Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašsaziņas līdzekļos Jūs ne reizi vien esat apgalvojis, ka viena no Jūsu prioritātēm ir tā saucamās elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) afēras izbeigšana, arī šī gada 5. septembra LTV raidījumā “Partija fokusā” Jūs visai sabiedrībai apgalvojāt, ka tā ir Jūsu partijas prioritāte Nr.1

Diemžēl reālie fakti rada pamatotas bažas, ka Jūsu rīcība ir vērsta nevis uz OIK afēras izbeigšanu, bet gan tās turpināšanu, un neatbilst Jūsu publiski paustajai apņēmībai.

Jūsu vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”(turpmāk – OIK darba grupa) sagatavotais ziņojums tika plaši kritizēts, ne tikai no ekspertu puses, bet pat Jūsu koalīcijas politiskie partneri izteica nesaudzīgu kritiku par OIK darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem. Reaģējot uz šo kritiku, Jūs nācāt ar publisku aicinājumu plašsaziņas līdzekļos: “Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība.”

Paļaujoties uz Jūsu augstākminēto, ka tā nav “vienīgi politiskā retorika, kam neseko rīcība”, Saeimas deputāts sagatavoja un iesniedza šādu priekšlikumu Ministru kabinetā – kā Jūs to bijāt aicinājis, ar pasākumiem, kuri būtu veicami, lai OIK slogu varētu samazināt būtiski, salīdzinoši ātri un ar niecīgiem tiesvedību riskiem, pat ar esošajiem savdabīgajiem Ekonomikas ministrijas uzstādījumiem - rūpēm tikai par OIK saņēmēju “tiesisko paļāvību” un ar to saistītajiem tiesvedības riskiem.

Visi šie piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami īsā laika periodā, to īstenošanai nav vajadzīgi vairāki gadi, kā to savā plānā saistībā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvājiet Jūs.

Šie pasākumi patiesībā jau sen varēja tikt īstenoti. Tiem visiem jau sen bija jābūt īstenotiem, ja Ekonomikas ministrijai tik tiešām rūpētu tiesiskuma ievērošana, īstenojot šo atbalsta sistēmu.

Jau šī gada 6.martā, apkopojot vairākus mēnešus veiktās parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Uzskaitīsim tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kuri tika iesniegti arī Ministru kabinetam, reaģējot uz Jūsu publiski pausto augstāk minēto paziņojumu:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu” nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.), lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu, nevis pārjaunotu OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai, atbilstoši tam, kā to nosaka Elektroenerģijas tirgus likums– tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam, un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajiem elektroenerģijas apgādes principiem.

Vēlamies atzīmēt, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), Jūs piedāvājāt izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties deva iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Diemžēl, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas būtu atbilstoši Jūs politiskās gribas izpaudumam, vēl vairāk - iepazīstoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Turklāt OIK darba grupas sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Pamatojoties uz augstākminēto, pieprasām šādus Jūsu paskaidrojumus:

Vai tiešām uzskatāt, ka Jūsu piedāvātais OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas (turpmāk – OIK sistēma) ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējums sniedz adekvātu un pilnīgu priekšstatu? Ja tā uzskatāt, lūdzam iesniegt šāda Jūsu izvērtējuma aprēķinus par OIK sistēmas ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecības bilanci, un uz tautsaimniecību.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.

Vai Jūs uzskatāt, ka Jūsu piedāvāto plānu var ieviest bez jebkādiem aprēķiniem? Ja tā neuzskatāt, lūdzam iesniegt šos aprēķinus, kuri, Jūsuprāt, ir pietiekoši Jūsu piedāvātā plāna ieviešanai.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija.

Vai valdības uzstādījumi attiecībā uz fiskāli atbildīgu politiku vairs nav spēkā esoši? Ja ir – lūdzam iesniegt šos aprēķinus.

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār!

Šāds esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas un Jums, lai pamatotu publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kādēļ Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa ir izvairījusies veikt esošās OIK sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja uzskatāt, ka šāds izvērtējums ir veikts – lūdzam iesniegt to.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizi un ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Tas rada pamatotas bažas – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

Lūdzam sniegt pamatojumu Ekonomikas ministrijas pozīcijai, ka esošā sistēma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumīgs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesību normām? Ja Jūsu pozīcija ir mainījusies, lūdzam ar visu Jūsu kompetenci uzskaitīt šīs neatbilstības.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav īsti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem.

Lūdzam paskaidrot, kādēļ šie valdībai iesniegtie priekšlikumi tiek pasniegti kā OIK darba grupas virzīti priekšlikumi, ja lēmums par šādu priekšlikumu tālāku virzību darba grupā nav ticis pieņemts, turklāt daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem.

Lai izpildītu valdības doto uzdevumu - izbeigt OIK maksājumu sistēmu, OIK darba grupa ir sagatavojusi atbilstošus priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai. Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tomēr “zaļo sertifikātu” priekšlikumu valdība nav atbalstījusi.

Kādā veidā Ekonomikas ministrija solīto trīs gadu laikā nodrošinās OIK maksājuma izbeigšanu neieviešot “zaļo sertifikātu” sistēmu?

Priekšlikums ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) ar spēkā esošo atbalsta regulējumu ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem un spēkā esošajiem noteikumiem, lai novērstu pārkompensāciju, subsidētās elektroenerģijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot tiem iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzēto aprēķinu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzēts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. Ministru kabineta noteikumos paredzētajā aprēķinu formulā SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts ņemt vērā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmēru. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem.

Lūdzam pamatot, kādā veidā, ieviešot SEN, Ekonomikas ministrija nodrošinās OIK sloga samazinājumu?

Ja Ekonomikas ministrija piedāvās izmainīt esošo peļņas normas aprēķina kārtību, izslēdzot no tās SEN kā izdevumu pozīciju, kādā veidā tas tiks īstenots, lai tas nebūtu pretēji Jūsu uzstājīgi aizstāvētajam “tiesiskās paļāvības” principam attiecībā uz OIK saņēmējiem?

Prasības biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pašlaik spēkā esošas ir vairāk nekā piecdesmit atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai no biogāzes. Lūdzam uzskaitīt (piemēram, sagrupējot tabulas veidā), kādas prasības tajās noteiktas attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu?

Pieprasām pamatot, kādēļ tiek piedāvāts šāds savdabīgs “stingrāku prasību” ieviešanas scenārijs, kurš patiesībā kopumā regulējumu padara izdevīgāku, nevis stingrāku?

OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistībā ar iekšējās peļņas normas (IRR) pārrēķinu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts Eiropas Komisijas saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas Ekonomikas ministrijas līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu (tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozīcijai Jūs joprojām neesiet spējis iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo Ekonomikas ministrijas pozīciju nav nekādu šķēršļu ieviest visus ziņojumā paredzētos pasākumus nekavējoši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā Ekonomikas ministrija pauž uzstādījumus, kuri ir pretrunā augstākminētajai Ekonomikas ministrijas pozīcija, lūdzam Jūs paskaidrot:

Vai Ekonomikas ministrija ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju attiecībā uz atbalsta saskaņošanas kārtību uz pretējo un atzīst, ka vēlāks atbalsta saskaņojums nenovērš izdarītā procedurālā pārkāpuma sekas?

Ja Ekonomikas ministrija nav mainījusi savu Saeimā oficiāli pausto pozīciju, vai tas nozīmē, ka tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo, bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (lai īstenotu OIK saņēmējiem izdevīgus nosacījumus)? Ja tas tā nav – lūdzam paskaidrot, kādēļ abos šajos augstāk minētajos gadījumos Ekonomikas ministrijai ir principiāli pretēja pozīcija?

Lūdzam norādīt, kurā vietā Eiropas Komisijas(EK) lēmumā ir noteikts, ka Latvijas valsts pienākums ir iekļaut iekšējās peļņas aprēķinā jebkādus komersanta izdevumus, jebkādā apmērā, ja vien tie ir grāmatvediski pareizi uzrādīti komersanta finanšu dokumentos, nevērtējot to ekonomisko pamatotību, pretēji ES tiesību normās un EK lēmumā noteiktajam principam, ka atbalsts tiek sniegts tikai minimālajā nepieciešamajā apjomā?

Vai EM uzskata, ka valsts atbalsta shēma subsidētās elektroenerģijas ražošanai var tikt uzskatīta par saskanīgu un atbilstošu EK lēmumam, ja EM īstenotā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija nav novērsta?

Vai EM ir tiesīga īstenot atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK?

Kam un kāda atbildība ir jāuzņemas par nesaskaņota atbalsta sniegšanu?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

Ņemot vērā visu augstākminēto, rodas pamatots jautājums par šīs “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mērķiem:

Kādēļ tā vietā, lai īstenotu reālas darbības OIK sloga samazināšanā, novērstu parlamentārās pārraudzības procesā atklātās daudzās neatbilstības (daudzos gadījumos arī pretlikumības) subsidētās enerģijas valsts atbalsta sistēmā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvērtē?

Novērtē šo rakstu:

126
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...