Diemžēl mežizstrādes un lauksaimniecības organizācijas par savu mērķi ir uzstādījušas dabas aizsardzības apkarošanu
Pēteris Daknis17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar apmeklēju mazā ērgļa aizsardzības plāna apspriešanu. Daži secinājumi un novērojumi: dažādo mežizstrādes un lauksaimniecības organizāciju pārstāvji neizprot vai ir pārpratuši dabas aizsardzības organizāciju mērķus.
Dabas aizsardzības organizāciju mērķis ir aizsargāt dabu, nevis risināt sociālekonomiskas problēmas, tas būtu jādara tieši šīm biedrībām, saeimām un tamlīdzīgām interešu aizstāvības organizācijām, diemžēl tās par savu mērķi ir uzstādījušas dabas aizsardzības apkarošanu, uztverot ar dabas aizsargāšanu saistītos nepieciešamos saimnieciskās darbības ierobežojumus kā personīgi pret konkrētiem indivīdiem un saimniecības nozarēm vērstus.
Tas, ka dabas aizsardzības organizācijas pašas ir sākušas runāt un meklēt risinājumu par kompensāciju palielināšanu meža zemes īpašniekiem, manuprāt, ir uztverama kā pretimnākšana un nebūt ne kā pienākums, kurš nav izpildīts laikā.
Zemkopības ministrijas pārstāve apgalvojuma formā paziņoja, ka nekādas kompensācijas neesot iespējamas, tad esot jāatņem nauda skolotājiem. Nav komentāru.
Izskanēja apvainojums Latvijas Dabas fondam (LDF) par vēsturē nebijušu aizsargājamo dzīvnieku populāciju mazināšanu, jo cilvēki, izdzirdot par mikrolieguma izveidošanas sekām, staigājot pa saviem mežiem un gāžot lejā visas atrastās ligzdas. Jā, vēlreiz, LDF tika vainots kriminālnoziegumos, kurus "cilvēki veic masveidā". Diemžēl nesadzirdēju šīs pērles autora vārdu.
Pieminēšanas vērts attieksmes piemērs, manuprāt, bija kāda lauksaimniekus pārstāvoša kunga demonstratīva auditorijas pamešana, uzzinot, ka aizsardzības plāns nav saistošs dokuments, nosakot - "ko tad mēs te vispār cepamies".
Novērojot zālē paustās emocijas, darbības, patiesās dusmas, uzskatu, ka šie cilvēki tiešām domā, to ko runā, nevis ir atsūtīti vai atnākuši spēlēt teātri, tāpēc es aicinātu visus iesaistītos pārpratumu skaidrot un interešu aizstāvības organizācijām precizēt savus mērķus, iesaistīties pašiem savu kompensāciju regulējuma veidošanā nevis spēlēt izdomātu kariņu.
Es ļoti labi saprotu īpašniekus, lai gan komentāri un pamatojumi brīžiem ir pārspīlēti un peļņa no meža tiek uzskatīta par vairāk nekā garantētu, neņemot vērā nekādus riska faktorus. Piedodiet, bet, ja mikroliegums rada problēmas ar kredīta atdošanu, kredīta paņemšana ir bijusi nepārdomāta, klausoties to visu rodas sajūta, ka dabas aizsardzība ir ļoti ērts bubulis, ko vainot visās nelaimēs un tikmēr nerisināt īstas problēmas.
Paldies, ka izlasīji, tas bija mans, nevienu organizāciju nepārstāvošs viedoklis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
