Iesaki rakstu: 
Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
1. Vēlēšanu kārtības maiņa — balsot par konkrētiem cilvēkiem un nevis partijām — gan Saeimā, gan pašvaldībās.
2. Visu valsts pārvaldes un birokrātijas funkciju revīzija, katram ierēdnim un valsts darbiniekam definēti mērķi un individuālā atbildība.
3. Nulles budžets — katrs eiro būs jāpamato no jauna.
4. Pārskatīt mediju finansēšanas noteikumus, lai tie pārstāvētu visas sabiedrības grupas.
5. Izglītība — skolu vada direktors, nevis ministrija.
6. Stingri kontrolēta imigrācija, savukārt demogrāfijai — ienākuma nodokļa samazinājums mājsaimniecībai par katru bērnu: 10%, 20%, 50% un pilnīga atbrīvošana no ceturtā bērna.
7. Līdz kara beigām — pilnīga robežu slēgšana un tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju.
8. Valsts saglabā tikai pašas nepieciešamākās funkcijas, viss pārējais — privāta iniciatīva un brīva konkurence.
9. Ārpolitikā galvenie sabiedrotie — ASV, Baltijas valstis, Somija, Polija, Ukraina, Izraēla, Lielbritānija.
10. Nebūs vairs viena pareizā viedokļa, katra cilvēka vērtības un ideoloģiskie uzskati ir vērtīgi.
Šis nav akmenī kalts un esam atvērti priekšlikumiem. Bet šeit var redzēt mūsu kopējo domu gājienu.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
