Deputātu pieprasījums premjeram par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem “Covid-19 krīzes“ laikā

Ministru kabineta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.54.7 punktā noteikts:

4.54.7. ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta ieteikuma Nr. 2020/403 par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā 8. punktu, publisko personu organizētajos iepirkumos atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces (turpmāk – preces), kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

4.54.7 1. preces ražotas saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartiem vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām tehniskām specifikācijām, kas nodrošina atbilstošu drošuma līmeni kā piemērojamie Eiropas standarti;

4.54.7 2. pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegtajiem pierādījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem vai Veselības inspekcija attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm ir atzinusi šo preču atbilstību;

4.54.7 3. preces tiek iepirktas, lai ierobežotu Covid-19 un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos, un šīs preces nenonāk tirdzniecībā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Iepirkumu uzraudzības birojs ir aicinājuši ārkārtējās situācijas laikā ievērot labas pārvaldības principus https://www.iub.gov.lv/lv/node/1076, Valsts kontrole uzsākusi pārbaudes par aizsarglīdzekļu iepirkumiem.

Medijos vairākās publikācijās ir atrodama informācija, kas liecina, ka iepirkumi notikuši, balstoties uz apšaubāmiem, nepietiekamiem vai viltotiem preču izcelsmes dokumentiem, saņemtās preces piegādātas un pieņemtas ar apšaubāmu marķējumu un iepakojumu, balstoties uz nepilnīgām pārbaudēm un tamlīdzīgi. https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/kolekcijas/krizes-laika-iepirkumi/

Par vienu no iepriekš minētajiem gadījumiem iekšlietu ministrs jau uzdevis Valsts policijai veikt resorisko pārbaudi https://lvportals.lv/dienaskartiba/315880-girgens-uzdevis-valsts-policijai-uzsakt-resorisko-parbaudi-par-masku-iepirkumu-no-kinas-2020, taču publiski sabiedrībai pilnvērtīgas valsts amatpersonu atbildes nav sniegtas, un netiek publicēti visi saistībā ar šiem iepirkumiem saistītie dokumenti.

Tas rada pamatotas bažas par sistēmiskām problēmām šajos iepirkumos vai pat sistēmisku korupciju.

Šā gada 11. maijā preses konferencē veselības ministre paziņoja par individuālo aizsarglīdzekļu, tai skaitā respiratoru un ķirurģisko masku, kas nepieciešamas operāciju zālēs, akūtu trūkumu mediķiem.

Savukārt Jūs paziņojāt, ka “dažkārt vērojama vēlme būt "burta kalpiem" un vērtēt "papīru" atbilstību, lai gan galvenais ir preces atbilstība”.

Jūs akcentējāt, ka nav pareizi meklēt vainīgos valsts pārvaldē, jo "kā tad ierēdnis var būt vainīgs pie tā, kas notiek "otrā galā"”, un paudāt, ka, "ja ir neatbilstība dokumentācijā, tad ar veselo saprātu jākonstatē, vai šī prece ir derīga vai nav.”

Šā gada 12. maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu "Par esošajiem individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes testēšanas izaicinājumiem centralizētajās individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēs".

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487336&mode=mk&date=2020-05-12.

Deklasificētajā ziņojumā arī teikts: “SIA Titled otrā līguma ietvaros piegādāja 1 miljonu respiratoru KN-95, kas atrodas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (turpmāk - VAMOIC) noliktavā, taču tie vēl nav pieņemti un netiek izdalīti, jo pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma ir vajadzīga papildus testēšana akreditētā laboratorijā.”

Ministru kabinets nolēma informatīvo ziņojumu pieņemt zināšanai, nosakot, ka komersantu piegādātie individuālie aizsardzības līdzekļi tiek pieņemti pēc vienkāršotas preču kvalitātes pārbaudes un tiek nodrošināta to izdale institūcijām atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iesniegtajam institūciju prioritāro vajadzību sarakstam, vienlaicīgi nosūtot šo individuālo aizsardzības līdzekļu paraugus kvalitātes testu veikšanai akreditētā laboratorijā.

http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-05-12

Lai kliedētu augstāk paustās bažas, pieprasām sniegt izsmeļošu un konkrētu informāciju uz katru no šādiem jautājumiem:

Saistībā ar medicīnas masku un respiratoru iepirkumiem:

1. Pēc kādiem kritērijiem (pretendentu pieredze konkrētajā nozarē, preču apjoms, preču izcelsmes dokumenti, piegādes nosacījumi, cena, u.c.) veikta pretendentu atlase iepirkumos, lai nodrošinātu labākās un lietotāju drošību nodrošinošas preces? Kura konkrēti amatpersona apstiprināja šos kritērijus? Kura konkrēti amatpersona veica šo izvērtēšanu un noteica katra konkrētā iepirkuma atbilstību šiem kritērijiem?

2. Ar kādu pamatojumu, salīdzinot ar citiem pretendentiem attiecīgajā laika periodā, ievērojot labas pārvaldības principus, izvēlēts katrs no iepriekš minētajiem piegādātājiem, ar ko noslēgti līgumi?

3. Kā atbildīgās iestādēs, slēdzot līgumus, veikta potenciālo piegāžu kvalitātes un atbilstības novērtēšana, tai skaitā pārbaudot izcelsmes dokumentus (sertifikātus, testa pārskatus, u.c.). Kura konkrēti amatpersona ir bijusi atbildīga par katra konkrētā iepirkuma atbilstības izvērtēšanu?

4. Kādas pārbaudes katrā kravu piegādes gadījumā veiktas, lai pārliecinātos par preču kvalitāti un to drošumu lietotājiem? Kura konkrēti amatpersona ir bijusi atbildīga par katra konkrētā iepirkuma šādas pārbaudes veikšanu?

5. Vai ir konstatēti gadījumi, kad piegādātās preces nav bijušas atbilstošas līgumā noteiktajām prasībām, un kāda ir bijusi atbildīgo iestāžu rīcība šādos gadījumos?

6. Kad, kuras preces, kādām akreditētām laboratorijām testu veikšanai un kuras iestādes ir nosūtījušas līdzšinējās piegādēs saņemtās preces? Pieprasām pievienot dokumentus, kas to apliecina.

7. Kādi iemesli, kādu iestāžu darbība vai bezdarbība noveda pie vajadzīgo preču akūta trūkuma mediķiem šā gada 11. maijā?

8. Kā un kur reglamentēta Ministru kabineta rīkojumā noteiktā “vienkāršota preču kvalitātes pārbaude”, uz kādiem konkrēti iepirkumiem un kā konkrēti tā līdz šim attiecināta?

9. Vai šāda augstāk piemērotā procedūra atbilst Eiropas Komisijas normatīvajiem aktiem un ieteikumiem vai citiem starptautiskiem dokumentiem? Lūgums norādīt šīs Eiropas Savienības normas, kuras pieļauj šādu procedūru.

10. Kāpēc nav publicēti visi ar iepirkumiem saistītie dokumenti (tai skaitā pielikumi, preču izcelsmes dokumenti, atbilstības novērtēšanas dokumenti, utt.)?

11. Vai uzskatāt, ka informācija par šādiem iepirkumiem būtu slēpjama no sabiedrības? Ja tā neuzskatāt – kad un kā nodrošināsiet, lai šāda informācija būtu pieejama sabiedrībai?

Saistībā ar dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem

Saskaņā ar publisko informāciju AM mājaslapā, VAMOIC šā gada 24. aprīlī noslēdza līgumu par liela apjoma dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu no AS “Spodrība”, kā arī neliela apjoma iepirkumu no “Madara Cosmetics”. https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi

Medijos publicēta informācija, kas liecina par cita pretendenta, SIA “Kvadro” sūdzību saistībā ar necaurspīdīgu un nepamatotu pretendentu atlasi, par ko administratīvā pārkāpuma lietvedība ierosināta arī Iepirkumu uzraudzības birojā, bet AM sniegusi pretrunīgas atbildes. https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/kvadro-pret-ministriju-kadel-dezinfekcijas-lidzeklus-par-735-940-eiro-perk-no-spodribas.d?id=52140599

12. Pēc kādiem kritērijiem (pretendentu pieredze, preču apjoms, tehniskā specifikācija, piegādes nosacījumi, cena, u.c.) veikta pretendentu atlase šajā iepirkumā, lai nodrošinātu racionālāko iepirkumu no valsts budžeta līdzekļiem? Kura amatpersona noteica šos kritērijus? Kura amatpersona veica atlasi saskaņā ar šiem kritērijiem katram konkrētajam iepirkumam?

13. Ar kādu pamatojumu, salīdzinot ar citiem pretendentiem attiecīgajā laika periodā, ievērojot labas pārvaldības principus, izvēlēts konkrētais piegādātājs, ar ko noslēgts līgums?

Novērtē šo rakstu: