Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv pamatotas bažas, ka Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) neliels personu loks izmanto personiskā labuma gūšanai, turklāt slimnīcā "sistēma" ir izveidota tā, lai pētījumus būtu iespējams veikt, vispār apejot slimnīcu, un attiecīgi visus ienākumus iebāzt to veicēju kabatā, - arī tas minēts slimnīcas Finanšu departamenta direktora Jura Lāča dienesta ziņojumā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Šodien pilnā apmērā publicējam šo ziņojumu, kā arī ziņojumā minētā slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītāja Daiņa Krieviņa skaidrojumus šai sakarā.

"Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei A.Čakšas k-dzei, valdes loceklim N.Štāla k-gam - dienesta ziņojums

Ar šo es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kuru nesakārtošanas gadījumā pastāv pamatotas bažas, ka, iespējams, slimnīcas infrastruktūra bez maksas tiek izmantota komercpētījumu veikšanai un personīga labuma gūšanai. Bez tam neskaidrā situācija ar klīnisko komercpētījumu un pacientu uzskaiti, nespēja sniegt skaidru informāciju par reālo situāciju var vēl vairāk pasliktināt Slimnīcas reputāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi šo aktivitāti sakārtot, bet man nezināmu iemeslu dēļ tas vienmēr ir bijis nobremzēts agrīnā stadijā.

Finanšu departaments ir apkopojis Slimnīcas rīcībā esošo informāciju par klīnisko pētījumu organizāciju un uzskaiti, kā rezultātā ir radušies virkne secinājumu, kurus uzskaitīšu zemāk:

1. Darbu ar klīniskajiem pētījumiem organizē un autonomi pārvalda Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs D.Krieviņš. Reāli viņu neviens nekontrolē, un no minētās personas puses nav arī bijusi novērota vēlme sakārtot esošo situāciju atbilstoši labas prakses principiem;

2. 1 pētījuma ietvaros tiek slēgti 2 līgumi;

a. Ar slimnīcu tiek slēgts vispārīgs līgums par pētījumu un infrastruktūras izmantošanu;

b. Pasūtītājs ar pētnieku slēdz līgumu par samaksu un konkrētu pētījuma plānu. Slimnīcai (ne netiešajam vadītājam, ne valdei) par šo līguma saturu nav nekādas informācijas.

3. Uzskaite tiek veikta ar Slimnīcu nesaistītās datu bāzēs. Klīniskie pacienti netiek reģistrēti ne Ārsta birojā, ne kādā citā Slimnīcas pārziņā esošā datubāzē. Līdz ar to šobrīd nav reālu iespēju pateikt cik klīnisko pētījumu pacientu (ambulatorie un stacionārie) atrodas slimnīcā vai piedalās pētījumu programmā;

4. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar noteikto kārtību pētījumu ietvaros pasūtītājs apmaksā veiktos izmeklējumus (ar uzcenojumu 5% pēc PSKUS cenrāža vai pilnīgi cita cenrāža) un kompensē citas izmaksas. Bet arī to diemžēl nav iespējams reāli pārbaudīt, jo pacienti netiek reģistrēti un no rēķina nav iespējams precīzi saprast kas tieši ir veikts pacientam (skat. 1 pielikumu);

5. Eksistē ierobežots pētnieku loks, kuri nodarbojas ar komercpētījumiem, un ir neskaidrs pētījumu piesaistes un realizācijas process. Piemēram, Onkoloģijas klīnikas vadītāja G.Purkalne vienlaicīgi piedalās dažādos 15 pētījumos, Uroloģijas centra vadītājs E.Vjaters - 12 pētījumi, Endokrinoloģijas centra vadītājs D.Pīrāgs - 11, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs A.Ērglis - 10 pētījumi, Asinsvadu ķirurģijas klīnikas ārsts D.Krieviņš - 10 pētījumi un Bronholoģijas dienesta vadītāja - A.Babjoniševa - 7 pētījumi;

6. Visticamāk pētnieki pētījumus veic darba laikā, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas netiek atspoguļots tabelēs. Ja tā, tad pastāv jautājums par to vai pareizi tiek aprēķināts un izmaksāts atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem;

7. Nav iespējams nekādi pārbaudīt, vai no komercpētījumu ieņēmumiem atskaitītie līdzekļi nosedz reālās Slimnīcas izmaksas;

8. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem, kā rezultātā nav pārliecības par to vai netiek izmantoti valsts resursi šīs aktivitātes veikšanai;

9. Tehniski ir iespējams veikt pētījumus, pilnībā apejot Slimnīcu;

10. Noslēgto līgumu nosacījumi ne vienmēr akceptējami no risku viedokļa;

11. Tehniski ir iespējams organizēt darbu tā, ka prioritāri tiek strādāts ar tiem pacientiem, kuri ietilpst klīnisko pētījumu programmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt gan stacionāro, gan ambulatoro klīnisko komercpētījumu pacientu reģistrāciju;

12. Iztrūkst līgumu pārvaldība no Slimnīcas puses, kā rezultātā nav iespējams plānot naudas plūsmu. Bez tam, atrisinot augstākminētos punktus noteikti ir iespējams palielināt Slimnīcas ieņēmumus un novirzīt iegūtos resursus pamatdarbības nodrošināšanai.

Lūdzu atbilstoši rīkoties, ņemot vērā augstākminēto problēmu nopietnību.

Ar cieņu Juris Lācis, Finanšu departamenta direktors

Rīga 2015. gada 18. marts."

Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs prof. Dainis Krieviņš:

"Attiecībā uz Dienesta ziņojumu, tajā skarti jautājumi, kuru risināšana jau bija uzsākta ar mērķi uzlabot virkni procesu, lai klīnisko pētījumu sistēma kļūtu caurskatāmāka.

Jāpiebilst, ka daudzi darba ziņojumā veiktie secinājumi norāda, ka nepieciešama padziļināta izpratne par klīnisko pētījumu veikšanas, uzraudzības un atskaišu sniegšanas pamatprincipiem un specifiku.

1. Klīnisko pētījumu daļa pakļaujas atbilstoši struktūrā izveidotajam Attīstības departamentam. Juridiski un finansiāli līgumus ar pasūtītāju par klīniskā pētījuma veikšanu slēdz slimnīcas valde. Līgums tiek saskaņots ar atbilstošām slimnīcas struktūrvienībām un juristiem. Savukārt, par klīniskā pētījuma izpildi atbilstoši līguma priekšmetam ir atbildīgs pētnieks, par ko tiek noslēgti atsevišķi līgumi starp pētnieku un Slimnīcu par katru konkrētu pētījumu.

Visi pētījumi slimnīcā norit atbilstoši labas prakses principiem. Par to ir liecinājuši atzinumi no multipliem Latvijas un ārvalstu auditiem, tajā skaitā FDA (Food Drug Administration, ASV). Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa veic precīzu klīnisko pētījumu līgumu un ar tiem saistīto datu uzskaiti. Šobrīd norit darbs, lai uzlabotu slimnīcas grāmatvedības un līgumu uzskaites sistēmā atspoguļoto informāciju un tās kvalitāti.

2. Tā ir gan Latvijas, gan starptautiska prakse slēgt divus līgumus. Dažkārt pētījumos tiek slēgti pat vairāki līgumi atsevišķu pētniecības aktivitāšu izpildei. Tā tas notiek gan citās Baltijas valstīs, gan vairumā Eiropas valstu. Šobrīd līgumi ir konfidenciāli un par tā saturu trešajām pusēm informācija nav pieejama. Taču situācija mainīsies līdz ar jaunās Eiropas Savienības direktīvas par klīniskajiem pētījumiem ieviešanas, kad visi līgumi būs publiski pieejami.

3. Pilna informācija par pacientiem, kuri piedalās pētījumos ir pētniecības dokumentācijā  un obligāta visiem klīniskajiem pētījumiem. Līdz ar to bažas par kāda pētījuma pacienta nereģistrēšanu nav iespējama (to nepieļauj pētniecības process).

4. Pirms katra pētījuma tiek izvērtēts, cik papildus ikdienas ārstniecības procesam ir nepieciešams iesaistīt slimnīcas infrastruktūru. Vairums pētījumu neprasa papildus analīžu vai izmeklējumu veikšanu un ir daļa no pacienta ārstniecības procesa (pacienta izmeklēšana, apskate, ārstēšana). Par to pasūtītājs maksā 13% infrastruktūras atskaitījumu. Parasti tas tiek sadalīts pa pacientu vizītēm, lai precīzi apmaksātu darbības, kas veiktas pacientam.

Par katru pacienta apskati vai veikto darbību pētnieks ievada datus pētījuma datu bāzē. Pēc tam to pārbauda pasūtītāja pārstāvis (monitors). Tad, ja dotā aktivitāte ir veikta, dati ir ievadīti precīzi datu bāzē, tiek nosūtīts ziņojums par pacienta vizītes apmaksu. Saskaņā ar MK noteikumiem par pētījuma veikšanu un pētījuma dokumentācijas korektu uzskaiti atbildīgs ir pētnieks.

5. Pētnieka kvalifikācijai ir ļoti augstas prasības, un līdz ar to par vadošo pētnieku var kļūt tie, kuri atbilst noteiktajām prasībām. Vairumā gadījumu pētījumu piesaiste Latvijai un medicīnas iestādei notiek tieši pētnieka starptautiskās atpazīstamības dēļ.

Fakts, ka viens pētnieks vienlaicīgi piedalās vairākos pētījumos, nenorāda uz faktisko aktīvo pētījumu skaitu, jo var būt situācijas, ka pētījums kā tāds ir aktīvs (piemēram, citos centros), bet konkrēti pētniekam šajā slimnīcā pētījums ir neaktīvs, jo nav atbilstošu pretendentu iekļaušanai pētījumā).

Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa aktīvi darbojas, lai iesaistītu jaunus pētniekus un jaunas specialitātes klīnisko pētījumu veikšanā. Tas ir bijis ar slimnīcas stratēģiskais uzdevums pēdējos gadus. Uzsākti jauni pētījumi arī tādās nozarēs kā reanimatoloģija, infektoloģijā, otolaringoloģijā, stomatoloģija."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...