Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus jautājumus saistībā ar “Rail Baltica” projektu kā kopsavilkumu no agrāk uzdotajiem jautājumiem četrās deputātu jautājuma vēstulēs (Nr.1 06.11.2014., Nr.11 04.12.2014., Nr.14 15.01.2015. un Nr.15 15.01.2015.). Kopsavilkuma jautājumus Jums bijām spiesti uzdot tādēļ, ka uz vairākiem agrāk uzdotajiem jautājumiem Jūs nebijāt atbildējis un uz vairākiem jautājumiem bijāt atbildējis neprecīzi, izvairīgi vai ne pēc būtības, uz ko norādījām savā vēstulē.

Ar lielu nožēlu konstatējām, ka uz mūsu kopsavilkuma jautājumiem savā atbildes vēstulē (Nr.01-08/1059, 11.03.2015.) Jūs turpināt izvairīties sniegt skaidras un precīzas atbildes uz mūsu jautājumiem, tādā veidā, mūsuprāt, pārkāpjot konstitucionālos valsts pārvaldes principus, liekot šķēršļus Saeimas locekļiem realizēt savas pilnvaras.

Atkārtoti uzdodam Jums šādus jautājumus:

Deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē (ievaddaļā) un atkārtoti deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē (1.punktā) norādījām uz kļūdām un nepilnībām AECOM priekšizpētes gala ziņojumā. Mēs uzdevām jautājumu: „Vai Jūs piekrītat norādītajiem AECOM priekšizpētes gala ziņojuma trūkumiem?” Jūsu atbildes būtība ir, ka „priekšizpētē snigtā informācija un pamatojums ir pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par turpmākas jau detalizētākas izpētes veikšanu katrā valstī atsevišķi”. Šī nav atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, tāpēc uzdodam jautājumu atkārtoti:

Vai Jūs piekrītat mūsu norādītajiem AECOM priekšizpētes gala ziņojuma trūkumiem?

Mēs sagaidām, ka Jūs savā atbildē katru no minētajiem trūkumiem pamatoti atspēkosiet, vai to atzīsiet, skaidrojot, kāpēc tas tika pieļauts un kā tas ietekmē turpmākās darbības projekta ieviešanā.

Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām jautājumu: „Konkrēti kuras personas (amats, vārds, uzvārds) lēma par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu kā derīgu turpmākās projekta izpētes plānošanai? Vai šīs personas ir iesaistītas arī turpmākās izpētes ziņojumu izskatīšanā, vērtēšanā, pieņemšanā? Ja jā, tad kuras konkrēti personas? Kāds ir šo personu kompetences pamatojums (izglītība, pieredze, nopelni, sasniegumi)?”

Jūs savā atbildē norādāt uz Satiksmes ministrijas izveidoto Starptautiskās vadības komiteju un Nacionālās vadības grupu, kā arī norādāt uz SIA „AC Konsultācijas” piesaistīšanu, lai minētajām komitejām veiktu sekretariāta funkcijas un nodrošinātu ekspertu pakalpojumus. Atbildē nav norādīts, ka šajās komitejās iekļautās personas bija tās, kas izskatīja un pieņēma lēmumus par AECOM pētījuma pieņemšanu. Atbildē arī nav sniegts konkrētu personu kompetences pamatojums. Atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu nav sniegta, tāpēc uzdodam jautājumu atkārtoti:

Konkrēti kuras personas (amats, vārds, uzvārds) lēma par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu kā derīgu turpmākās projekta izpētes plānošanai? Vai šīs personas ir iesaistītas arī turpmākās izpētes ziņojumu izskatīšanā, vērtēšanā, pieņemšanā? Ja jā, tad kuras konkrēti personas? Kāds ir šo personu kompetences pamatojums (izglītība, pieredze, nopelni, sasniegumi)?

Mēs sagaidām, ka Jūs savā atbildē nosauksiet konkrētas personas, norādīsiet, kāda ir šo personu loma turpmāko pasūtīto pētījumu izskatīšanā, vērtēšanā un pieņemšanā, kā arī sniegsiet pamatojumu katras norādītās personas kompetencei.

Agrākajās atbildēs uz mūsu jautājumiem par AECOM priekšizpētes nekvalitatīvo rezultātu izmantošanu turpmākajā projekta plānošanā Jūs, izvairoties komentēt konkrētos trūkumus, apgalvojāt, ka rezultāti ir derīgi un ka visas nepilnības tiks precizētas pilnsabiedrības „RB Latvija” veiktajā detalizētajā izpētē. Jūs apgalvojāt, ka detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir aprakstīti visi veicamie uzdevumi, lai rezultāti būtu vajadzīgajā kvalitātē, tai skaitā izlabojot visas AECOM priekšizpētes nepilnības (atbildes vēstule Nr.01-08/442 no 03.02.2015, atbildes Nr.1.1., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6.). Iepazīstoties ar tehnisko specifikāciju, šādus viennozīmīgus secinājumus tomēr izdarīt nav iespējams, tāpēc deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē lūdzām precizēt, kuri punkti detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir tie, kas uzliek par pienākumu pilnsabiedrībai „RB Latvija” novērst priekšizpētes nepilnības un labot tajā pieļautās kļūdas? Lūdzām citēt tos tehniskajā specifikācijā noteiktos uzdevumus, kas nodrošinās kvalitatīvus izpētes rezultātus attiecībā uz AECOM priekšizpētes nepilnībām, nosaucot konkrētas nepilnības.

Jūs savā atbildē citējāt fragmentu no tehniskās specifikācijas 7.uzdevuma, tomēr citētais fragments Jūsu apgalvojumus nepamato. Varam secināt, ka Jūs savās agrākajās atbildēs sniegtajos apgalvojumos neesat bijis patiess. Acīmredzot to apzinoties, Jūs savā atbildē papildus norādāt, ka Pasūtītāja izveidotās Nacionālās vadības grupas lēmumi un ieteikumi ir saistoši Izpildītājam (pilnsabiedrībai „RB Latvija”), netieši norādot, ka tieši ar šādu mehānismu no Izpildītāja tiks pieprasīti tie darbi, kas tehniskajā specifikācijā nav uzskaitīti. Ņemot to vērā, lūdzam jūs atbildēt:

Vai taisnība, ka Jūs, savā atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 atbildēs Nr.1.1., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. apgalvojot, ka AECOM priekšizpētes trūkumi tiks novērsti, pamatojot to ar detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā noteiktajiem uzdevumiem, sniedzāt mums nepatiesu informāciju?

Lūdzam Jūs atzīt šo faktu, vai arī sniegt konkrētus faktus no šīs tehniskās specifikācijas, kas Jūsu apgalvojumus pamato. Lūdzam jūs nerīkoties kā līdz šim – lai izvairītos no konkrētu atbilžu sniegšanas, necitēt lappusēm garus izvilkumus, kuros nav konkrēta pamatojuma. Šāds jautājums netiks uzskatīts par atbildē.

Atgādinām, ka vēstulē Nr.01-08/442, Jūs rakstījāt, ka detalizētās izpētes nolikuma tehniskā specifikācija ir pamatojums Jūsu apgalvojumam, ka detalizētās izpētes ietvaros tiks veikta:

- projekta ieņēmumos iekļauto sociālo ieguvumu finansēšanas avotu definēšana;

- aplamo statistikas datu un AECOM prognožu precizēšana;

- kļūdaino AECOM rezultātu precizēšana ar detalizētākiem datiem;

- izmantoto metožu pilnā apmērā atbilstība, lai rezultāti būtu pietiekami uzticami;

- metodoloģija, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu, un norādi uz konkrētiem rezultātiem, kas tiks salīdzināti, par ko precīzu atbildi (kā Jūs rakstījāt) varēs sniegt tikai pēc (!) finanšu analīzes izpildes apraksta izstrādes (termiņš 30.04.2015.).

Lūdzam iesniegt konkrētus dokumentālus apliecinājumus šiem apgalvojumiem.

Iepriekšējās savās atbildēs Jūs izvairījāties sniegt informāciju par konkrētām amatpersonām Satiksmes ministrijā, kas ir veikušas AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē atkārtoti uzdevām jautājumus par konkrētām amatpersonām, kas vērtēja AECOM priekšizpētes rezultātus.

Savā atbildē Jūs norādāt uz jau minēto Starptautiskās vadības komitejas un Nacionālās vadības grupas sastāviem.  Kā atbildi uz jautājumu par to, kādas nepilnības tika konstatētas, izvērtējot AECOM rezultātus, Jūs iesniedzāt mums tabulu ar triju Baltijas valstu anonīmu personu norādēm par AECOM priekšizpētes gala ziņojumā nepieciešamajiem labojumiem un precizējumiem. Tā kā saņemtā informācija nav atbilde uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, uzdodam tos atkārtoti:

Atkārtoti lūdzam atbildēt, kura konkrēta amatpersona (amats, vārds, uzvārds) Satiksmes ministrijā ir veikusi AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi?

Kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds), balstoties uz Jūsu minēto vērtējumu un triju valstu kopīgo lēmumu, atzina AECOM rezultātus par pietiekami uzticamiem?

Kuras konkrētās personas (amats, vārds, uzvārds) veica AECOM rezultātu izvērtējumu Rail Baltica starptautiskās darba grupas ietvaros? Kādas kļūdas, nepilnības tika konstatētas? Kādi secinājumi tika izdarīti? Kādā formā Rail Baltica starptautiskā darba grupa fiksēja savu vērtējumu? Lūdzam mums izsniegt šī vērtējuma kopiju.

Mēs sagaidām, ka Jūs savās atbildēs nosauksiet konkrētas personas, kā arī izsniegsiet mums Jūsu minēto Rail Baltica starptautiskās darba grupas veikto vērtējumu (1.7.punkts atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015.).

Iepriekšējās savās atbildēs Jūs atsaucāties uz triju Baltijas valstu kopīgu lēmumu par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām Jums precizējošus jautājumus par šo Baltijas valstu kopīgo lēmumu, lūdzām mums dot norādi uz LR Ministru Kabineta protokollēmumu vai izsniegt mums attiecīgā lēmuma kopiju.

Jūs savā atbildē pievienojāt kopiju no pieņemšanas – nodošanas akta un nosaucāt to par „kopīgu starpvalstu lēmumu par priekšizpētes gala ziņojuma apstiprināšanu”. Tā kā pieņemšanas – nodošanas akts nav lēmums, un vēl jo vairāk – tas nav valsts līmenī pieņemts lēmums, lūdzam jūs atbildēt:

Vai ar šo Jūs atzīstat, ka šāda lēmuma nemaz nav; ja tāds tomēr ir, tad lūdzu Jūs iesniegt dokumentālu tam apliecinājumu, pamatojot arī jūsu atbildi uz deputātu jautājumu (1.7.punkts atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015.) kurā Jūs norādāt, ka AECOM izpētes rezultāti tika atzīti par pietiekami uzticamiem turpmāku lēmumu pieņemšanai, balstoties uz „trīs Baltijas valstu kopīgu lēmumu”?

Atbildot uz agrāku mūsu jautājumu par to, kāpēc AECOM priekšizpētes rezultātos ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.9. punktā rakstījāt, ka „tiek uzskatīts, ka” ienesīguma aprēķinam statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē jautājām „Kurš uzskatīja, ka statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams? Vai tā uzskatīja tikai priekšizpētes autors AECOM, vai arī pasūtītājs Satiksmes ministrija? Ja tā uzskatīja arī Satiksmes ministrija, tad kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds) tā uzskatīja? Kāds tam ir pamatojums un skaidrojums? Vai tika novērtēti riski, kādi ir iespējami, pieņemot lēmumu, kas balstīts uz rezultātiem, kam nav kļūdas un ticamības novērtējuma?”

Atbildē saņēmām skaidrojumu, no kura izriet, ka a) AECOM pētījuma metodika statistiskās kļūdas un ticamības noteikšanu kā tādu neparedzēja, un ka tā tika veikta jūtīguma analīzes ietvaros, kas, mūsuprāt, ir pretrunā datu apstrādes un prognozēšanas lietišķajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem principiem. No atbildes arī izrietēja, ka b) arī pašlaik veiktajā detalizētajā izpētē statistiskās kļūdas un ticamības noteikšana nav paredzēta. Un atbilde noslēdzas ar absurdu secinājumu, ka „tādējādi redzams, ka visā plānošanas procesā tiek konsekventi nodrošināts statistisko kļūdu un ticamības novērtējums…”. Šāda atbilde pamatoti liek apšaubīt to kompetenci un izpratni ar kādu ir tikusi veikta šo  datu statistiskā analīze, apstrāde un to izmantošana prognozēšanā. Un tā kā Jūsu sniegtā atbilde nav atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, uzdodam jautājumu atkārtoti, un lūdzam Jūs atbildēt uz to konkrēti un ar atbilstošu kompetenci:

Kurš uzskatīja, ka kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams? Vai tā uzskatīja tikai priekšizpētes autors AECOM, vai arī pasūtītājs Satiksmes ministrija? Kāds tam ir pamatojums un skaidrojums? Vai tika novērtēti riski, kādi ir iespējami, pieņemot lēmumu, kas balstīts uz rezultātiem, kam nav kļūdas un ticamības novērtējuma?

Mēs sagaidām, ka Jūs sniegsiet īsu, precīzu un konkrētu atbildi uz katru no uzdotajiem jautājumiem.

Deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē uzdevām jums jautājumu (8.jautājums) par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet uz tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma, ko izraisīs jaunā dzelzceļa priekšrocības salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Mēs norādījām uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Mēs uzdevām jautājumu, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta.

Saņēmām no jums atbildi, kurā bija teikts, ka „Rail Baltica tiek veidota kā integrēta sistēma, kas nodrošina visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru. Tādējādi paredzams, ka negatīvas ietekmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūs”(!). Tā kā šis apgalvojums, mūsuprāt, ir neloģisks, tad deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē (10.jautājums) lūdzām Jūs skaidrot, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm transporta koridoru? Lūdzām arī Jūs paskaidrot, kā tas attiecas uz jūras transportu, kā uz gaisa transportu, kā uz auto pārvadājumiem? Uz kuru nozari nebūs negatīva efekta – uz dzelzceļa nozari vai uz transporta nozari kopumā? Vai būs arī pozitīvs efekts, kāds?

Jūs savā atbildē papildus norādījāt arī, ka Rail Baltica ietekme uz globālās un reģionālās loģistikas koridoriem, t.sk. mijiedarbība ar citiem transporta veidiem tiks izvērtēta pētījumā „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde”, par kuru ir izsludināts iepirkums.

Deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē Jums jautājām: „Kā Jūsu atbildē minētais iepirkums, kuri konkrētie šī iepirkuma darba uzdevumi ļaus ieviest skaidrību mūsu uzdotajā jautājumā? Lūdzām dot mums korektu atbildi uz uzdoto jautājumu.” Diemžēl uz šo atkārtoti uzdoto jautājumu, mēs korektu atbildi nesaņēmām. Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.10.punkts, rakstījāt, ka „plānotās izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde” ietvaros paredzētie uzdevumi sniegs nepieciešamo informāciju par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājumu nozari”.

Jūs citējāt šos uzdevumus, taču ne Jūsu citētajos, ne arī iepazīstoties ar šīs izpētes iepirkuma nolikumā un tehnisko specifikācijā pārējiem aprakstītajiem uzdevumiem, mēs neatradām uzdevumu sagatavot Jūsu minēto nepieciešamo informāciju, tāpēc deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām šo jautājumu Jums trešo reizi un lūdzām Jūs šoreiz atbildēt skaidri un pēc būtības: „Konkrēti kuri punkti izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde” iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā ir tie, kas dod izpildītājam uzdevumu novērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pārējiem (gan kravu, gan pasažieru) transporta veidiem un uz tautsaimniecību kopumā?”.

Diemžēl Jūsu atbilde uz mūsu trešo reizi uzdoto jautājumu netika sniegta pēc būtības, tā ietvēra garus citātus no iepirkuma tehniskās specifikācijas uz vairākām lappusēm, un arī šie citāti neapstiprināja Jūsu apgalvojumu, ka šī iepirkuma ietvaros tiks saņemtas atbildes par ietekmi uz pārējiem transporta veidiem.

Jūsu izvairīšanās sniegt konkrētu atbildi un Jūsu apgalvojumi, ka RB ietekme uz citiem transporta veidiem tiks pētīta, kurus cenšaties pierādīt ar citātiem, kas to nepierāda, rada pamatotas bažas, ka jūs cenšaties noslēpt no sabiedrības tos iespējams nozīmīgos zaudējums, ko cietīs pārējās transporta nozares (gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos), jo šie zaudējumi nodrošinās ieņēmumus Rail Baltica projektam, kura ienesīgums ir jāpierāda, lai saņemtu Eiropas finansējumu. Lai novērstu šīs bažas lūdzam jūs tomēr atbildēt:

Vai ir pareizi un pamatoti virzīt projekta Rail Baltica tālāku īstenošanu pamatojot to, izmantojot tikai tā pozitīvo pienesumu, bet neietverot tajā zaudējumus, ko tas nesīs citām tautsaimniecības nozarēm, un sabiedrībai? Ja tas tā nav, lūdzam Jūs iesniegt objektīvu Rail Baltica projekta pamatojumu kurā ietverts ne tikai tā pozitīvais, bet arī negatīvo iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību.

No AECOM pētījuma mēs redzam, ka daļēji bija mēģināts novērtēt citu transporta veidu zaudējumus. Gala ziņojuma 198.-200.lappusē ir tabula bez nosaukuma, kurā ir redzams, ka gaisa transports no pasažieru samazinājuma vien zaudēs 47.5 milj.EUR gadā (kravu zaudējums nav rēķināts), autobusu satiksme pasažieros zaudēs 8 milj.EUR/gadā. Kravu zaudējums atkal nav rēķināts, taču ir skaidrs, ka tas būs būtiski lielāks. Tā kā attiecīgie RB operatora ieguvumi tajā pašā tabulā ir norādīti 173 milj.EUR/gadā, tad, iekļaujot aprēķinos pārējo nozaru zaudējumus, projekta kopīgais izdevīgums klūst pamatoti apšaubāms.

Mēs sagaidām, ka Jūs izklīdināsiet mūsu šaubas ar konkrētām, neizvairīgām, patiesām un ticamām atbildēm uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.

Deputātu jautājuma Nr.15 vēstulē uzdevām jums vairākus jautājumus, kas skāra pretendentu piedāvājumus iepirkumā „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, par uzvarējušā pretendenta būtiski zemākās cenas pamatojumu, finansiālo garantiju nodrošinājumu u.c. Savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, Jūs atteicāties sniegt pieprasīto informāciju, pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija nav vispārpieejama informācija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir komercnoslēpums un nav nododams trešajām personām. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē atkārtoti pieprasījām izsniegt mums pieprasīto informāciju, kā arī atteikuma gadījumā to pamatot, norādot konkrētas tiesību normas, no kurām izriet, ka ministrs drīkst Saeimai atteikties atbildēt uz jautājumu. Uz mūsu jautājumiem cita starpā Jūs minējāt, ka Satiksmes ministrija konsultēsies ar atbildīgajām iestādēm, t.sk. Tieslietu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju, un pēc tam atsevišķi sniegs informāciju vai skaidrojumu, kāpēc informācija nav izpaužama.

Lūdzam mums izsniegt iepriekš pieprasīto informāciju, jo tā pamatoti skar plašas sabiedrības intereses. Ja jūs tomēr izvairāties sniegt šo informāciju, kāpēc šāda informācija sabiedrības interesēs  nav izpaužama?

Savā vēstulē Nr.01-08/4952 no 08.12.2014., sniedzot atbildi uz deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē uzdoto 6.jautājumu par AS „RB RAIL” dibināšanu, Jūs skaidrojāt, ka ir izvēlēts variants, ka Latvijas valsti akciju sabiedrībā kā dibinātājs pārstāv nevis Latvijas valsts, bet gan SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas”, kuras 100% daļas pieder Latvijas valstij un kuras pārrauga Satiksmes ministrija. Šo izvēli Jūs pamatojāt ar normatīviem šķēršļiem, kas liedz Latvijas valstij būt tiešam akcionāram starptautiskā kompānijā, kā arī ar to, ka „Kopuzņēmums kā divpakāpju struktūra, kurā tiek izmantotas attiecīgajām dalībvalstīm piederošas holdinga kompānijās nodrošina papildus juridisko ugunsmūri starp kopuzņēmuma darbību un dalībvalstīm”.

Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē lūdzām paskaidrot, ko augstāk citētajā atbildē nozīmē jēdziens „juridiskais ugunsmūris” un kādas priekšrocības Latvijas valstij un tautsaimniecībai dod šis juridiskais ugunsmūris. Jūs savā atbildē pārstāstāt vēsturisko kontekstu un noslēgumā norādāt, ka minētais risinājums ierobežo „Latvijas valsts atbildību un riskus ar ieguldījuma apmēru Kopuzņēmumā”. Tomēr Jūs neatbildat uz mūsu uzdoto jautājumu, tāpēc uzdodam to atkārtoti:

Lūdzam paskaidrot, ko augstāk citētajā Jūsu atbildē nozīmē jēdziens „juridiskais ugunsmūris”? Kādas priekšrocības Latvijas valstij un tautsaimniecībai dod šis juridiskais ugunsmūris vēl bez iespējas ērti to atsavināt no valsts?

Deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē mēs norādījām, ka mūsdienu tehnoloģijām atbilstoši risinājumi daudzviet pasaulē nodrošina pasažieru vilcienu satiksmi ar ātrumu 250-400 km/h, un jautājām, vai Jūsuprāt nebūtu vērts izanalizēt arī Rail Baltica iespējamās tehnoloģisko risinājumu alternatīvas ar skatienu ilgtermiņā, nevis bāzēt šo vērienīgo projektu uz 19.gadsimta tehnoloģijām. Savā atbildē (vēstule Nr.01-08/4952 no 08.12.2014 )Jūs rakstījāt, ka „ņemot vērā projekta mērķi un tautsaimniecības intereses, paredzētā līnija ir domāta jauktai satiksmei – pasažieri un kravas.” un ar to pamatojāt ātruma ierobežojumus. Mūsuprāt, Jūsu pamatojums jauktās satiksmes izvēlei  ir vērtējams kategoriski kritiski, jo projekta mērķi nosakām mēs paši (valdība), savukārt tautsaimniecības intereses nav un nevar būt pasažieru kustības iespējamā ātruma ierobežošana.

Mēs saprotam, ko Jūs savā atbildē tieši nepasakāt – ja nebūs jauktā satiksme, tad projekts sevi nespēs atpelnīt. Projekts būs ekonomiski rentabls (mazliet un varbūt) tikai pie nosacījuma, ja pa vienām sliedēm brauks gan pasažieru, gan kravas vilcieni. Šī iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāji vairākas paaudzēs būs spiesti samierināties ar mūsdienām neadekvāti zemu pasažieru satiksmes ātrumu. No projekta Nacionālās vadības grupas sēžu protokoliem izriet, ka jaunā trase būs nevis ātrgaitas dzelzceļš, bet gan parasts mūsdienu dzelzceļš ar braukšanas ātrumiem, kas izskatās augsti tikai salīdzinot ar Baltijā esošajiem dzelzceļa ātrumiem, bet no mūsdienu viedokļa raugoties ir stipri viduvēji. Jaunā trase tiek projektēta tā, ka tā nekad nebūs pārveidojama par ātrgaitas dzelzceļu, kas faktiski nozīmē, ka mūsdienu tehnoloģijām atbilstošs ātrums Baltijas dzelzceļā nebūs iespējams. Uzdodam Jums atkārtoti jautājumu, to pārfrāzējot:

Vai Jūsuprāt nebūtu lietderīgi jau tagad izpētīt iespējamo projekta „otro kārtu” – atsevišķu sliežu izbūvi pasažieru satiksmei, ko varētu sākt tad, kad varēsim to atļauties, bet zinot, ka kādreiz to darīsim – jau tagad RB „pirmajā kārtā” dzelzceļa trasi plānot tādu lai to būtu iespējams izmantot arī ātrgaitas dzelzceļam?

 Projekta Nacionālās vadības grupas 2014.gada 4.jūlija sēdē, ņemot vērā to, ka Igaunijas nacionālās izpētes veicēji bija konstatējuši, ka Rail Baltica trasējuma atbilstību P1 kategorijai nodrošināt nav iespējams, tika nolemts, ka tehniskajos risinājumos ietvertajiem parametriem jāatbilst SITS prasībām kategorijai P2/F1.

Paskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē trasējuma atbilstība P1 kategorijai un ko nozīmē tehniskajos risinājumos ietverto parametru atbilstība kategorijai P2/F1? Vai ir notikusi jaunajam dzelzceļam sākotnēji izvirzīto kritēriju un prasību samazināšana?

Papildu jautājumi.

Jūs savā atbildē uz deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdotajiem jautājumiem cita starpa norādāt, ka projektam ir piesaistīta SIA „AC Konsultācijas”, lai Satiksmes ministrijas izveidotajai Nacionālās vadības grupai veiktu sekretariāta un koordinācijas funkcijas un nodrošinātu ekspertu pakalpojumus. Lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Uz kādiem apsvērumiem balstoties tika nolemts, ka šo funkciju veikšanai jāpiesaista privāta persona? Kāpēc Satiksmes ministrija pati ar saviem resursiem nespēja īstenot šīs funkcijas?

Lūdzam iesniegt šī pakalpojuma iepirkuma visu pretendentu piedāvājumu izvērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti, un balstoties uz kuriem iepirkuma komisija lēma par pasūtījuma piešķiršanu SIA „AC Konsultācijas”.

Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta – SIA „AC Konsultācijas” piedāvājumu.

Lūdzam iesniegt ar iepirkuma uzvarētāju – SIA „AC Konsultācijas” noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

Saskaņā ar pilnsabiedrības pilnsabiedrības „RB Latvija” veicamo darbu kalendāro grafiku, ko Jūs mums iesniedzāt, pilnsabiedrībai līdz 31.03.2015. bija jāiesniedz Pasūtītājam (Satiksmes ministrijai) papildināto un precizēto 2.starpziņojumu.

Lūdzam izsniegt papildinātā un precizētā 2.starpziņojuma kopiju, kā arī informēt mūs, vai tas ir pieņemts un vai saskaņā ar iepirkuma līgumu ir veikts tajā paredzētais starpmaksājums, un iesniegt atskaiti, balstoties uz kuru tas ir veikts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...