurš nav izpildāms.

Lūdzam sniegt pamatojumu, kāpēc jūs pieņēmāt Latvijas enerģētiskajai drošībai būtisku lēmumu, esot informēts, ka šāds lēmums nav izpildāms?

LG savā paziņojumā norāda: "Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas Ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi."

Kādēļ jūs izvairījāties risināt jums zināmo un pašas varas koalīcijas radīto situāciju gāzes apgādē? Ja šie LG apgalvojumi neatbilst patiesībai – lūdzam norādīt, kad, kādas sanāksmes, ar kādu iesaistīto pušu piedalīšanos un kādu darba kārtību ir tikušas sasauktas?

Kāda bija praktiskā jēga, un kādi bija potenciālie aprēķini, uz kuriem balstījās valsts iestādes, izstrādājot un virzot pieņemšanai nesen (14.07.) Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka gadījumā, ja LG kā esošais publiskais tirgotājs nav spējīga nodrošināt minimālo nepieciešamo daudzumu saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), šādu pienākumu pārņem „Latvenergo”?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 503, kas pieņemti 09.08., faktiski piemērojami gadījumā, kad valstī izsludināta enerģētiskā krīze. Kad šāda krīze ir tikusi izsludināta? 

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabinets ir izsludinājis agrīno brīdinājumu. Līdzu norādīt Ministru kabineta tiesību akta datumu, numuru un publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Eiropas Regula Nr. 2017/1938 skaidri nosaka principus un nosacījumus (tostarp: (a) jāveic reālistiska tirgus situācijas apzināšana, uzklausot arī lielākos tirgus dalībniekus) un (b) par krīzes izsludināšanu jāinformē gan tehniski saistītās dalībvalstis, gan Eiropas Komisija), kāda ir kārtība, kurā ir jāpieņem šādi lēmumi.

Lūdzam jūs iesniegt informāciju, kura apliecina, kad un kā jūsu valdība ir izpildījusi visas šīs Regulā noteiktās prasības, pieņemot šo augstākminēto lēmumu.

Ja jūsu valdība ir pieņēmusi šo lēmumu, neievērojot Regulā noteikto, lūdzam sniegt pamatojumu šādai rīcībai.

Vai uzskatāt šādu rīcību par kompetentu un atbildīgu? Lūdzam pamatot savu atbildi

Ja šim MK lēmumam ir piešķirts ierobežotas pieejamības statuss un tas netika piešķirts tāpēc, lai slēptu tā neatbilstību Regulas prasībām – lūdzam sniegt šī statusa pamatotību un paskaidrot – kā šādā gadījumā var nodrošināt šī lēmuma reālu īstenošanu, ja tirgus dalībniekiem tas nav zināms?

Kāda ir situācija saistībā ar mājsaimniecību portfeļa (saistītie lietotāji) izpildi - vai valsts kopējā pašreizējā rīcība faktiski nav tāda, kas pēc būtības netieši atzīst, ka arī „Latvenergo” nav spējīgs nodrošināt visu saistīto lietotāju gāzes apgādi?

Vai atbildīgās iestādes šobrīd saredz aptuveno laika sprīdi, kurā Ministru kabinets - turklāt atklāta rīkojuma formātā - varētu lemt par enerģētiskās krīzes izsludināšanu? Vai šai sakarā tiek iesaistīti arī lielākie dabasgāzes tirgus dalībnieki (tirgotāji) ārpus valsts uzņēmumu sektora? Vai arī tas tiks pieņemts tāpat kā augstākminētais lēmums?

Vai, pieņemot savu lēmumu “rezervēt mājsaimniecībām gāzi, kas atrodas Inčukalna PGK”, bet ir paredzēta citiem lietotājiem, jūs veicāt šī lēmuma tiesisko un faktisko risku un iespējamo seku (tiesvedību un zaudējumu apmēru) izvērtēšanu? Ja šāds izvērtējums tika veikts – lūdzam to pievienot. Ja netika – lūdzam paskaidrot, kāpēc netika?

Vai šādi lēmumi var tikt pieņemti arī attiecībā uz citiem lietotājiem paredzēto gāzi?

Vai un kā ar gāzi tiks nodrošināti pārējie Latvijas gāzes patērētāji?

Novērtē šo rakstu:

124
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi