Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagrozīti un vajadzīgajā virzienā "noapaļoti" dati, dīvaini, neadekvāti secinājumi un atklāta nolaidība - virkne šādu faktu minēti divos Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumos satiksmes ministram, Vienotības pārstāvim Anrijam Matīsam (attēlā) sakarā ar iecerēto vienoto dzelzceļa projektu Rail BalticaPietiek šodien publisko abus šos jautājumu kopumus - tā kā lasītāji iepriekš ir sūdzējušies par grūtībām izlasīt šādus apjomīgus dokumentus, šajos interesantākie fragmenti ir īpaši iezīmēti.

Lai turpinātu tālāku Rail Baltica projekta izpēti, 2013.gadā Satiksmes ministrija īstenoja atklāta konkursa iepirkuma procedūru „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, ID Nr. SAM 2012/12 TEN-T.

Tika paredzēts veikt projekta tālāku detalizētu izpēti par pamatojumu izmantojot AECCOM veiktās iepriekšējās izpētes rezultātus.

Šajā konkursā piedalījās 8 pretendenti. Par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība „EPG Eisenbahn und Bauplanungs – Gesellschaft mbH Erfurt, Grupa 93 Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”, kura savu piedāvājumu iesniedza kā pēdējais pretendents un kura saņēma otro sliktāko kvalitātes vērtējumu, bet piedāvāja viszemāko cenu. Savukārt saskaņā ar pieejamo informāciju šo izpēti veic nevis konkursā uzvarējusī personu apvienība, bet gan pilnsabiedrība RB Latvija, PVN maksātāja numurs LV40103780299, adrese Maskavas iela 240-3, Rīga, LV-1063.

Iepirkuma priekšmets ir detalizēta tehniskā izpēte, ietverot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, detalizētu tehnisko izpēti un tehnisko risinājumu sagatavošanu, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu. Balstoties uz to, tiks īstenota projekta Rail Baltica Latvijas posma realizācija, tiks piesaistīts finansējums un veiktas investīcijas vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Lai gūtu pārliecību, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai šis Latvijai tik ļoti nozīmīgais projekts tiek īstenots atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs esat pārliecināts, ka augstāk minētā iepirkuma konkursam apstiprinātā komisija tika izveidota, izvēloties komisijas locekļus ar atbilstošu kompetenci un pieredzi, lai tie spētu adekvāti izvērtēt konkursa pretendentu sagatavotos priekšlikumus? Lūdzu, pamatojiet visu komisijas locekļu izvēles pamatotību, un atbilstību veicamajam uzdevumam.

2. Kvalificēti kā atbilstoši konkursa prasībām tika 6 pretendenti un to priekšlikumi. Par uzvarētāju atzītā priekšlikuma piedāvātā cena atšķīrās no viskvalitatīvāk sagatavotā priekšlikuma cenas par vairāk nekā divām reizēm, tas ir – par vairāk kā 4,6 miljoniem eiro un vairāk nekā pusotru reizi no nākošā viszemākā cenas piedāvājuma! Vai šādā situācijā konkursa komisijai neradās pamatotas bažas par uzvarētāju atzītā piedāvājuma izpildes kvalitāti un tā atbilstību nepieciešamajam rezultātam? Kādā veidā komisija pārliecinājās par šī pretendenta spēju veikt iepirkuma priekšmetā paredzētos uzdevumus atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem – piedāvātajai cenai, kura nozīmīgi atšķīrās no visu pārējo pretendentu piedāvātās cenas?

3. Lūdzu uzskaitīt, balstoties uz kādiem faktiem un atzinumiem, konkursa komisija atzina par pamatotu šādu viena pretendenta piedāvātās cenas izteikti lielo atšķirību no visiem pārējiem piedāvājumiem?

4. Lūdzam iesniegt pretendentu piedāvājumu novērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti un, balstoties uz kuriem, tika iegūti komisijas lēmumā apkopotie konkursa rezultāti.

5. Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta piedāvājumu, kā arī iesniegt to divu pretendentu piedāvājumus, kurus konkursa komisija atzina par viskvalitatīvākajiem - attiecīgi arī DB International GmbH un Konsorcija EUROESTUDIOS un PROJEKTS 3 SIA piedāvājumus, tātad kopumā lūdzam iesniegt visus trīs minētos piedāvājumus.

6. Lūdzam iesniegt ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

7. Vai konkursa uzvarētājs ir nodrošinājis visas līgumā paredzētās finansiālās garantijas? Lūdzam iesniegt šo garantiju kopijas.

8. Lūdzam iesniegt Rail Baltica Latvijas posma detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veicamo darbu grafiku, izmaksu tāmes un izpildītāju sarakstu.

9. Ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma projekta punkts 2.1 paredz iespēju mainīt pušu nolīgto līgumcenu. Lūdzam informēt par veiktajām līgumcenas izmaiņām un sniegt to pamatojumu.

10. Lūdzam sniegt informāciju par jau veikto izmaksu un starpmaksājumu transakcijām, kādos apmēros, kad, par ko un kam tās ir tikušas veiktas?

11. Saskaņā ar līguma projekta nosacījumiem šādi starpmaksājumi tiek veikti pēc Tehniskajā specifikācijā noteikto ziņojumu iesniegšanas. Lūdzam iesniegt šos ziņojumus pilnā apmērā, norādot to iesniegšanas laiku un izpildītāju.

12. Kura amatpersona pieņem šos ziņojumus, un, balstoties uz kuras amatpersonas atzinumu, tiek pieņemts lēmums par šo starpziņojumu atbilstību darba uzdevumam? Lūdzu iesniegt šos apliecinājumus un lēmumus.

13. AECOM iepriekšējās izpētes rekomendētais dzelzceļa līnijas trases novietojuma Pamatvariants šķērso trīs Natura 2000 teritorijas, tā paredzētais novietojums Ādažu poligona teritorijā neatbilst drošības attālumu prasībām, kā uz to norāda Aizsardzības ministrija, kas nozīmē, ka šāds Pamatvarianta trases novietojums nevar būt īstenojams. Esot šādai informācijai Jūsu rīcībā, vai Jūs uzskatāt, ka šāds trases novietojums joprojām būtu jāvērtē kā viens no iespējamajiem dzelzceļa trases variantiem, kuru turklāt būtu iespējams izvirzīt kā Apstiprināmo variantu?

14. Vai Jūs neuzskatāt, ka šādā situācijā būtu jāinformē detalizētās tehniskās izpētes veicēju par to, ka šis Pamatvariants nebūtu iekļaujams Apstiprināmo variantu sarakstā, un, lai nezaudētu izvēles iespējas starp Apstiprināmiem variantiem ( jo tie var būt arī tikai divi!), šī varianta vietā būtu jāsagatavo un jāpiedāvā cits variants, kas būtu reāli īstenojams?

15. Lai gan Pamatvariantu nav iespējams reāli īstenot, tomēr detalizētās tehniskās izpētes uzdevuma specifikācijā pasūtītāja identificētie varianti dzelzceļa līnijas savienojumam un atzariem tiek paredzēti tieši šim - Pamatvariantam. Vai nebūtu pamatoti veikt atbilstošas izmaiņas veicamo uzdevumu specifikācijā, lai novērstu neīstenojamu risinājumu izstrādi un to tālāku virzību?

16. Kā Satiksmes ministrijas vadība īsteno šī Latvijas valstij tik nozīmīgā projekta tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma procesa norises pārraudzību, lai nodrošinātu tā atbilstošu izpildi? Kāda ir Jūsu kā satiksmes ministra līdzdalība un atbildība šajā procesā?

Iepazīstoties ar Jūsu iesniegtajiem AECOM pētījuma materiāliem par šo projektu, tomēr ir jāatzīst, ka balstoties uz Jūsu sniegto informāciju, nav iespējams secināt, cik pamatota un objektīva ir Jūsu rīcībā esošā informācija, un tālākās veiktās darbības saistībā ar šo projektu, kas rada pamatotas bažas, cik pārdomāti un valsts interesēm atbilstoši tiek īstenota šī Latvijai tik nozīmīgā projekta sagatavošana. Un proti, lai gan AECOM pētījuma gala ziņojums ir veidots tā, lai šis pētījums virspusēji izskatītos kā respektabls un lietišķs pētījums, kas balstīts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertīzi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodēm, tomēr, iepazīstoties ar pētījumu detalizētāk, diemžēl ir jāatzīst, ka šāds priekšstats ir stipri pārvērtēts un neatbilst patiesībai.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos nesaprotamu iemeslu dēļ ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci.

Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais priekšizpētes pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Uz dažām no tām mēs vēlētos Jums norādīt un lūgt tās paskaidrot:

Gala ziņojuma apjoms ir mākslīgi „uzaudzēts” ar pavirši sagatavotiem un bieži uz projektu vispār neattiecinātiem datiem, par ko liecina:

liela daļa no pielikumos sniegtās informācijas (teksti un datu tabulas) jau ir iekļautas gala ziņojuma pamattekstā (tādu tekstu sadaļu un tabulu ir vairāki desmiti);

ziņojuma pamattekstā iekļautās neko neizsakošās un nevajadzīgās frāzes;

ziņojumā iekļautā nevajadzīgā informācija, piemēram, valstu situāciju raksturošanas apraksti uz 36 lapām (A pielikums 9.-44.lpp.), kurās valstu raksturošanai atlasīto datu un informācijas lielā atšķirība liecina, ka izmantots nevis objektīvas salīdzināšanas, bet gan vieglākās pieejamības princips, iekopējot informāciju no pieejamajiem resursiem, un, tālāk no pētījuma tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc katrai valstij izmantoti konkrētie dati;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar nevajadzīgu informāciju, piemēram, 5.tabulā (31.lpp.) iekļautas valstis, kam nav nekāda sakara ar Rail Baltica; 2.tabulā (23.lpp.) dota iedzīvotāju skaita prognoze NUTS3 reģionos, kas it kā pamato, ka iedzīvotāju skaita kritums ir mazāks lielo pilsētu apkaimē, bet šie dati nav pārvērsti konkrētā skaitliskā ietekmē uz gala rezultātu;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar informāciju, kas nav izmantota vai kura nav komentēta/aprakstīta pētījuma pamattekstā, piemēram, tabula bez numura un bez nosaukuma (37.lpp.), uz ko nav atsauces ziņojuma tekstā un kas nav iekļauta tabulu sarakstā;

ziņojuma pamattekstā iekļautās sekundāru datu tabulas ar liela apjoma, sīkā drukā rakstītu nepārskatāmu informāciju, piemēram, 30.un 31.tabulas, katra uz 3 lapām (65.-70.lpp.);

datu tabulu dublēšana ziņojuma pamattekstā, piemēram, tabula Nr.29 (57.lpp.) dublē tabulu Nr.9 (36.lpp.), respektīvi ziņojumā iekļautas vienādas tabulas ar dažādiem nosaukumiem.

Aprēķinos pieļautas aritmētiskas kļūdas un neprecīzi, „vēlamajā virzienā” tendēti rezultātu un datu vērtību noapaļojumi, piemēram:

iedzīvotāju skaita prognozē 1.tabulā (22.lpp.) Latvijai ir lietots ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums (CAGR) -0.5%, kas iegūts, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata A pielikuma 1-A.1 tabulā dotos datus (2.sējuma 6.lpp.), kur Latvijai CAGR=-0.51%. Viegli pārbaudīt, ka aritmētiski precīzi aprēķinot vidējo ikgadējo populācijas pieauguma rādītāju no pētījumā izmantotajiem datiem, iegūst CAGR=-0.56%, kas noapaļojot attiecīgi līdz vienai zīmei aiz komata dotu CAGR=-0.6%, nevis -0.5%, kā ir lietots pētījumā, tātad lietojot izejas datus, kuru vērtības pētījuma veikto matemātisko manipulāciju rezultātā nez kāpēc tiek izmainītas par vairāk nekā 10%, kas ir nepieļaujama kļūda.

Aprēķini veikti, balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem, piemēram:

pēc 2011.gada tautas skaitīšanas zināms, ka faktiskais iedzīvotāju skaita kritums Latvijā ir bijis ievērojami straujāks, un saskaņā ar koriģētajiem statistikas datiem pareizi aprēķināts Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugums CAGR=-1.14 %, nevis -0.5%, kā rēķināts pētījumā (22.lpp.). Tātad atbilstoši pētījumā izvēlētajai metodikai Latvijas iedzīvotāju skaita pareiza prognoze 2050.gadam ir 1.325 milj., nevis 1.864 milj., kas ir par 29% mazāk;

pasažieru plūsmas noteikšanai izmantotais iedzīvotāju skaits, balstoties uz esošo iedzīvotāju skaitu, pētījumā Latvijā 2015 gadā paredzēts vairāk nekā 2,2 miljoni, lai gan reāli tas ir mazāks par 2 miljoniem, tātad kļūda vairāk kā 10% apmērā;

līdzīgi kā izmantotie kļūdainie iedzīvotāju skaita dati ir izmantoti arī kļūdaini dati rādītājam GDP per capita (31.lpp.);

arī šobrīd zināmie oficiālie GDP un GDP pieauguma dati ievērojami atšķiras no pētījumā izmantotajiem datiem (31.lpp.);

Izmantoto datu avoti nav konkrēti norādīti un nav identificējami, trūkst norādes par to, uz kuru gadu dati ir attiecināmi u.tml., kas nedod iespēju pārliecināties par to adekvātumu, piemēram:

nav norādīti konkrēti avoti - 3., 4., 5., 9., 13., 29., 35., 37., 42.tabula u.c.;

nepilnīga informācija – 9., 20., 37., 42.tabula u.c.

Izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes nav pietiekami detalizēti aprakstītas vai aprakstītas pretrunīgi, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi, piemēram:

nav aprakstīts, kā iegūta GDP pieauguma ilgtermiņa prognoze 2.2%/gadā, dota neskaidra norāde uz vairāku datu avotu vienlaicīgu izmantošanu (29.lpp.);

valstu kopējās pievienotās vērtības (gross value added – GVA) rādītāju prognoze it kā veidota, trenda ekstrapolācijā iegūtos datus koriģējot ar ekspertvērtējumiem (32.lpp.), tomēr nav uzrādīti ne ar trenda ekstrapolāciju iegūtie dati, ne ekspertu veiktās korekcijas, ne ekspertu sastāvs, ne to izvēles pamatojums, ne ekspertu vērtējumu savstarpējās saskaņotības statistiskais novērtējums. Nav uzrādīti starprezultāti, nav sniegta informācija par prognozes veikšanas procesu. Ir dots tikai GVA prognozes gala rezultāts (33.lpp.);

nav pamatots, kāpēc GVA prognoze tiek rēķināta NUTS3 statistiskajiem reģioniem (33.-35.lpp.), nav izskaidrots, kā šīs prognozes tiek izmantotas turpmākajos aprēķinos;

populācijas, GDP un GVA pieauguma prognozes pasažieru plūsmas prognozēšanā ir izmantotas, pieņemot, ka plūsmu apjomi pieaugs par 60% no rādītāja GDP per capita un par 100% no iedzīvotāju skaita pieauguma rādītāja, kas, kā zinām, ir negatīvs (79.lpp.). Šim pieņēmumam nav dots nekāds pamatojums;

diskontējot nākotnes ieņēmumus izmantotas atšķirīgas diskonta likmes - investīciju ienesīguma aprēķinā izmantota diskonta likme 5.5% (266.,267.lpp.), bet finansiālās rentabilitātes aprēķinā izmantota diskonta likme 5% (286., 289.lpp.).

Sniegtās rekomendācijas dzelzceļa maršruta novietojuma varianta izvēlei bāzētas uz nepietiekamiem ekonomiskiem aprēķiniem, piemēram:

neskatoties uz to, ka pētījuma atskaitē ir norādīts izmaksu analīzes ārkārtīgs svarīgums projekta izmaksu un ieguvumu noteikšanā (237.lpp.), ieviešanas izmaksas (CAPEX) un uzturēšanas jeb operēšanas izmaksas (OPEX) ir rēķinātas tikai vienam no iespējamajiem maršrutiem – Pamatvariantam, kas saskaņā ar prognozi sola dot lielākos ieņēmumus. Citiem maršruta novietojuma variantiem izmaksas nav rēķinātas. Arī ienesīgums līdz ar to ir aprēķināts tikai Pamatvarianta maršrutam, kas nedod iespēju savstarpēji salīdzināt maršrutus, un nedod objektīvu pamatojumu kāpēc pētījumā piedāvātais variants ir izvēlēts par Pamatvariantu.

Pamatvarianta ienesīgums ir pozitīvs, pateicoties ne tikai tam, ka ES finansējuma daļa, aprēķinot ienesīgumu, nav iekļauta projekta izmaksās, bet arī tāpēc, ka projekta ieņēmumu daļa ir būtiski papildināta ar monetarizētiem sociālajiem ieguvumiem – kā, piemēram, augstāku drošību pret nelaimes gadījumiem, atmosfēras piesārņojuma samazināšanos un mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām - tie kopā sastāda 36% no visiem projekta „ieņēmumiem” (329.lpp.), tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju.

Būtiskākajiem rezultātiem nav dots statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, lai gan izmantotā metodoloģija plaši izmanto pieņēmumu, tuvinājumu un datu korekciju iekļaušanu aprēķinos, piemēram, statistiskā kļūda un ticamība nav uzrādīta diviem svarīgākajiem pētījuma rezultātiem:

pasažieru un kravu plūsmas summārai prognozei 81.tabulā (175.lpp.);

projekta ienesīgumam 146.tabulā (329.lpp.).

Pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, jo tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār, pētījums pat nesatur informāciju par to – piemēram par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Augstākminētie fakti rada nopietnas un pamatotas bažas, ka Latvijai tik nozīmīgais projekts netiek atbildīgi pārraudzīts un netiek virzīts ar atbilstošu kompetenci. Lai kliedētu šīs bažas, pieņemot, ka tomēr Jūsu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija un savas tālākās darbības, tai skaitā detalizētās tehniskās izpētes darba uzdevuma sastādīšanu un tam paredzētā valsts iepirkuma īstenošanu, Jūs esat veikuši, balstoties uz objektīvu un kompetentu AECOM veiktā pētījuma rezultātu izvērtējumu, mēs lūdzam Jūs paskaidrot savus lēmumus un rīcību, kas balstīta uz AECOM veiktās priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām, atbildot uz zemāk esošajiem jautājumiem:

AECOM veiktās priekšizpētes gala rezultāts ir rekomendētajam maršruta novietojumam (sarkanajai līnijai), turpmāk – Pamatvariants, veiktais ienesīguma aprēķins. Šajā aprēķinā projekta ieņēmumos ir iekļauti netiešie ieņēmumi, ko veido naudas izteiksmē novērtēti (monetarizēti) sociālie ieguvumi – piemēram: nelaimes gadījumu samazinājums, atmosfēras piesārņojuma samazinājums un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazinājums, kas kopā sastāda 36% no projekta „ieņēmumiem”. Tā kā no šiem sociālajiem ieguvumiem tiešajos projekta ieņēmumos var izteikt tikai laika ietaupījumu (kas ietverams augstākos pārvadājumu tarifos), lūdzam izskaidrot, no kādiem finanšu avotiem projektā paredzēts finansēt pārējos sociālos ieguvumus, kas ietverti projekta ieņēmumos?

AECOM Rekomendētais Pamatvariants ir vistaisnākais (visīsākais) maršruts, kas savieno Kauņu, Rīgu un Tallinu. Tā izvēle ir pamatota, salīdzinot potenciālos ieguvumus vairākiem iespējamiem maršruta novietojuma variantiem. Lai saprastu, ka lietošanai visizdevīgākais variants būs vistaisnākajam, īsākajam un ātrākajam maršrutam, nav nepieciešams veikt pētījumu. Tik pat saprotams ir tas, ka rekomendētais Pamatvariants, kas paredz pilnībā jaunas trases pilnīgu izbūvi, faktiski neizmantojot esošās dzelzceļa līniju trases, ir nozīmīgi dārgāks par tiem variantiem, kas izmanto jau izbūvēto infrastruktūru. Tomēr variantu izmaksu salīdzinājums nav veikts, jo projekta izmaksas ir rēķinātas tikai Pamatvariantam, pārējo maršrutu izmaksas nav analizētas. Ir acīmredzami, ka trases variantam, kurš izmanto jau izbūvēto dzelzceļa infrastruktūru, izmaksas būs nozīmīgi mazākas, salīdzinot ar projektā piedāvātā Pamatvarianta izmaksām, bet pētījumā tās nav ne tikai salīdzinātas, bet nav pat pieminētas. Vai jūsuprāt šādā situācijā pētījumā piedāvāto Pamatvarianta izvēli par uzskatīt par pamatotu, nemaz neveicot variantu ieguvumu - izdevumu analīzi? Vai, Jūsuprāt, pieņemt lēmumu par šāda Pamatvarianta izvēli ir ekonomiski pamatoti un valsts interesēm atbilstoši, nezinot pārējo variantu ieguvumu - izmaksu analīzes rezultātus? Ja Jūsu rīcībā tomēr ir šāds rezultātu salīdzinājums, lūdzu to iesniegt.

AECOM veiktā pasažieru un kravu plūsmas prognoze un līdz ar to arī ieņēmumu prognoze ir veikta, balstoties uz tobrīd pieejamajiem statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Ir zināms, ka šie izmantotie dati neatbilst patiesībai, izejas datu kļūda sastāda vairāk nekā 10% no vērtības! Ja pēc 2011.gada tautas skaitīšanas statistikas dati tika būtiski koriģēti (arī par iepriekšējiem gadiem) un tie uzrāda acīmredzamu, nozīmīgu neatbilstību AECOM pētījumā izmantotajiem datiem, turklāt neatbilstības visticamāk ir ne tikai attiecībā uz Latvijas prognozēm, un no šodienas skatījuma tik pat aplams ir pētījumā prognozētais ikgadējais IKP 3.5% pieaugums Krievijai un Ukrainai, tāpat zināms, ka izteikta darba spēka emigrācija iepriekšējā desmitgadē ir bijusi arī Polijai un Lietuvai un arī Igaunijā ir notikusi tautas skaitīšana, kas ieviesa korekcijas oficiālajos statistikas datos, kādēļ šīs izmaiņas nav ņemtas vērā un pētījuma rezultāti nav reaktualizēti atbilstoši tiem, jo izmaiņas ir būtiskas?

 Vai uzskatāt par iespējamu turpmāko tehnisko izpēti veikt, balstoties uz izpētes rezultātiem, kas iegūti, izmantojot kļūdainus datus, jo vairāk tādēļ, ka pašlaik tehniskās izpētes iepirkuma tehniskā specifikācija nesatur darba uzdevumus par AECOM izmantoto datu, veikto aprēķinu pārbaudi un prognožu pārrēķināšanu neparedz, bet tieši otrādi – tie paredz to papildināšanu?

Vai uzskatāt, ka šādi veiktas projekta tehniskās izpētes rezultāti būs pietiekami uzticami, un neradīs nopietnus zaudējumu riskus valstij, ja, balstoties uz tiem, tiks īstenota tālāka projekta realizācija?

AECOM pētījumā izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes gala ziņojumā nav pietiekami detalizēti aprakstītas, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, un līdz ar to pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, kā arī iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi. Tehniskās izpētes iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktie darba uzdevumi neparedz priekšizpētē izmantoto metodiku pilnveidošanu, vēl vairāk – tajā ir noteikts, ka tehniskās izpētes rezultātiem ir jābūt salīdzināmiem ar priekšizpēti, tātad pēc būtības jālieto priekšizpētes metodoloģija. Tādēļ lūdzam jūs iesniegt šo metodoloģiju, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu? Lūdzam Jūs uzskaitīt, kuri konkrēti rezultāti tiks salīdzināti?

Lūdzam jūs paskaidrot, kādēļ Satiksmes ministrija ir atļāvusies veikt īstenot valsts iepirkumu par tālāku detalizētās tehniskās izpētes veikšanu, kas izmaksās vairākus miljonus, balstoties uz nepārbaudāmiem, neizsekojamiem pētījuma rezultātiem? Ja šo rezultātu pārbaude tomēr ir tikusi veikta, lūdzam norādīt, kura amatpersona Satiksmes ministrijā to ir veikusi?

Vai arī šīs detalizētās tehniskās izpētes rezultāti tiks pieņemti, nepārliecinoties par to pamatotību? Ja rezultātu pārbaude tiks veikta, kā ir paredzēts to īstenot, un kas to veiks?

AECOM gala ziņojumā dotajiem galvenajiem pētījuma rezultātiem – dažādo maršrutu novietojuma variantu ieņēmumu summārajai prognozei un Pamatvarianta ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums. Vai tas nav uzrādīts tādēļ, ka kļūda ir pārāk liela un ticamība pārāk zema? Ja tas tā nav, lūdzam iesniegt pētījuma rezultātu statistisko kļūdu un ticamības novērtējumu.

2014.gada 4.decembrī iesniegtajā deputātu jautājumā, Jums tika uzdots jautājums par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet arī uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma (saucamais inducētais pieaugums), ko izraisīs jaunā dzelzceļa pieaugošās priekšrocības salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Jautājumā pamatoti tika norādīts uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Jums tika uzdots jautājums, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta. Saņēmām no jums atbildi, kurā teikts, ka esot paredzams, ka negatīvas nozīmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūšot, jo Rail Baltica nodrošināšot visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru.

Lūdzu, paskaidrojiet, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm transporta koridoru? Jo sevišķi - kā šo koridoru izmantos jūras un gaisa transporta uznēmumi un tajos nodarbinātie darbinieki? Kā Jūsu atbildē minētā iepirkuma priekšmets ļaus ieviest skaidrību saistībā ar Jums uzdoto augstākminēto jautājumu par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājuma nozari? Lūdzu uzskaitīt, kuri konkrēti šajā iepirkumā ietvertie darba uzdevumi ir izmantojami, lai spētu to nodrošināt? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...