Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagrozīti un vajadzīgajā virzienā "noapaļoti" dati, dīvaini, neadekvāti secinājumi un atklāta nolaidība - virkne šādu faktu minēti divos Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumos satiksmes ministram, Vienotības pārstāvim Anrijam Matīsam (attēlā) sakarā ar iecerēto vienoto dzelzceļa projektu Rail BalticaPietiek šodien publisko abus šos jautājumu kopumus - tā kā lasītāji iepriekš ir sūdzējušies par grūtībām izlasīt šādus apjomīgus dokumentus, šajos interesantākie fragmenti ir īpaši iezīmēti.

Lai turpinātu tālāku Rail Baltica projekta izpēti, 2013.gadā Satiksmes ministrija īstenoja atklāta konkursa iepirkuma procedūru „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, ID Nr. SAM 2012/12 TEN-T.

Tika paredzēts veikt projekta tālāku detalizētu izpēti par pamatojumu izmantojot AECCOM veiktās iepriekšējās izpētes rezultātus.

Šajā konkursā piedalījās 8 pretendenti. Par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība „EPG Eisenbahn und Bauplanungs – Gesellschaft mbH Erfurt, Grupa 93 Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”, kura savu piedāvājumu iesniedza kā pēdējais pretendents un kura saņēma otro sliktāko kvalitātes vērtējumu, bet piedāvāja viszemāko cenu. Savukārt saskaņā ar pieejamo informāciju šo izpēti veic nevis konkursā uzvarējusī personu apvienība, bet gan pilnsabiedrība RB Latvija, PVN maksātāja numurs LV40103780299, adrese Maskavas iela 240-3, Rīga, LV-1063.

Iepirkuma priekšmets ir detalizēta tehniskā izpēte, ietverot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, detalizētu tehnisko izpēti un tehnisko risinājumu sagatavošanu, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu. Balstoties uz to, tiks īstenota projekta Rail Baltica Latvijas posma realizācija, tiks piesaistīts finansējums un veiktas investīcijas vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Lai gūtu pārliecību, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai šis Latvijai tik ļoti nozīmīgais projekts tiek īstenots atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs esat pārliecināts, ka augstāk minētā iepirkuma konkursam apstiprinātā komisija tika izveidota, izvēloties komisijas locekļus ar atbilstošu kompetenci un pieredzi, lai tie spētu adekvāti izvērtēt konkursa pretendentu sagatavotos priekšlikumus? Lūdzu, pamatojiet visu komisijas locekļu izvēles pamatotību, un atbilstību veicamajam uzdevumam.

2. Kvalificēti kā atbilstoši konkursa prasībām tika 6 pretendenti un to priekšlikumi. Par uzvarētāju atzītā priekšlikuma piedāvātā cena atšķīrās no viskvalitatīvāk sagatavotā priekšlikuma cenas par vairāk nekā divām reizēm, tas ir – par vairāk kā 4,6 miljoniem eiro un vairāk nekā pusotru reizi no nākošā viszemākā cenas piedāvājuma! Vai šādā situācijā konkursa komisijai neradās pamatotas bažas par uzvarētāju atzītā piedāvājuma izpildes kvalitāti un tā atbilstību nepieciešamajam rezultātam? Kādā veidā komisija pārliecinājās par šī pretendenta spēju veikt iepirkuma priekšmetā paredzētos uzdevumus atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem – piedāvātajai cenai, kura nozīmīgi atšķīrās no visu pārējo pretendentu piedāvātās cenas?

3. Lūdzu uzskaitīt, balstoties uz kādiem faktiem un atzinumiem, konkursa komisija atzina par pamatotu šādu viena pretendenta piedāvātās cenas izteikti lielo atšķirību no visiem pārējiem piedāvājumiem?

4. Lūdzam iesniegt pretendentu piedāvājumu novērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti un, balstoties uz kuriem, tika iegūti komisijas lēmumā apkopotie konkursa rezultāti.

5. Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta piedāvājumu, kā arī iesniegt to divu pretendentu piedāvājumus, kurus konkursa komisija atzina par viskvalitatīvākajiem - attiecīgi arī DB International GmbH un Konsorcija EUROESTUDIOS un PROJEKTS 3 SIA piedāvājumus, tātad kopumā lūdzam iesniegt visus trīs minētos piedāvājumus.

6. Lūdzam iesniegt ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

7. Vai konkursa uzvarētājs ir nodrošinājis visas līgumā paredzētās finansiālās garantijas? Lūdzam iesniegt šo garantiju kopijas.

8. Lūdzam iesniegt Rail Baltica Latvijas posma detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veicamo darbu grafiku, izmaksu tāmes un izpildītāju sarakstu.

9. Ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma projekta punkts 2.1 paredz iespēju mainīt pušu nolīgto līgumcenu. Lūdzam informēt par veiktajām līgumcenas izmaiņām un sniegt to pamatojumu.

10. Lūdzam sniegt informāciju par jau veikto izmaksu un starpmaksājumu transakcijām, kādos apmēros, kad, par ko un kam tās ir tikušas veiktas?

11. Saskaņā ar līguma projekta nosacījumiem šādi starpmaksājumi tiek veikti pēc Tehniskajā specifikācijā noteikto ziņojumu iesniegšanas. Lūdzam iesniegt šos ziņojumus pilnā apmērā, norādot to iesniegšanas laiku un izpildītāju.

12. Kura amatpersona pieņem šos ziņojumus, un, balstoties uz kuras amatpersonas atzinumu, tiek pieņemts lēmums par šo starpziņojumu atbilstību darba uzdevumam? Lūdzu iesniegt šos apliecinājumus un lēmumus.

13. AECOM iepriekšējās izpētes rekomendētais dzelzceļa līnijas trases novietojuma Pamatvariants šķērso trīs Natura 2000 teritorijas, tā paredzētais novietojums Ādažu poligona teritorijā neatbilst drošības attālumu prasībām, kā uz to norāda Aizsardzības ministrija, kas nozīmē, ka šāds Pamatvarianta trases novietojums nevar būt īstenojams. Esot šādai informācijai Jūsu rīcībā, vai Jūs uzskatāt, ka šāds trases novietojums joprojām būtu jāvērtē kā viens no iespējamajiem dzelzceļa trases variantiem, kuru turklāt būtu iespējams izvirzīt kā Apstiprināmo variantu?

14. Vai Jūs neuzskatāt, ka šādā situācijā būtu jāinformē detalizētās tehniskās izpētes veicēju par to, ka šis Pamatvariants nebūtu iekļaujams Apstiprināmo variantu sarakstā, un, lai nezaudētu izvēles iespējas starp Apstiprināmiem variantiem ( jo tie var būt arī tikai divi!), šī varianta vietā būtu jāsagatavo un jāpiedāvā cits variants, kas būtu reāli īstenojams?

15. Lai gan Pamatvariantu nav iespējams reāli īstenot, tomēr detalizētās tehniskās izpētes uzdevuma specifikācijā pasūtītāja identificētie varianti dzelzceļa līnijas savienojumam un atzariem tiek paredzēti tieši šim - Pamatvariantam. Vai nebūtu pamatoti veikt atbilstošas izmaiņas veicamo uzdevumu specifikācijā, lai novērstu neīstenojamu risinājumu izstrādi un to tālāku virzību?

16. Kā Satiksmes ministrijas vadība īsteno šī Latvijas valstij tik nozīmīgā projekta tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma procesa norises pārraudzību, lai nodrošinātu tā atbilstošu izpildi? Kāda ir Jūsu kā satiksmes ministra līdzdalība un atbildība šajā procesā?

Iepazīstoties ar Jūsu iesniegtajiem AECOM pētījuma materiāliem par šo projektu, tomēr ir jāatzīst, ka balstoties uz Jūsu sniegto informāciju, nav iespējams secināt, cik pamatota un objektīva ir Jūsu rīcībā esošā informācija, un tālākās veiktās darbības saistībā ar šo projektu, kas rada pamatotas bažas, cik pārdomāti un valsts interesēm atbilstoši tiek īstenota šī Latvijai tik nozīmīgā projekta sagatavošana. Un proti, lai gan AECOM pētījuma gala ziņojums ir veidots tā, lai šis pētījums virspusēji izskatītos kā respektabls un lietišķs pētījums, kas balstīts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertīzi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodēm, tomēr, iepazīstoties ar pētījumu detalizētāk, diemžēl ir jāatzīst, ka šāds priekšstats ir stipri pārvērtēts un neatbilst patiesībai.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos nesaprotamu iemeslu dēļ ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci.

Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais priekšizpētes pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Uz dažām no tām mēs vēlētos Jums norādīt un lūgt tās paskaidrot:

Gala ziņojuma apjoms ir mākslīgi „uzaudzēts” ar pavirši sagatavotiem un bieži uz projektu vispār neattiecinātiem datiem, par ko liecina:

liela daļa no pielikumos sniegtās informācijas (teksti un datu tabulas) jau ir iekļautas gala ziņojuma pamattekstā (tādu tekstu sadaļu un tabulu ir vairāki desmiti);

ziņojuma pamattekstā iekļautās neko neizsakošās un nevajadzīgās frāzes;

ziņojumā iekļautā nevajadzīgā informācija, piemēram, valstu situāciju raksturošanas apraksti uz 36 lapām (A pielikums 9.-44.lpp.), kurās valstu raksturošanai atlasīto datu un informācijas lielā atšķirība liecina, ka izmantots nevis objektīvas salīdzināšanas, bet gan vieglākās pieejamības princips, iekopējot informāciju no pieejamajiem resursiem, un, tālāk no pētījuma tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc katrai valstij izmantoti konkrētie dati;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar nevajadzīgu informāciju, piemēram, 5.tabulā (31.lpp.) iekļautas valstis, kam nav nekāda sakara ar Rail Baltica; 2.tabulā (23.lpp.) dota iedzīvotāju skaita prognoze NUTS3 reģionos, kas it kā pamato, ka iedzīvotāju skaita kritums ir mazāks lielo pilsētu apkaimē, bet šie dati nav pārvērsti konkrētā skaitliskā ietekmē uz gala rezultātu;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar informāciju, kas nav izmantota vai kura nav komentēta/aprakstīta pētījuma pamattekstā, piemēram, tabula bez numura un bez nosaukuma (37.lpp.), uz ko nav atsauces ziņojuma tekstā un kas nav iekļauta tabulu sarakstā;

ziņojuma pamattekstā iekļautās sekundāru datu tabulas ar liela apjoma, sīkā drukā rakstītu nepārskatāmu informāciju, piemēram, 30.un 31.tabulas, katra uz 3 lapām (65.-70.lpp.);

datu tabulu dublēšana ziņojuma pamattekstā, piemēram, tabula Nr.29 (57.lpp.) dublē tabulu Nr.9 (36.lpp.), respektīvi ziņojumā iekļautas vienādas tabulas ar dažādiem nosaukumiem.

Aprēķinos pieļautas aritmētiskas kļūdas un neprecīzi, „vēlamajā virzienā” tendēti rezultātu un datu vērtību noapaļojumi, piemēram:

iedzīvotāju skaita prognozē 1.tabulā (22.lpp.) Latvijai ir lietots ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums (CAGR) -0.5%, kas iegūts, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata A pielikuma 1-A.1 tabulā dotos datus (2.sējuma 6.lpp.), kur Latvijai CAGR=-0.51%. Viegli pārbaudīt, ka aritmētiski precīzi aprēķinot vidējo ikgadējo populācijas pieauguma rādītāju no pētījumā izmantotajiem datiem, iegūst CAGR=-0.56%, kas noapaļojot attiecīgi līdz vienai zīmei aiz komata dotu CAGR=-0.6%, nevis -0.5%, kā ir lietots pētījumā, tātad lietojot izejas datus, kuru vērtības pētījuma veikto matemātisko manipulāciju rezultātā nez kāpēc tiek izmainītas par vairāk nekā 10%, kas ir nepieļaujama kļūda.

Aprēķini veikti, balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem, piemēram:

pēc 2011.gada tautas skaitīšanas zināms, ka faktiskais iedzīvotāju skaita kritums Latvijā ir bijis ievērojami straujāks, un saskaņā ar koriģētajiem statistikas datiem pareizi aprēķināts Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugums CAGR=-1.14 %, nevis -0.5%, kā rēķināts pētījumā (22.lpp.). Tātad atbilstoši pētījumā izvēlētajai metodikai Latvijas iedzīvotāju skaita pareiza prognoze 2050.gadam ir 1.325 milj., nevis 1.864 milj., kas ir par 29% mazāk;

pasažieru plūsmas noteikšanai izmantotais iedzīvotāju skaits, balstoties uz esošo iedzīvotāju skaitu, pētījumā Latvijā 2015 gadā paredzēts vairāk nekā 2,2 miljoni, lai gan reāli tas ir mazāks par 2 miljoniem, tātad kļūda vairāk kā 10% apmērā;

līdzīgi kā izmantotie kļūdainie iedzīvotāju skaita dati ir izmantoti arī kļūdaini dati rādītājam GDP per capita (31.lpp.);

arī šobrīd zināmie oficiālie GDP un GDP pieauguma dati ievērojami atšķiras no pētījumā izmantotajiem datiem (31.lpp.);

Izmantoto datu avoti nav konkrēti norādīti un nav identificējami, trūkst norādes par to, uz kuru gadu dati ir attiecināmi u.tml., kas nedod iespēju pārliecināties par to adekvātumu, piemēram:

nav norādīti konkrēti avoti - 3., 4., 5., 9., 13., 29., 35., 37., 42.tabula u.c.;

nepilnīga informācija – 9., 20., 37., 42.tabula u.c.

Izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes nav pietiekami detalizēti aprakstītas vai aprakstītas pretrunīgi, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi, piemēram:

nav aprakstīts, kā iegūta GDP pieauguma ilgtermiņa prognoze 2.2%/gadā, dota neskaidra norāde uz vairāku datu avotu vienlaicīgu izmantošanu (29.lpp.);

valstu kopējās pievienotās vērtības (gross value added – GVA) rādītāju prognoze it kā veidota, trenda ekstrapolācijā iegūtos datus koriģējot ar ekspertvērtējumiem (32.lpp.), tomēr nav uzrādīti ne ar trenda ekstrapolāciju iegūtie dati, ne ekspertu veiktās korekcijas, ne ekspertu sastāvs, ne to izvēles pamatojums, ne ekspertu vērtējumu savstarpējās saskaņotības statistiskais novērtējums. Nav uzrādīti starprezultāti, nav sniegta informācija par prognozes veikšanas procesu. Ir dots tikai GVA prognozes gala rezultāts (33.lpp.);

nav pamatots, kāpēc GVA prognoze tiek rēķināta NUTS3 statistiskajiem reģioniem (33.-35.lpp.), nav izskaidrots, kā šīs prognozes tiek izmantotas turpmākajos aprēķinos;

populācijas, GDP un GVA pieauguma prognozes pasažieru plūsmas prognozēšanā ir izmantotas, pieņemot, ka plūsmu apjomi pieaugs par 60% no rādītāja GDP per capita un par 100% no iedzīvotāju skaita pieauguma rādītāja, kas, kā zinām, ir negatīvs (79.lpp.). Šim pieņēmumam nav dots nekāds pamatojums;

diskontējot nākotnes ieņēmumus izmantotas atšķirīgas diskonta likmes - investīciju ienesīguma aprēķinā izmantota diskonta likme 5.5% (266.,267.lpp.), bet finansiālās rentabilitātes aprēķinā izmantota diskonta likme 5% (286., 289.lpp.).

Sniegtās rekomendācijas dzelzceļa maršruta novietojuma varianta izvēlei bāzētas uz nepietiekamiem ekonomiskiem aprēķiniem, piemēram:

neskatoties uz to, ka pētījuma atskaitē ir norādīts izmaksu analīzes ārkārtīgs svarīgums projekta izmaksu un ieguvumu noteikšanā (237.lpp.), ieviešanas izmaksas (CAPEX) un uzturēšanas jeb operēšanas izmaksas (OPEX) ir rēķinātas tikai vienam no iespējamajiem maršrutiem – Pamatvariantam, kas saskaņā ar prognozi sola dot lielākos ieņēmumus. Citiem maršruta novietojuma variantiem izmaksas nav rēķinātas. Arī ienesīgums līdz ar to ir aprēķināts tikai Pamatvarianta maršrutam, kas nedod iespēju savstarpēji salīdzināt maršrutus, un nedod objektīvu pamatojumu kāpēc pētījumā piedāvātais variants ir izvēlēts par Pamatvariantu.

Pamatvarianta ienesīgums ir pozitīvs, pateicoties ne tikai tam, ka ES finansējuma daļa, aprēķinot ienesīgumu, nav iekļauta projekta izmaksās, bet arī tāpēc, ka projekta ieņēmumu daļa ir būtiski papildināta ar monetarizētiem sociālajiem ieguvumiem – kā, piemēram, augstāku drošību pret nelaimes gadījumiem, atmosfēras piesārņojuma samazināšanos un mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām - tie kopā sastāda 36% no visiem projekta „ieņēmumiem” (329.lpp.), tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju.

Būtiskākajiem rezultātiem nav dots statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, lai gan izmantotā metodoloģija plaši izmanto pieņēmumu, tuvinājumu un datu korekciju iekļaušanu aprēķinos, piemēram, statistiskā kļūda un ticamība nav uzrādīta diviem svarīgākajiem pētījuma rezultātiem:

pasažieru un kravu plūsmas summārai prognozei 81.tabulā (175.lpp.);

projekta ienesīgumam 146.tabulā (329.lpp.).

Pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, jo tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār, pētījums pat nesatur informāciju par to – piemēram par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Augstākminētie fakti rada nopietnas un pamatotas bažas, ka Latvijai tik nozīmīgais projekts netiek atbildīgi pārraudzīts un netiek virzīts ar atbilstošu kompetenci. Lai kliedētu šīs bažas, pieņemot, ka tomēr Jūsu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija un savas tālākās darbības, tai skaitā detalizētās tehniskās izpētes darba uzdevuma sastādīšanu un tam paredzētā valsts iepirkuma īstenošanu, Jūs esat veikuši, balstoties uz objektīvu un kompetentu AECOM veiktā pētījuma rezultātu izvērtējumu, mēs lūdzam Jūs paskaidrot savus lēmumus un rīcību, kas balstīta uz AECOM veiktās priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām, atbildot uz zemāk esošajiem jautājumiem:

AECOM veiktās priekšizpētes gala rezultāts ir rekomendētajam maršruta novietojumam (sarkanajai līnijai), turpmāk – Pamatvariants, veiktais ienesīguma aprēķins. Šajā aprēķinā projekta ieņēmumos ir iekļauti netiešie ieņēmumi, ko veido naudas izteiksmē novērtēti (monetarizēti) sociālie ieguvumi – piemēram: nelaimes gadījumu samazinājums, atmosfēras piesārņojuma samazinājums un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazinājums, kas kopā sastāda 36% no projekta „ieņēmumiem”. Tā kā no šiem sociālajiem ieguvumiem tiešajos projekta ieņēmumos var izteikt tikai laika ietaupījumu (kas ietverams augstākos pārvadājumu tarifos), lūdzam izskaidrot, no kādiem finanšu avotiem projektā paredzēts finansēt pārējos sociālos ieguvumus, kas ietverti projekta ieņēmumos?

AECOM Rekomendētais Pamatvariants ir vistaisnākais (visīsākais) maršruts, kas savieno Kauņu, Rīgu un Tallinu. Tā izvēle ir pamatota, salīdzinot potenciālos ieguvumus vairākiem iespējamiem maršruta novietojuma variantiem. Lai saprastu, ka lietošanai visizdevīgākais variants būs vistaisnākajam, īsākajam un ātrākajam maršrutam, nav nepieciešams veikt pētījumu. Tik pat saprotams ir tas, ka rekomendētais Pamatvariants, kas paredz pilnībā jaunas trases pilnīgu izbūvi, faktiski neizmantojot esošās dzelzceļa līniju trases, ir nozīmīgi dārgāks par tiem variantiem, kas izmanto jau izbūvēto infrastruktūru. Tomēr variantu izmaksu salīdzinājums nav veikts, jo projekta izmaksas ir rēķinātas tikai Pamatvariantam, pārējo maršrutu izmaksas nav analizētas. Ir acīmredzami, ka trases variantam, kurš izmanto jau izbūvēto dzelzceļa infrastruktūru, izmaksas būs nozīmīgi mazākas, salīdzinot ar projektā piedāvātā Pamatvarianta izmaksām, bet pētījumā tās nav ne tikai salīdzinātas, bet nav pat pieminētas. Vai jūsuprāt šādā situācijā pētījumā piedāvāto Pamatvarianta izvēli par uzskatīt par pamatotu, nemaz neveicot variantu ieguvumu - izdevumu analīzi? Vai, Jūsuprāt, pieņemt lēmumu par šāda Pamatvarianta izvēli ir ekonomiski pamatoti un valsts interesēm atbilstoši, nezinot pārējo variantu ieguvumu - izmaksu analīzes rezultātus? Ja Jūsu rīcībā tomēr ir šāds rezultātu salīdzinājums, lūdzu to iesniegt.

AECOM veiktā pasažieru un kravu plūsmas prognoze un līdz ar to arī ieņēmumu prognoze ir veikta, balstoties uz tobrīd pieejamajiem statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Ir zināms, ka šie izmantotie dati neatbilst patiesībai, izejas datu kļūda sastāda vairāk nekā 10% no vērtības! Ja pēc 2011.gada tautas skaitīšanas statistikas dati tika būtiski koriģēti (arī par iepriekšējiem gadiem) un tie uzrāda acīmredzamu, nozīmīgu neatbilstību AECOM pētījumā izmantotajiem datiem, turklāt neatbilstības visticamāk ir ne tikai attiecībā uz Latvijas prognozēm, un no šodienas skatījuma tik pat aplams ir pētījumā prognozētais ikgadējais IKP 3.5% pieaugums Krievijai un Ukrainai, tāpat zināms, ka izteikta darba spēka emigrācija iepriekšējā desmitgadē ir bijusi arī Polijai un Lietuvai un arī Igaunijā ir notikusi tautas skaitīšana, kas ieviesa korekcijas oficiālajos statistikas datos, kādēļ šīs izmaiņas nav ņemtas vērā un pētījuma rezultāti nav reaktualizēti atbilstoši tiem, jo izmaiņas ir būtiskas?

 Vai uzskatāt par iespējamu turpmāko tehnisko izpēti veikt, balstoties uz izpētes rezultātiem, kas iegūti, izmantojot kļūdainus datus, jo vairāk tādēļ, ka pašlaik tehniskās izpētes iepirkuma tehniskā specifikācija nesatur darba uzdevumus par AECOM izmantoto datu, veikto aprēķinu pārbaudi un prognožu pārrēķināšanu neparedz, bet tieši otrādi – tie paredz to papildināšanu?

Vai uzskatāt, ka šādi veiktas projekta tehniskās izpētes rezultāti būs pietiekami uzticami, un neradīs nopietnus zaudējumu riskus valstij, ja, balstoties uz tiem, tiks īstenota tālāka projekta realizācija?

AECOM pētījumā izmantotās prognozēšanas un modelēšanas metodes gala ziņojumā nav pietiekami detalizēti aprakstītas, daudzviet nav uzrādīti aprēķini un starprezultāti, un līdz ar to pētījuma gaita nav izsekojama un atkārtojama, kā arī iegūtie rezultāti nav pārbaudāmi. Tehniskās izpētes iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktie darba uzdevumi neparedz priekšizpētē izmantoto metodiku pilnveidošanu, vēl vairāk – tajā ir noteikts, ka tehniskās izpētes rezultātiem ir jābūt salīdzināmiem ar priekšizpēti, tātad pēc būtības jālieto priekšizpētes metodoloģija. Tādēļ lūdzam jūs iesniegt šo metodoloģiju, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu? Lūdzam Jūs uzskaitīt, kuri konkrēti rezultāti tiks salīdzināti?

Lūdzam jūs paskaidrot, kādēļ Satiksmes ministrija ir atļāvusies veikt īstenot valsts iepirkumu par tālāku detalizētās tehniskās izpētes veikšanu, kas izmaksās vairākus miljonus, balstoties uz nepārbaudāmiem, neizsekojamiem pētījuma rezultātiem? Ja šo rezultātu pārbaude tomēr ir tikusi veikta, lūdzam norādīt, kura amatpersona Satiksmes ministrijā to ir veikusi?

Vai arī šīs detalizētās tehniskās izpētes rezultāti tiks pieņemti, nepārliecinoties par to pamatotību? Ja rezultātu pārbaude tiks veikta, kā ir paredzēts to īstenot, un kas to veiks?

AECOM gala ziņojumā dotajiem galvenajiem pētījuma rezultātiem – dažādo maršrutu novietojuma variantu ieņēmumu summārajai prognozei un Pamatvarianta ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums. Vai tas nav uzrādīts tādēļ, ka kļūda ir pārāk liela un ticamība pārāk zema? Ja tas tā nav, lūdzam iesniegt pētījuma rezultātu statistisko kļūdu un ticamības novērtējumu.

2014.gada 4.decembrī iesniegtajā deputātu jautājumā, Jums tika uzdots jautājums par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet arī uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma (saucamais inducētais pieaugums), ko izraisīs jaunā dzelzceļa pieaugošās priekšrocības salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Jautājumā pamatoti tika norādīts uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Jums tika uzdots jautājums, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta. Saņēmām no jums atbildi, kurā teikts, ka esot paredzams, ka negatīvas nozīmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūšot, jo Rail Baltica nodrošināšot visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru.

Lūdzu, paskaidrojiet, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm transporta koridoru? Jo sevišķi - kā šo koridoru izmantos jūras un gaisa transporta uznēmumi un tajos nodarbinātie darbinieki? Kā Jūsu atbildē minētā iepirkuma priekšmets ļaus ieviest skaidrību saistībā ar Jums uzdoto augstākminēto jautājumu par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājuma nozari? Lūdzu uzskaitīt, kuri konkrēti šajā iepirkumā ietvertie darba uzdevumi ir izmantojami, lai spētu to nodrošināt? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...