Desmit visstulbākās Valsts drošības dienesta apsūdzības „krievu spiegam” Ādamsonam
Lato Lapsa17.10.2021.
Komentāri (112)
Iesaki rakstu: 
„Jānis Ādamsons, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu - sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu,” teikts Valsts drošības dienesta lēmumā atzīt J. Ādamsonu par aizdomās turēto spiegošanas kriminālprocesā. Lasītājiem ir iespēja iepazīties ar desmit stulbākajām apsūdzībām, kas saistībā ar "neizpaužamo ziņu" nodošanu minētas šajā dokumentā.
2017. gada 21. janvārī tikšanās laikā kafejnīcā "Šašliku pagasts" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot KNAB priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanā 2017. gada 17. janvāra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. [Informācija par likumprojektiem jebkuram interesentam ir atrodama Saeimas mājas lapā.]
2017. gada 24. februārī tikšanās laikā restorāna “Erebuni" Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B (turpmāk - restorāns “Erebuni’') J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par apstākļiem, kādos bijušais Valsts drošības dienesta priekšnieks Jānis Reiniks devās izdienas pensijā, par viņa nodarbošanos pēc došanās izdienas pensijā un iespējamo balotēšanos vēlēšanās no kādas partijas saraksta. [J. Reiniks par došanos pensijā paziņoja divarpus gadus iepriekš.]
2017. gada 30. aprīlī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei – Godmanei. [Jāpiebilst, ka šajā dienā to paziņoja TV.]
2017. gada 17. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā un viņa profilējošo informāciju. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties 2017. gada 6. jūnija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. kurā notika tikšanās ar KNAB priekšnieka amata pretendentu J.Straumi, kā arī 2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē, kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā. [Vispār jau Saeimas sēžu norise ir publiska, atsaukšanās uz to laikā iegūtas informācijas izplatīšanu ir, maigi izsakoties, absurda.]
2018. gada 30. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā:
- Saeimas lēmuma projektu par kratīšanas izdarīšanu un deputāta aizturēšanu attiecībā pret Artusu Kaimiņu. Norādītais dokuments J. Ādamsonam kļuva pieejams, piedaloties 2018. gada 20. jūnija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts lēmuma projekts „Par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei”. [Kā redzams, J. Ādamsons šo Valsts drošības dienesta ieskatā neizpaužamo informāciju ir nodevis desmit dienas pēc tam, kad notika aizturēšana un tika pieņemts publiskais Saeimas lēmums.]
2018. gada 20. novembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par pēcvēlēšanu situāciju, valdības veidošanas aizkulisēm un komisiju izveidi. Tikšanās laikā J. Ādamsons nodeva G. Silonovam Saeimas komisiju sarakstus [kuri Saeimas mājas lapā ir brīvi pieejami jebkuram interesentam].
2018. gada 13. decembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemto lēmumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties norādītajā Saeimas sēdē. [Tāpat tās bija pieejamas jebkuram interesentam.]
2019. gada 8. janvāri tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G Silonovam sekojošas ziņas:
- par K. Kariņa valdības veidošanas aizkulisēm. [Te pat grūti ko komentēt.]
2019. gada 3. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa", par partijas "Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča plāniem partijas attīstību un par plāniem izslēgt no partijas "Saskaņas centrs” Nilu Ušakovu. [Tas, ka Valsts drošības dienests par valstiski neizpaužamām uzskata ziņas par prokremliskās „Saskaņas” iekšienē notiekošo, ir ievērības cienīgs fakts.]
2019. gada 18. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā sekojošas ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa" un gaidāmo partijas kongresu, ka "Saskaņas" likvidācija ir neizbēgama, jo partijai draud maksātnespēja, ka partijai ir ap 400 000 eiro parādsaistības. [Skat. iepriekšējo piebildi.]
2021. gada 5. februārī plkst. 09:51 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz. G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu:
- faili satur mērķtiecīgi iegūtas un apkopotas ziņas par aktualitātēm saistībā ar Covid-19. [Te jau atkal grūti kaut ko pat piebilst.]
Attēlā - Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
