Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagrozīti un vajadzīgajā virzienā "noapaļoti" dati, dīvaini, neadekvāti secinājumi un atklāta nolaidība - virkne šādu faktu minēti divos Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumos satiksmes ministram, Vienotības pārstāvim Anrijam Matīsam (attēlā) sakarā ar iecerēto vienoto dzelzceļa projektu Rail BalticaPietiek šodien publisko abus šos jautājumu kopumus - tā kā lasītāji iepriekš ir sūdzējušies par grūtībām izlasīt šādus apjomīgus dokumentus, šajos interesantākie fragmenti ir īpaši iezīmēti.

Lai turpinātu tālāku Rail Baltica projekta izpēti, 2013.gadā Satiksmes ministrija īstenoja atklāta konkursa iepirkuma procedūru „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, ID Nr. SAM 2012/12 TEN-T.

Tika paredzēts veikt projekta tālāku detalizētu izpēti par pamatojumu izmantojot AECCOM veiktās iepriekšējās izpētes rezultātus.

Šajā konkursā piedalījās 8 pretendenti. Par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība „EPG Eisenbahn und Bauplanungs – Gesellschaft mbH Erfurt, Grupa 93 Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”, kura savu piedāvājumu iesniedza kā pēdējais pretendents un kura saņēma otro sliktāko kvalitātes vērtējumu, bet piedāvāja viszemāko cenu. Savukārt saskaņā ar pieejamo informāciju šo izpēti veic nevis konkursā uzvarējusī personu apvienība, bet gan pilnsabiedrība RB Latvija, PVN maksātāja numurs LV40103780299, adrese Maskavas iela 240-3, Rīga, LV-1063.

Iepirkuma priekšmets ir detalizēta tehniskā izpēte, ietverot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, detalizētu tehnisko izpēti un tehnisko risinājumu sagatavošanu, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu. Balstoties uz to, tiks īstenota projekta Rail Baltica Latvijas posma realizācija, tiks piesaistīts finansējums un veiktas investīcijas vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Lai gūtu pārliecību, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai šis Latvijai tik ļoti nozīmīgais projekts tiek īstenots atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs esat pārliecināts, ka augstāk minētā iepirkuma konkursam apstiprinātā komisija tika izveidota, izvēloties komisijas locekļus ar atbilstošu kompetenci un pieredzi, lai tie spētu adekvāti izvērtēt konkursa pretendentu sagatavotos priekšlikumus? Lūdzu, pamatojiet visu komisijas locekļu izvēles pamatotību, un atbilstību veicamajam uzdevumam.

2. Kvalificēti kā atbilstoši konkursa prasībām tika 6 pretendenti un to priekšlikumi. Par uzvarētāju atzītā priekšlikuma piedāvātā cena atšķīrās no viskvalitatīvāk sagatavotā priekšlikuma cenas par vairāk nekā divām reizēm, tas ir – par vairāk kā 4,6 miljoniem eiro un vairāk nekā pusotru reizi no nākošā viszemākā cenas piedāvājuma! Vai šādā situācijā konkursa komisijai neradās pamatotas bažas par uzvarētāju atzītā piedāvājuma izpildes kvalitāti un tā atbilstību nepieciešamajam rezultātam? Kādā veidā komisija pārliecinājās par šī pretendenta spēju veikt iepirkuma priekšmetā paredzētos uzdevumus atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem – piedāvātajai cenai, kura nozīmīgi atšķīrās no visu pārējo pretendentu piedāvātās cenas?

3. Lūdzu uzskaitīt, balstoties uz kādiem faktiem un atzinumiem, konkursa komisija atzina par pamatotu šādu viena pretendenta piedāvātās cenas izteikti lielo atšķirību no visiem pārējiem piedāvājumiem?

4. Lūdzam iesniegt pretendentu piedāvājumu novērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti un, balstoties uz kuriem, tika iegūti komisijas lēmumā apkopotie konkursa rezultāti.

5. Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta piedāvājumu, kā arī iesniegt to divu pretendentu piedāvājumus, kurus konkursa komisija atzina par viskvalitatīvākajiem - attiecīgi arī DB International GmbH un Konsorcija EUROESTUDIOS un PROJEKTS 3 SIA piedāvājumus, tātad kopumā lūdzam iesniegt visus trīs minētos piedāvājumus.

6. Lūdzam iesniegt ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

7. Vai konkursa uzvarētājs ir nodrošinājis visas līgumā paredzētās finansiālās garantijas? Lūdzam iesniegt šo garantiju kopijas.

8. Lūdzam iesniegt Rail Baltica Latvijas posma detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veicamo darbu grafiku, izmaksu tāmes un izpildītāju sarakstu.

9. Ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma projekta punkts 2.1 paredz iespēju mainīt pušu nolīgto līgumcenu. Lūdzam informēt par veiktajām līgumcenas izmaiņām un sniegt to pamatojumu.

10. Lūdzam sniegt informāciju par jau veikto izmaksu un starpmaksājumu transakcijām, kādos apmēros, kad, par ko un kam tās ir tikušas veiktas?

11. Saskaņā ar līguma projekta nosacījumiem šādi starpmaksājumi tiek veikti pēc Tehniskajā specifikācijā noteikto ziņojumu iesniegšanas. Lūdzam iesniegt šos ziņojumus pilnā apmērā, norādot to iesniegšanas laiku un izpildītāju.

12. Kura amatpersona pieņem šos ziņojumus, un, balstoties uz kuras amatpersonas atzinumu, tiek pieņemts lēmums par šo starpziņojumu atbilstību darba uzdevumam? Lūdzu iesniegt šos apliecinājumus un lēmumus.

13. AECOM iepriekšējās izpētes rekomendētais dzelzceļa līnijas trases novietojuma Pamatvariants šķērso trīs Natura 2000 teritorijas, tā paredzētais novietojums Ādažu poligona teritorijā neatbilst drošības attālumu prasībām, kā uz to norāda Aizsardzības ministrija, kas nozīmē, ka šāds Pamatvarianta trases novietojums nevar būt īstenojams. Esot šādai informācijai Jūsu rīcībā, vai Jūs uzskatāt, ka šāds trases novietojums joprojām būtu jāvērtē kā viens no iespējamajiem dzelzceļa trases variantiem, kuru turklāt būtu iespējams izvirzīt kā Apstiprināmo variantu?

14. Vai Jūs neuzskatāt, ka šādā situācijā būtu jāinformē detalizētās tehniskās izpētes veicēju par to, ka šis Pamatvariants nebūtu iekļaujams Apstiprināmo variantu sarakstā, un, lai nezaudētu izvēles iespējas starp Apstiprināmiem variantiem ( jo tie var būt arī tikai divi!), šī varianta vietā būtu jāsagatavo un jāpiedāvā cits variants, kas būtu reāli īstenojams?

15. Lai gan Pamatvariantu nav iespējams reāli īstenot, tomēr detalizētās tehniskās izpētes uzdevuma specifikācijā pasūtītāja identificētie varianti dzelzceļa līnijas savienojumam un atzariem tiek paredzēti tieši šim - Pamatvariantam. Vai nebūtu pamatoti veikt atbilstošas izmaiņas veicamo uzdevumu specifikācijā, lai novērstu neīstenojamu risinājumu izstrādi un to tālāku virzību?

16. Kā Satiksmes ministrijas vadība īsteno šī Latvijas valstij tik nozīmīgā projekta tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma procesa norises pārraudzību, lai nodrošinātu tā atbilstošu izpildi? Kāda ir Jūsu kā satiksmes ministra līdzdalība un atbildība šajā procesā?

Iepazīstoties ar Jūsu iesniegtajiem AECOM pētījuma materiāliem par šo projektu, tomēr ir jāatzīst, ka balstoties uz Jūsu sniegto informāciju, nav iespējams secināt, cik pamatota un objektīva ir Jūsu rīcībā esošā informācija, un tālākās veiktās darbības saistībā ar šo projektu, kas rada pamatotas bažas, cik pārdomāti un valsts interesēm atbilstoši tiek īstenota šī Latvijai tik nozīmīgā projekta sagatavošana. Un proti, lai gan AECOM pētījuma gala ziņojums ir veidots tā, lai šis pētījums virspusēji izskatītos kā respektabls un lietišķs pētījums, kas balstīts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertīzi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodēm, tomēr, iepazīstoties ar pētījumu detalizētāk, diemžēl ir jāatzīst, ka šāds priekšstats ir stipri pārvērtēts un neatbilst patiesībai.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos nesaprotamu iemeslu dēļ ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci.

Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais priekšizpētes pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Uz dažām no tām mēs vēlētos Jums norādīt un lūgt tās paskaidrot:

Gala ziņojuma apjoms ir mākslīgi „uzaudzēts” ar pavirši sagatavotiem un bieži uz projektu vispār neattiecinātiem datiem, par ko liecina:

liela daļa no pielikumos sniegtās informācijas (teksti un datu tabulas) jau ir iekļautas gala ziņojuma pamattekstā (tādu tekstu sadaļu un tabulu ir vairāki desmiti);

ziņojuma pamattekstā iekļautās neko neizsakošās un nevajadzīgās frāzes;

ziņojumā iekļautā nevajadzīgā informācija, piemēram, valstu situāciju raksturošanas apraksti uz 36 lapām (A pielikums 9.-44.lpp.), kurās valstu raksturošanai atlasīto datu un informācijas lielā atšķirība liecina, ka izmantots nevis objektīvas salīdzināšanas, bet gan vieglākās pieejamības princips, iekopējot informāciju no pieejamajiem resursiem, un, tālāk no pētījuma tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc katrai valstij izmantoti konkrētie dati;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar nevajadzīgu informāciju, piemēram, 5.tabulā (31.lpp.) iekļautas valstis, kam nav nekāda sakara ar Rail Baltica; 2.tabulā (23.lpp.) dota iedzīvotāju skaita prognoze NUTS3 reģionos, kas it kā pamato, ka iedzīvotāju skaita kritums ir mazāks lielo pilsētu apkaimē, bet šie dati nav pārvērsti konkrētā skaitliskā ietekmē uz gala rezultātu;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar informāciju, kas nav izmantota vai kura nav komentēta/aprakstīta pētījuma pamattekstā, piemēram, tabula bez numura un bez nosaukuma (37.lpp.), uz ko nav atsauces ziņojuma tekstā un kas nav iekļauta tabulu sarakstā;

ziņojuma pamattekstā iekļautās sekundāru datu tabulas ar liela apjoma, sīkā drukā rakstītu nepārskatāmu informāciju, piemēram, 30.un 31.tabulas, katra uz 3 lapām (65.-70.lpp.);

datu tabulu dublēšana ziņojuma pamattekstā, piemēram, tabula Nr.29 (57.lpp.) dublē tabulu Nr.9 (36.lpp.), respektīvi ziņojumā iekļautas vienādas tabulas ar dažādiem nosaukumiem.

Aprēķinos pieļautas aritmētiskas kļūdas un neprecīzi, „vēlamajā virzienā” tendēti rezultātu un datu vērtību noapaļojumi, piemēram:

iedzīvotāju skaita prognozē 1.tabulā (22.lpp.) Latvijai ir lietots ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums (CAGR) -0.5%, kas iegūts, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata A pielikuma 1-A.1 tabulā dotos datus (2.sējuma 6.lpp.), kur Latvijai CAGR=-0.51%. Viegli pārbaudīt, ka aritmētiski precīzi aprēķinot vidējo ikgadējo populācijas pieauguma rādītāju no pētījumā izmantotajiem datiem, iegūst CAGR=-0.56%, kas noapaļojot attiecīgi līdz vienai zīmei aiz komata dotu CAGR=-0.6%, nevis -0.5%, kā ir lietots pētījumā, tātad lietojot izejas datus, kuru vērtības pētījuma veikto matemātisko manipulāciju rezultātā nez kāpēc tiek izmainītas par vairāk nekā 10%, kas ir nepieļaujama kļūda.

Aprēķini veikti, balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem, piemēram:

pēc 2011.gada tautas skaitīšanas zināms, ka faktiskais iedzīvotāju skaita kritums Latvijā ir bijis ievērojami straujāks, un saskaņā ar koriģētajiem statistikas datiem pareizi aprēķināts Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugums CAGR=-1.14 %, nevis -0.5%, kā rēķināts pētījumā (22.lpp.). Tātad atbilstoši pētījumā izvēlētajai metodikai Latvijas iedzīvotāju skaita pareiza prognoze 2050.gadam ir 1.325 milj., nevis 1.864 milj., kas ir par 29% mazāk;

pasažieru plūsmas noteikšanai izmantotais iedzīvotāju skaits, balstoties uz esošo iedzīvotāju skaitu, pētījumā Latvijā 2015 gadā paredzēts vairāk nekā 2,2 miljoni, lai gan reāli tas ir mazāks par 2 miljoniem, tātad kļūda vairāk kā 10% apmērā;

līdzīgi kā izmantotie kļūdainie iedzīvotāju skaita dati ir izmantoti arī kļūdaini dati rādītājam GDP per capita (31.lpp.);

arī šobrīd zināmie oficiālie GDP un GDP pieauguma dati ievērojami atšķiras no pētījumā izmantotajiem datiem (31.lpp.);

Izmantoto datu avoti nav konkrēti norādīti un nav identificējami, trūkst norādes par to, uz kuru gadu dati ir attiecināmi u.tml., kas nedod iespēju pārliecināties par to adekvātumu, piemēram:

nav norādīti konkrēti avoti - 3., 4., 5., 9., 13., 29., 35., 37., 42.tabula u.c.;

nepilnīga informācija – 9., 20., 37., 42.tabula u.c.

Izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes nav pietiekami detalizēti aprakstītas vai aprakstītas pretrunīgi, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi, piemēram:

nav aprakstīts, kā iegūta GDP pieauguma ilgtermiņa prognoze 2.2%/gadā, dota neskaidra norāde uz vairāku datu avotu vienlaicīgu izmantošanu (29.lpp.);

valstu kopējās pievienotās vērtības (gross value added – GVA) rādītāju prognoze it kā veidota, trenda ekstrapolācijā iegūtos datus koriģējot ar ekspertvērtējumiem (32.lpp.), tomēr nav uzrādīti ne ar trenda ekstrapolāciju iegūtie dati, ne ekspertu veiktās korekcijas, ne ekspertu sastāvs, ne to izvēles pamatojums, ne ekspertu vērtējumu savstarpējās saskaņotības statistiskais novērtējums. Nav uzrādīti starprezultāti, nav sniegta informācija par prognozes veikšanas procesu. Ir dots tikai GVA prognozes gala rezultāts (33.lpp.);

nav pamatots, kāpēc GVA prognoze tiek rēķināta NUTS3 statistiskajiem reģioniem (33.-35.lpp.), nav izskaidrots, kā šīs prognozes tiek izmantotas turpmākajos aprēķinos;

populācijas, GDP un GVA pieauguma prognozes pasažieru plūsmas prognozēšanā ir izmantotas, pieņemot, ka plūsmu apjomi pieaugs par 60% no rādītāja GDP per capita un par 100% no iedzīvotāju skaita pieauguma rādītāja, kas, kā zinām, ir negatīvs (79.lpp.). Šim pieņēmumam nav dots nekāds pamatojums;

diskontējot nākotnes ieņēmumus izmantotas atšķirīgas diskonta likmes - investīciju ienesīguma aprēķinā izmantota diskonta likme 5.5% (266.,267.lpp.), bet finansiālās rentabilitātes aprēķinā izmantota diskonta likme 5% (286., 289.lpp.).

Sniegtās rekomendācijas dzelzceļa maršruta novietojuma varianta izvēlei bāzētas uz nepietiekamiem ekonomiskiem aprēķiniem, piemēram:

neskatoties uz to, ka pētījuma atskaitē ir norādīts izmaksu analīzes ārkārtīgs svarīgums projekta izmaksu un ieguvumu noteikšanā (237.lpp.), ieviešanas izmaksas (CAPEX) un uzturēšanas jeb operēšanas izmaksas (OPEX) ir rēķinātas tikai vienam no iespējamajiem maršrutiem – Pamatvariantam, kas saskaņā ar prognozi sola dot lielākos ieņēmumus. Citiem maršruta novietojuma variantiem izmaksas nav rēķinātas. Arī ienesīgums līdz ar to ir aprēķināts tikai Pamatvarianta maršrutam, kas nedod iespēju savstarpēji salīdzināt maršrutus, un nedod objektīvu pamatojumu kāpēc pētījumā piedāvātais variants ir izvēlēts par Pamatvariantu.

Pamatvarianta ienesīgums ir pozitīvs, pateicoties ne tikai tam, ka ES finansējuma daļa, aprēķinot ienesīgumu, nav iekļauta projekta izmaksās, bet arī tāpēc, ka projekta ieņēmumu daļa ir būtiski papildināta ar monetarizētiem sociālajiem ieguvumiem – kā, piemēram, augstāku drošību pret nelaimes gadījumiem, atmosfēras piesārņojuma samazināšanos un mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām - tie kopā sastāda 36% no visiem projekta „ieņēmumiem” (329.lpp.), tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju.

Būtiskākajiem rezultātiem nav dots statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, lai gan izmantotā metodoloģija plaši izmanto pieņēmumu, tuvinājumu un datu korekciju iekļaušanu aprēķinos, piemēram, statistiskā kļūda un ticamība nav uzrādīta diviem svarīgākajiem pētījuma rezultātiem:

pasažieru un kravu plūsmas summārai prognozei 81.tabulā (175.lpp.);

projekta ienesīgumam 146.tabulā (329.lpp.).

Pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, jo tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār, pētījums pat nesatur informāciju par to – piemēram par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Augstākminētie fakti rada nopietnas un pamatotas bažas, ka Latvijai tik nozīmīgais projekts netiek atbildīgi pārraudzīts un netiek virzīts ar atbilstošu kompetenci. Lai kliedētu šīs bažas, pieņemot, ka tomēr Jūsu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija un savas tālākās darbības, tai skaitā detalizētās tehniskās izpētes darba uzdevuma sastādīšanu un tam paredzētā valsts iepirkuma īstenošanu, Jūs esat veikuši, balstoties uz objektīvu un kompetentu AECOM veiktā pētījuma rezultātu izvērtējumu, mēs lūdzam Jūs paskaidrot savus lēmumus un rīcību, kas balstīta uz AECOM veiktās priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām, atbildot uz zemāk esošajiem jautājumiem:

AECOM veiktās priekšizpētes gala rezultāts ir rekomendētajam maršruta novietojumam (sarkanajai līnijai), turpmāk – Pamatvariants, veiktais ienesīguma aprēķins. Šajā aprēķinā projekta ieņēmumos ir iekļauti netiešie ieņēmumi, ko veido naudas izteiksmē novērtēti (monetarizēti) sociālie ieguvumi – piemēram: nelaimes gadījumu samazinājums, atmosfēras piesārņojuma samazinājums un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazinājums, kas kopā sastāda 36% no projekta „ieņēmumiem”. Tā kā no šiem sociālajiem ieguvumiem tiešajos projekta ieņēmumos var izteikt tikai laika ietaupījumu (kas ietverams augstākos pārvadājumu tarifos), lūdzam izskaidrot, no kādiem finanšu avotiem projektā paredzēts finansēt pārējos sociālos ieguvumus, kas ietverti projekta ieņēmumos?

AECOM Rekomendētais Pamatvariants ir vistaisnākais (visīsākais) maršruts, kas savieno Kauņu, Rīgu un Tallinu. Tā izvēle ir pamatota, salīdzinot potenciālos ieguvumus vairākiem iespējamiem maršruta novietojuma variantiem. Lai saprastu, ka lietošanai visizdevīgākais variants būs vistaisnākajam, īsākajam un ātrākajam maršrutam, nav nepieciešams veikt pētījumu. Tik pat saprotams ir tas, ka rekomendētais Pamatvariants, kas paredz pilnībā jaunas trases pilnīgu izbūvi, faktiski neizmantojot esošās dzelzceļa līniju trases, ir nozīmīgi dārgāks par tiem variantiem, kas izmanto jau izbūvēto infrastruktūru. Tomēr variantu izmaksu salīdzinājums nav veikts, jo projekta izmaksas ir rēķinātas tikai Pamatvariantam, pārējo maršrutu izmaksas nav analizētas. Ir acīmredzami, ka trases variantam, kurš izmanto jau izbūvēto dzelzceļa infrastruktūru, izmaksas būs nozīmīgi mazākas, salīdzinot ar projektā piedāvātā Pamatvarianta izmaksām, bet pētījumā tās nav ne tikai salīdzinātas, bet nav pat pieminētas. Vai jūsuprāt šādā situācijā pētījumā piedāvāto Pamatvarianta izvēli par uzskatīt par pamatotu, nemaz neveicot variantu ieguvumu - izdevumu analīzi? Vai, Jūsuprāt, pieņemt lēmumu par šāda Pamatvarianta izvēli ir ekonomiski pamatoti un valsts interesēm atbilstoši, nezinot pārējo variantu ieguvumu - izmaksu analīzes rezultātus? Ja Jūsu rīcībā tomēr ir šāds rezultātu salīdzinājums, lūdzu to iesniegt.

AECOM veiktā pasažieru un kravu plūsmas prognoze un līdz ar to arī ieņēmumu prognoze ir veikta, balstoties uz tobrīd pieejamajiem statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Ir zināms, ka šie izmantotie dati neatbilst patiesībai, izejas datu kļūda sastāda vairāk nekā 10% no vērtības! Ja pēc 2011.gada tautas skaitīšanas statistikas dati tika būtiski koriģēti (arī par iepriekšējiem gadiem) un tie uzrāda acīmredzamu, nozīmīgu neatbilstību AECOM pētījumā izmantotajiem datiem, turklāt neatbilstības visticamāk ir ne tikai attiecībā uz Latvijas prognozēm, un no šodienas skatījuma tik pat aplams ir pētījumā prognozētais ikgadējais IKP 3.5% pieaugums Krievijai un Ukrainai, tāpat zināms, ka izteikta darba spēka emigrācija iepriekšējā desmitgadē ir bijusi arī Polijai un Lietuvai un arī Igaunijā ir notikusi tautas skaitīšana, kas ieviesa korekcijas oficiālajos statistikas datos, kādēļ šīs izmaiņas nav ņemtas vērā un pētījuma rezultāti nav reaktualizēti atbilstoši tiem, jo izmaiņas ir būtiskas?

 Vai uzskatāt par iespējamu turpmāko tehnisko izpēti veikt, balstoties uz izpētes rezultātiem, kas iegūti, izmantojot kļūdainus datus, jo vairāk tādēļ, ka pašlaik tehniskās izpētes iepirkuma tehniskā specifikācija nesatur darba uzdevumus par AECOM izmantoto datu, veikto aprēķinu pārbaudi un prognožu pārrēķināšanu neparedz, bet tieši otrādi – tie paredz to papildināšanu?

Vai uzskatāt, ka šādi veiktas projekta tehniskās izpētes rezultāti būs pietiekami uzticami, un neradīs nopietnus zaudējumu riskus valstij, ja, balstoties uz tiem, tiks īstenota tālāka projekta realizācija?

AECOM pētījumā izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes gala ziņojumā nav pietiekami detalizēti aprakstītas, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, un līdz ar to pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, kā arī iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi. Tehniskās izpētes iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktie darba uzdevumi neparedz priekšizpētē izmantoto metodiku pilnveidošanu, vēl vairāk – tajā ir noteikts, ka tehniskās izpētes rezultātiem ir jābūt salīdzināmiem ar priekšizpēti, tātad pēc būtības jālieto priekšizpētes metodoloģija. Tādēļ lūdzam jūs iesniegt šo metodoloģiju, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu? Lūdzam Jūs uzskaitīt, kuri konkrēti rezultāti tiks salīdzināti?

Lūdzam jūs paskaidrot, kādēļ Satiksmes ministrija ir atļāvusies veikt īstenot valsts iepirkumu par tālāku detalizētās tehniskās izpētes veikšanu, kas izmaksās vairākus miljonus, balstoties uz nepārbaudāmiem, neizsekojamiem pētījuma rezultātiem? Ja šo rezultātu pārbaude tomēr ir tikusi veikta, lūdzam norādīt, kura amatpersona Satiksmes ministrijā to ir veikusi?

Vai arī šīs detalizētās tehniskās izpētes rezultāti tiks pieņemti, nepārliecinoties par to pamatotību? Ja rezultātu pārbaude tiks veikta, kā ir paredzēts to īstenot, un kas to veiks?

AECOM gala ziņojumā dotajiem galvenajiem pētījuma rezultātiem – dažādo maršrutu novietojuma variantu ieņēmumu summārajai prognozei un Pamatvarianta ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums. Vai tas nav uzrādīts tādēļ, ka kļūda ir pārāk liela un ticamība pārāk zema? Ja tas tā nav, lūdzam iesniegt pētījuma rezultātu statistisko kļūdu un ticamības novērtējumu.

2014.gada 4.decembrī iesniegtajā deputātu jautājumā, Jums tika uzdots jautājums par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet arī uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma (saucamais inducētais pieaugums), ko izraisīs jaunā dzelzceļa pieaugošās priekšrocības salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Jautājumā pamatoti tika norādīts uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Jums tika uzdots jautājums, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta. Saņēmām no jums atbildi, kurā teikts, ka esot paredzams, ka negatīvas nozīmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūšot, jo Rail Baltica nodrošināšot visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru.

Lūdzu, paskaidrojiet, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm transporta koridoru? Jo sevišķi - kā šo koridoru izmantos jūras un gaisa transporta uznēmumi un tajos nodarbinātie darbinieki? Kā Jūsu atbildē minētā iepirkuma priekšmets ļaus ieviest skaidrību saistībā ar Jums uzdoto augstākminēto jautājumu par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājuma nozari? Lūdzu uzskaitīt, kuri konkrēti šajā iepirkumā ietvertie darba uzdevumi ir izmantojami, lai spētu to nodrošināt? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...