Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv pamatotas bažas, ka Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) neliels personu loks izmanto personiskā labuma gūšanai, turklāt slimnīcā "sistēma" ir izveidota tā, lai pētījumus būtu iespējams veikt, vispār apejot slimnīcu, un attiecīgi visus ienākumus iebāzt to veicēju kabatā, - arī tas minēts slimnīcas Finanšu departamenta direktora Jura Lāča dienesta ziņojumā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Šodien pilnā apmērā publicējam šo ziņojumu, kā arī ziņojumā minētā slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītāja Daiņa Krieviņa skaidrojumus šai sakarā.

"Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei A.Čakšas k-dzei, valdes loceklim N.Štāla k-gam - dienesta ziņojums

Ar šo es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kuru nesakārtošanas gadījumā pastāv pamatotas bažas, ka, iespējams, slimnīcas infrastruktūra bez maksas tiek izmantota komercpētījumu veikšanai un personīga labuma gūšanai. Bez tam neskaidrā situācija ar klīnisko komercpētījumu un pacientu uzskaiti, nespēja sniegt skaidru informāciju par reālo situāciju var vēl vairāk pasliktināt Slimnīcas reputāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi šo aktivitāti sakārtot, bet man nezināmu iemeslu dēļ tas vienmēr ir bijis nobremzēts agrīnā stadijā.

Finanšu departaments ir apkopojis Slimnīcas rīcībā esošo informāciju par klīnisko pētījumu organizāciju un uzskaiti, kā rezultātā ir radušies virkne secinājumu, kurus uzskaitīšu zemāk:

1. Darbu ar klīniskajiem pētījumiem organizē un autonomi pārvalda Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs D.Krieviņš. Reāli viņu neviens nekontrolē, un no minētās personas puses nav arī bijusi novērota vēlme sakārtot esošo situāciju atbilstoši labas prakses principiem;

2. 1 pētījuma ietvaros tiek slēgti 2 līgumi;

a. Ar slimnīcu tiek slēgts vispārīgs līgums par pētījumu un infrastruktūras izmantošanu;

b. Pasūtītājs ar pētnieku slēdz līgumu par samaksu un konkrētu pētījuma plānu. Slimnīcai (ne netiešajam vadītājam, ne valdei) par šo līguma saturu nav nekādas informācijas.

3. Uzskaite tiek veikta ar Slimnīcu nesaistītās datu bāzēs. Klīniskie pacienti netiek reģistrēti ne Ārsta birojā, ne kādā citā Slimnīcas pārziņā esošā datubāzē. Līdz ar to šobrīd nav reālu iespēju pateikt cik klīnisko pētījumu pacientu (ambulatorie un stacionārie) atrodas slimnīcā vai piedalās pētījumu programmā;

4. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar noteikto kārtību pētījumu ietvaros pasūtītājs apmaksā veiktos izmeklējumus (ar uzcenojumu 5% pēc PSKUS cenrāža vai pilnīgi cita cenrāža) un kompensē citas izmaksas. Bet arī to diemžēl nav iespējams reāli pārbaudīt, jo pacienti netiek reģistrēti un no rēķina nav iespējams precīzi saprast kas tieši ir veikts pacientam (skat. 1 pielikumu);

5. Eksistē ierobežots pētnieku loks, kuri nodarbojas ar komercpētījumiem, un ir neskaidrs pētījumu piesaistes un realizācijas process. Piemēram, Onkoloģijas klīnikas vadītāja G.Purkalne vienlaicīgi piedalās dažādos 15 pētījumos, Uroloģijas centra vadītājs E.Vjaters - 12 pētījumi, Endokrinoloģijas centra vadītājs D.Pīrāgs - 11, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs A.Ērglis - 10 pētījumi, Asinsvadu ķirurģijas klīnikas ārsts D.Krieviņš - 10 pētījumi un Bronholoģijas dienesta vadītāja - A.Babjoniševa - 7 pētījumi;

6. Visticamāk pētnieki pētījumus veic darba laikā, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas netiek atspoguļots tabelēs. Ja tā, tad pastāv jautājums par to vai pareizi tiek aprēķināts un izmaksāts atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem;

7. Nav iespējams nekādi pārbaudīt, vai no komercpētījumu ieņēmumiem atskaitītie līdzekļi nosedz reālās Slimnīcas izmaksas;

8. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem, kā rezultātā nav pārliecības par to vai netiek izmantoti valsts resursi šīs aktivitātes veikšanai;

9. Tehniski ir iespējams veikt pētījumus, pilnībā apejot Slimnīcu;

10. Noslēgto līgumu nosacījumi ne vienmēr akceptējami no risku viedokļa;

11. Tehniski ir iespējams organizēt darbu tā, ka prioritāri tiek strādāts ar tiem pacientiem, kuri ietilpst klīnisko pētījumu programmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt gan stacionāro, gan ambulatoro klīnisko komercpētījumu pacientu reģistrāciju;

12. Iztrūkst līgumu pārvaldība no Slimnīcas puses, kā rezultātā nav iespējams plānot naudas plūsmu. Bez tam, atrisinot augstākminētos punktus noteikti ir iespējams palielināt Slimnīcas ieņēmumus un novirzīt iegūtos resursus pamatdarbības nodrošināšanai.

Lūdzu atbilstoši rīkoties, ņemot vērā augstākminēto problēmu nopietnību.

Ar cieņu Juris Lācis, Finanšu departamenta direktors

Rīga 2015. gada 18. marts."

Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs prof. Dainis Krieviņš:

"Attiecībā uz Dienesta ziņojumu, tajā skarti jautājumi, kuru risināšana jau bija uzsākta ar mērķi uzlabot virkni procesu, lai klīnisko pētījumu sistēma kļūtu caurskatāmāka.

Jāpiebilst, ka daudzi darba ziņojumā veiktie secinājumi norāda, ka nepieciešama padziļināta izpratne par klīnisko pētījumu veikšanas, uzraudzības un atskaišu sniegšanas pamatprincipiem un specifiku.

1. Klīnisko pētījumu daļa pakļaujas atbilstoši struktūrā izveidotajam Attīstības departamentam. Juridiski un finansiāli līgumus ar pasūtītāju par klīniskā pētījuma veikšanu slēdz slimnīcas valde. Līgums tiek saskaņots ar atbilstošām slimnīcas struktūrvienībām un juristiem. Savukārt, par klīniskā pētījuma izpildi atbilstoši līguma priekšmetam ir atbildīgs pētnieks, par ko tiek noslēgti atsevišķi līgumi starp pētnieku un Slimnīcu par katru konkrētu pētījumu.

Visi pētījumi slimnīcā norit atbilstoši labas prakses principiem. Par to ir liecinājuši atzinumi no multipliem Latvijas un ārvalstu auditiem, tajā skaitā FDA (Food Drug Administration, ASV). Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa veic precīzu klīnisko pētījumu līgumu un ar tiem saistīto datu uzskaiti. Šobrīd norit darbs, lai uzlabotu slimnīcas grāmatvedības un līgumu uzskaites sistēmā atspoguļoto informāciju un tās kvalitāti.

2. Tā ir gan Latvijas, gan starptautiska prakse slēgt divus līgumus. Dažkārt pētījumos tiek slēgti pat vairāki līgumi atsevišķu pētniecības aktivitāšu izpildei. Tā tas notiek gan citās Baltijas valstīs, gan vairumā Eiropas valstu. Šobrīd līgumi ir konfidenciāli un par tā saturu trešajām pusēm informācija nav pieejama. Taču situācija mainīsies līdz ar jaunās Eiropas Savienības direktīvas par klīniskajiem pētījumiem ieviešanas, kad visi līgumi būs publiski pieejami.

3. Pilna informācija par pacientiem, kuri piedalās pētījumos ir pētniecības dokumentācijā  un obligāta visiem klīniskajiem pētījumiem. Līdz ar to bažas par kāda pētījuma pacienta nereģistrēšanu nav iespējama (to nepieļauj pētniecības process).

4. Pirms katra pētījuma tiek izvērtēts, cik papildus ikdienas ārstniecības procesam ir nepieciešams iesaistīt slimnīcas infrastruktūru. Vairums pētījumu neprasa papildus analīžu vai izmeklējumu veikšanu un ir daļa no pacienta ārstniecības procesa (pacienta izmeklēšana, apskate, ārstēšana). Par to pasūtītājs maksā 13% infrastruktūras atskaitījumu. Parasti tas tiek sadalīts pa pacientu vizītēm, lai precīzi apmaksātu darbības, kas veiktas pacientam.

Par katru pacienta apskati vai veikto darbību pētnieks ievada datus pētījuma datu bāzē. Pēc tam to pārbauda pasūtītāja pārstāvis (monitors). Tad, ja dotā aktivitāte ir veikta, dati ir ievadīti precīzi datu bāzē, tiek nosūtīts ziņojums par pacienta vizītes apmaksu. Saskaņā ar MK noteikumiem par pētījuma veikšanu un pētījuma dokumentācijas korektu uzskaiti atbildīgs ir pētnieks.

5. Pētnieka kvalifikācijai ir ļoti augstas prasības, un līdz ar to par vadošo pētnieku var kļūt tie, kuri atbilst noteiktajām prasībām. Vairumā gadījumu pētījumu piesaiste Latvijai un medicīnas iestādei notiek tieši pētnieka starptautiskās atpazīstamības dēļ.

Fakts, ka viens pētnieks vienlaicīgi piedalās vairākos pētījumos, nenorāda uz faktisko aktīvo pētījumu skaitu, jo var būt situācijas, ka pētījums kā tāds ir aktīvs (piemēram, citos centros), bet konkrēti pētniekam šajā slimnīcā pētījums ir neaktīvs, jo nav atbilstošu pretendentu iekļaušanai pētījumā).

Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa aktīvi darbojas, lai iesaistītu jaunus pētniekus un jaunas specialitātes klīnisko pētījumu veikšanā. Tas ir bijis ar slimnīcas stratēģiskais uzdevums pēdējos gadus. Uzsākti jauni pētījumi arī tādās nozarēs kā reanimatoloģija, infektoloģijā, otolaringoloģijā, stomatoloģija."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Iedzimtais grēks

FotoNevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par...

Foto

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija),...

Foto

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli...

Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...