Deputātu pieprasījums par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu valsts budžetam saistībā ar “prezidenta flīģelim” paredzēto finansējumu
Opozīcijas deputāti17.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis deputātu jautājums tiek iesniegts saskaņā ar Saeimas Kārtības ru||a 199. panta trešajā daļā paredzēto - kā steidzams. Motivācija steidzamībai: pašlaik Saeima izskata galīgajā lasījumā valsts budžetu 2022.gadam.
Saeima ir uzsākusi 2022.gada valsts budžeta paketes izskatīšanu, šī gada 16.novembrī tika uzsākta likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.. 2023. un 2024.gadam" izskatīšana.
Šajā likumprojektā tāpat kā likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam ir paredzēts, ka tā saucamā “prezidenta flīģeļa" iegādei paredzētā nauda 183 921 eiro apmērā saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu tiek novirzīta uz „līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Prezidenta kanceleja publiski apgalvo, ka 25.oktobrī ir iesniegusi valdībai šādu priekšlikumu. Diemžēl, iepazīstoties ar Saeimas Finanšu un Budžeta komisijas dokumentiem – iesniegtajiem priekšlikumiem 2022.gada valsts budžeta paketē, šādu Ministru kabineta priekšlikumu nav iespējams atrast.
Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai un kad valdībai ir bijis iesniegts šāds prezidenta kancelejas priekšlikums? Lūdzam pievienot saņemtās vēstules kopiju un norādīt - laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta saņemto dokumentu reģistrā.
2. Vai un kad Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai šo savu priekšlikumu par "prezidenta flīģelim" paredzētā finansējuma novirzīšanu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Lūdzam pievienot Saeimai nosūtītās vēstules kopiju, ar kuru tika nosūtīts šis priekšlikums, un norādīt laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta lietvedības nosūtīto dokumentu reģistrā.
3. Ministru kabinets ir apstiprinājis 2022.gada budžetā arī 568 000 eiro prezidenta kancelejai "Trīs jūru iniciatīvas" samita organizēšanai. Kādiem konkrēti izdevumiem (pasākumiem) ir paredzēts šis finansējums? Lūdzam pievienot izdevumu tāmi un tos dokumentus, pamatojoties uz kuriem, jūs apstiprinājāt šos izdevumus valsts budžetā 568 000 eiro apmērā.
Aicinām iesniegt savlaicīgas un skaidras atbildes uz katru jautājumu deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
