Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašsaziņas līdzekļos Jūs ne reizi vien esat apgalvojis, ka viena no Jūsu prioritātēm ir tā saucamās elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) afēras izbeigšana, arī šī gada 5. septembra LTV raidījumā “Partija fokusā” Jūs visai sabiedrībai apgalvojāt, ka tā ir Jūsu partijas prioritāte Nr.1

Diemžēl reālie fakti rada pamatotas bažas, ka Jūsu rīcība ir vērsta nevis uz OIK afēras izbeigšanu, bet gan tās turpināšanu, un neatbilst Jūsu publiski paustajai apņēmībai.

Jūsu vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”(turpmāk – OIK darba grupa) sagatavotais ziņojums tika plaši kritizēts, ne tikai no ekspertu puses, bet pat Jūsu koalīcijas politiskie partneri izteica nesaudzīgu kritiku par OIK darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem. Reaģējot uz šo kritiku, Jūs nācāt ar publisku aicinājumu plašsaziņas līdzekļos: “Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība.”

Paļaujoties uz Jūsu augstākminēto, ka tā nav “vienīgi politiskā retorika, kam neseko rīcība”, Saeimas deputāts sagatavoja un iesniedza šādu priekšlikumu Ministru kabinetā – kā Jūs to bijāt aicinājis, ar pasākumiem, kuri būtu veicami, lai OIK slogu varētu samazināt būtiski, salīdzinoši ātri un ar niecīgiem tiesvedību riskiem, pat ar esošajiem savdabīgajiem Ekonomikas ministrijas uzstādījumiem - rūpēm tikai par OIK saņēmēju “tiesisko paļāvību” un ar to saistītajiem tiesvedības riskiem.

Visi šie piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami īsā laika periodā, to īstenošanai nav vajadzīgi vairāki gadi, kā to savā plānā saistībā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvājiet Jūs.

Šie pasākumi patiesībā jau sen varēja tikt īstenoti. Tiem visiem jau sen bija jābūt īstenotiem, ja Ekonomikas ministrijai tik tiešām rūpētu tiesiskuma ievērošana, īstenojot šo atbalsta sistēmu.

Jau šī gada 6.martā, apkopojot vairākus mēnešus veiktās parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Uzskaitīsim tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kuri tika iesniegti arī Ministru kabinetam, reaģējot uz Jūsu publiski pausto augstāk minēto paziņojumu:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu” nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.), lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu, nevis pārjaunotu OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai, atbilstoši tam, kā to nosaka Elektroenerģijas tirgus likums– tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam, un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajiem elektroenerģijas apgādes principiem.

Vēlamies atzīmēt, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), Jūs piedāvājāt izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties deva iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Diemžēl, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas būtu atbilstoši Jūs politiskās gribas izpaudumam, vēl vairāk - iepazīstoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Turklāt OIK darba grupas sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Pamatojoties uz augstākminēto, pieprasām šādus Jūsu paskaidrojumus:

Vai tiešām uzskatāt, ka Jūsu piedāvātais OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas (turpmāk – OIK sistēma) ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējums sniedz adekvātu un pilnīgu priekšstatu? Ja tā uzskatāt, lūdzam iesniegt šāda Jūsu izvērtējuma aprēķinus par OIK sistēmas ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecības bilanci, un uz tautsaimniecību.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.

Vai Jūs uzskatāt, ka Jūsu piedāvāto plānu var ieviest bez jebkādiem aprēķiniem? Ja tā neuzskatāt, lūdzam iesniegt šos aprēķinus, kuri, Jūsuprāt, ir pietiekoši Jūsu piedāvātā plāna ieviešanai.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija.

Vai valdības uzstādījumi attiecībā uz fiskāli atbildīgu politiku vairs nav spēkā esoši? Ja ir – lūdzam iesniegt šos aprēķinus.

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār!

Šāds esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas un Jums, lai pamatotu publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kādēļ Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa ir izvairījusies veikt esošās OIK sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja uzskatāt, ka šāds izvērtējums ir veikts – lūdzam iesniegt to.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizi un ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Tas rada pamatotas bažas – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

Lūdzam sniegt pamatojumu Ekonomikas ministrijas pozīcijai, ka esošā sistēma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumīgs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesību normām? Ja Jūsu pozīcija ir mainījusies, lūdzam ar visu Jūsu kompetenci uzskaitīt šīs neatbilstības.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav īsti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem.

Lūdzam paskaidrot, kādēļ šie valdībai iesniegtie priekšlikumi tiek pasniegti kā OIK darba grupas virzīti priekšlikumi, ja lēmums par šādu priekšlikumu tālāku virzību darba grupā nav ticis pieņemts, turklāt daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem.

Lai izpildītu valdības doto uzdevumu - izbeigt OIK maksājumu sistēmu, OIK darba grupa ir sagatavojusi atbilstošus priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai. Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tomēr “zaļo sertifikātu” priekšlikumu valdība nav atbalstījusi.

Kādā veidā Ekonomikas ministrija solīto trīs gadu laikā nodrošinās OIK maksājuma izbeigšanu neieviešot “zaļo sertifikātu” sistēmu?

Priekšlikums ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) ar spēkā esošo atbalsta regulējumu ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem un spēkā esošajiem noteikumiem, lai novērstu pārkompensāciju, subsidētās elektroenerģijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot tiem iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzēto aprēķinu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzēts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. Ministru kabineta noteikumos paredzētajā aprēķinu formulā SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts ņemt vērā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmēru. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem.

Lūdzam pamatot, kādā veidā, ieviešot SEN, Ekonomikas ministrija nodrošinās OIK sloga samazinājumu?

Ja Ekonomikas ministrija piedāvās izmainīt esošo peļņas normas aprēķina kārtību, izslēdzot no tās SEN kā izdevumu pozīciju, kādā veidā tas tiks īstenots, lai tas nebūtu pretēji Jūsu uzstājīgi aizstāvētajam “tiesiskās paļāvības” principam attiecībā uz OIK saņēmējiem?

Prasības biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pašlaik spēkā esošas ir vairāk nekā piecdesmit atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai no biogāzes. Lūdzam uzskaitīt (piemēram, sagrupējot tabulas veidā), kādas prasības tajās noteiktas attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu?

Pieprasām pamatot, kādēļ tiek piedāvāts šāds savdabīgs “stingrāku prasību” ieviešanas scenārijs, kurš patiesībā kopumā regulējumu padara izdevīgāku, nevis stingrāku?

OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistībā ar iekšējās peļņas normas (IRR) pārrēķinu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts Eiropas Komisijas saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas Ekonomikas ministrijas līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu (tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozīcijai Jūs joprojām neesiet spējis iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo Ekonomikas ministrijas pozīciju nav nekādu šķēršļu ieviest visus ziņojumā paredzētos pasākumus nekavējoši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā Ekonomikas ministrija pauž uzstādījumus, kuri ir pretrunā augstākminētajai Ekonomikas ministrijas pozīcija, lūdzam Jūs paskaidrot:

Vai Ekonomikas ministrija ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju attiecībā uz atbalsta saskaņošanas kārtību uz pretējo un atzīst, ka vēlāks atbalsta saskaņojums nenovērš izdarītā procedurālā pārkāpuma sekas?

Ja Ekonomikas ministrija nav mainījusi savu Saeimā oficiāli pausto pozīciju, vai tas nozīmē, ka tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo, bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (lai īstenotu OIK saņēmējiem izdevīgus nosacījumus)? Ja tas tā nav – lūdzam paskaidrot, kādēļ abos šajos augstāk minētajos gadījumos Ekonomikas ministrijai ir principiāli pretēja pozīcija?

Lūdzam norādīt, kurā vietā Eiropas Komisijas(EK) lēmumā ir noteikts, ka Latvijas valsts pienākums ir iekļaut iekšējās peļņas aprēķinā jebkādus komersanta izdevumus, jebkādā apmērā, ja vien tie ir grāmatvediski pareizi uzrādīti komersanta finanšu dokumentos, nevērtējot to ekonomisko pamatotību, pretēji ES tiesību normās un EK lēmumā noteiktajam principam, ka atbalsts tiek sniegts tikai minimālajā nepieciešamajā apjomā?

Vai EM uzskata, ka valsts atbalsta shēma subsidētās elektroenerģijas ražošanai var tikt uzskatīta par saskanīgu un atbilstošu EK lēmumam, ja EM īstenotā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija nav novērsta?

Vai EM ir tiesīga īstenot atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK?

Kam un kāda atbildība ir jāuzņemas par nesaskaņota atbalsta sniegšanu?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

Ņemot vērā visu augstākminēto, rodas pamatots jautājums par šīs “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mērķiem:

Kādēļ tā vietā, lai īstenotu reālas darbības OIK sloga samazināšanā, novērstu parlamentārās pārraudzības procesā atklātās daudzās neatbilstības (daudzos gadījumos arī pretlikumības) subsidētās enerģijas valsts atbalsta sistēmā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvērtē?

Novērtē šo rakstu:

126
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...