Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.

Lai glābtu Ministru kabinetu, premjers M.Kučinskis kā risinājumu piedāvā mums ikvienam maksāt 20 eiro mēnesī no savas algas, kas kopā tātad ir 240 eiro gadā. Cik noprotams, tā ir iemaksa, no kuras nomaksāti visi darbaspēka nodokļi, bet nav skaidrs, ko tieši par to varēs saņemt.

Nav skaidrs, kādu summu valsts taisās iegūt, uzliekot jaunu nodevu, un kam ar šo summu pietiks, jo pat ar visoptimistiskākajām prognozēm ar šādu summu var nosegt tikai paaugstinātās mediķu algas un pacienti nekādus uzlabojumus nejutīs.

Šādu risinājumu atbalsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura ienākumiem šāda summa tiešām ir niecīga. Pēc pēdējiem statistikas datiem, neto algu vismaz 450 eiro apmērā saņem tikai 41% strādājošo, un jau šobrīd par veselības aprūpes pakalpojumiem nespēj samaksāt vairāk nekā 36% iedzīvotāju.

Daudziem strādājošajiem ir privātas veselības apdrošināšanas polises, bet tāpat skaitļi ir dramatiski. Arī veselības statistikas dati ir dramatiski uz citu ES valstu fona. Ikviens papildu maksājums ir kā šķērslis saņemt pakalpojumu, un ar šādiem veselības rādītājiem būtu jādomā pretējā virzienā - kā atcelt pacientu iemaksas, izsniegt bez maksas recepšu medikamentus, nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību laikā un vietā.

Ir interesanta premjera M.Kučinska tēze, ka priekšlikums par 20 eiro iemaksu esot jāpieņem, lai nezaudētu Darba devēju konfederācijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu. Bat vai nav vajadzīgs sabiedrības atbalsts? Vai mēs vēlēšanās balsojām par sabiedriskām organizācijām vai par politiskām partijām?

Kādēļ premjeram tik ļoti nepieciešams tieši šo organizāciju atbalsts, nevis koalīcijas atbalsts? Tas nav saprotams, vai arī tā ir kaut kāda jauna politiskās dzīves organizācijas shēma.

Sociālo partneru “uzplaukums” sākās vājo premjeru Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas laikā, kad savas intereses spēja nolobēt dažādas sabiedriskās organizācijas, bet politisko partiju biedri bieži tika uzskatīti par otršķirīgiem cilvēkiem, un neatkarīgi no teiktā visur tika saskatīts politiskais spiediens. Bet, ja šo pašu izteica sabiedriskā organizācija, tad lēmums tika pieņemts kā profesionāls un pieņemts bez liekas vilcināšanās.

To ātri pamanīja izveicīgi ļaudis, un dažādas organizācijas, biedrības un asociācijas sāka augt kā sēnes pēc lietus, turklāt vēl pamanījās savām aktivitātēm piesaistīt Es projektu naudas. Un šī prakse nav beigusies un nu jau ietekmi ir pārņēmusi augstākās varas līmenī.

Veselības ministrei A.Čakšai ir viens no zemākajiem reitingiem valdībā, arī mediķu prestižs sabiedrībā ir zems, jo tās liela daļa ir saskārusies ar augstām izmaksām veselības aprūpē, bet ne ar augstu ārstēšanas kvalitāti, un sliktu attieksmi pret sevi un tuviniekiem.

Lai pieprasītu papildu maksu par medicīnu, valdībai ir jāpiedāvā skaidrs plāns, kur redzams skaidrs ieguvums no papildus naudas: sabiedrība nav gatava maksāt papildus tikai tāpēc, lai kāds cits saņemtu lielāku algu.

Esošā tarifu sistēma arī skaidri parāda, ka neviens īsti nesaprot ko sevī ietver tarifs. Ar vienādi apmaksātiem pakalpojumiem, piemēram, dzemdību palīdzībā, tarifos ietvertās algas speciālisti Stradiņos nesaņem. Uz to atkārtoti norādījusi Valsts kontrole.

Vēl pirms pusgada valdība kā vienīgo un labāko veselības finansēšanas modeli pieņēma esošo apmaksas sistēmu. Valdības rīcības plāns paredzēja virkni darāmo darbu, kurus A. Čakša ir ielikusi atvilktnē un cer izņemt tikai nākamgad, kad, viņasprāt, gaidītais naudas apjoms aizskalos visas problēmas un pa lielam visiem algu pietiks, neņemot vērā esošo darba kvalitāti, apjomu un sarežģītību.

Naudu pieliks visiem - gan privātās ambulatorās iestādēs strādājošiem mediķiem, kuri jau šobrīd saņem divreiz vairāk nekā stacionāros un slimnīcās strādājošie, un neaizmirsīs arī ģimenes ārstus.

Papildu nauda veselības aprūpei nonāk arī no pašvaldībām, kur atkarībā no budžeta tiek maksāti regulāri pabalsti vai vienreizēji, pirktas apdrošināšanas polises un atbalstītas ar iekārtām slimnīcas un ģimenes ārstu prakses. Šos ieguldījumus Veselības ministrija neskaita savos izdevumos.

Ir dīvaini, ka A.Čakša neredz, ka tieši šeit varētu rasts papildu naudu veselībai, jo šobrīd pirmsvēlēšanu laikā tiek solītas veselības polises pat 200 eiro apmērā visiem, arī bērniem un pensionāriem. Ja šādus maksājumus veiktu pašvaldības no saviem budžetiem par ikvienu iedzīvotāju, tad prognozējamu un konstantu summu varētu sasniegt jau uz nākamā gada 1. janvāri.

Diemžēl A.Čakšai ne uz šo brīdi, ne nākotni vispār nav nekāda konkrēta plāna, kā veselības aprūpes sistēmu padarīt kvalitatīvu un efektīvu, saprotamu gan pacientiem, gan mediķiem. Liekas, ka ministre vienkārši nesaprot sistēmu no iekšpuses un tādēļ šādu priekšlikumu nav. Vēl gaidāma trešā darba grupas sēde ar gala lēmumu, ko ZZS piedāvās kā risinājumu. Varbūt pēkšņi notiek brīnums...

Pielikumā: PVO pārskats par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā – iespējas un izaicinājumi starptautiskās pieredzes kontekstā
http://www.vm.gov.lv/images/files/Latvia_meeting_report_WHO_2016_final_13_July_LV_%281%29.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....