Deputātu pieprasījums: par Ašeradena nespēju sniegt atbildes par OIK sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti14.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam adresētu pieprasījumu Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN).
Šī gada 6. septembrī Jums tika iesniegts deputātu pieprasījums “Par Jūsu rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”. Virkne jautājumu bija saistīti ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskumu un tās atbilstību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) lēmumam, ar kuru EK saskaņoja valsts atbalsta shēmu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamajiem energoresursiem - SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - Lēmums).
Diemžēl ne savās rakstiskajās atbildēs, ne arī Pieprasījumu komisijas sēdē Jūs nez kāpēc nespējāt sniegt skaidru atbildi saistībā ar augstākminētajiem Jūsu īstenotās atbalsta sistēmas tiesiskuma aspektiem un Jūsu piedāvātajiem pasākumiem, lai šo sistēmu sakārtotu.
Tas rada pamatotas bažas, ka EM vai nu nav nepieciešamās kompetences, vai arī patiesībā Jūsu centieni ir vērsti nevis, lai sakārtotu šo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši tiesību normām un sabiedrības interesēm, bet gan, lai turpinātu piesegt šo “OIK afēru” un turpinātu sniegt nepamatoti dāsno atbalstu atsevišķiem komersantiem pēc iespējas ilgāk.
Lai novērstu šīs bažas, pieprasām Jūs sniegt skaidru un konkrētu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību normām, dalībvalsts ir tiesīga sniegt valsts atbalstu tikai pēc tā saskaņošanas ar EK. Vai valsts atbalsts, kurš ir ticis sniegts, nesaskaņojot to iepriekš ar EK, Jūsuprāt, ir likumīgs?
Ja uzskatāt, ka šāds atbalsts ir likumīgs, pieprasām norādīt, konkrēti kuras ir tās tiesību normas, kuras pamato Jūsu viedokli?
Jūsuprāt, kura ir tā institūcija, kura ir tiesīga noteikt, vai atbalsts tiek sniegts atbilstīgi ES tiesību normām? Ja, Jūsuprāt, bez EK un Eiropas Savienības tiesas ir arī citas institūcijas, pieprasām norādīt - balstoties uz kādiem tiesību aktiem, tām ir piešķirts šāds deleģējums?
Vai EM ir tiesīga īstenot tādu valsts atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK?
Ja, Jūsuprāt, EM ir tiesīga īstenot tādu valsts atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK, pieprasām norādīt – kuras tiesību normas tai dod šādas tiesības?
Vai, nenovēršot pieļauto pārkompensāciju, lai atbalsts būtu nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs (atbilstoši tam, kā to nosaka ES tiesību normas – ES direktīvas, 2001., 2008. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai, u.c.), šāda EM īstenotā valsts atbalsta shēma visā tās īstenošanas laikā ir atbilstīga EK Lēmumam?
Ja, Jūsuprāt, šāda EM īstenota valsts atbalsta shēma visā tās īstenošanas laikā ir atbilstīga EK Lēmumam arī bez pieļautās pārkompensācijas novēršanas, pieprasām norādīt – kuras ir tās tiesību normas, kuras pamato Jūsu viedokli?
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
