Dienu pirms PS izšķirošās kopsapulces Vienotība saliedēsies ballītē
PIETIEK09.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad sestdien par piedalīšanos jaunas partijas Vienotība dibināšanā nobalsoja vairākums Sabiedrības citai politikai (SCP) kopsapulces delegātu, izšķiroša Vienotībai būs nākamā sestdiena, 16. aprīlis, kad par to lems Pilsoniskā savienība (PS), kurā pret apvienošanos ir visspēcīgākā opozīcija. Lai PS kopsapulce „neizgāztu” šo lēmumu, tās priekšvakarā nākampiektdien sarīkots neformāls saliedējošs pasākums Vienotības frakcijas deputātiem un citiem apvienības biedriem. Paredzams, ka PS cilvēki tieši no kopīgās ballītes ar Jaunā laika (JL) un SCP kolēģiem dosies uz savu kopsapulci balsot par piedalīšanos jaunās partijas Vienotība izveidē. Pasākuma namatēvs, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, būs Vienotības Saeimas frakcijas deputāts, tukumnieks Aivars Volfs.
No 33 Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem vairākums – 16 pārstāv PS, JL pārstāv 12, bet 3 ir no SCP. Vēl frakcijā ir sociāldemokrāts Atis Lejiņš un Tukuma partijas pārstāvis Aivars Volfs.
PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis piektdien pieļāva, ka partija 16. aprīlī vēl nelems par atbalstu jaunas partijas Vienotība izveidei. Vēl pirmdien sarunā ar Pietiek viņš nebija tik kategorisks. Šonedēļ no vairākiem redzamiem PS politiķiem bija dzirdamas prognozes, ka partijas kopsapulce visticamāk lems par jaunas partijas Vienotība izveidi, bet šajā lēmumā vai nu noteiks kādu ilgāku termiņu šī procesa norisei, vai, gluži otrādi, uzsvērs, ka šis process nedrīkst būt sasteigts un ar termiņa ierobežojumu. Tikmēr JL līdere un apvienības Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien Latvijas Radio izteicās, ka „demokrātijā lēmumus pieņem vairākums” un tie, kas nepiekrīt, „var pastāvēt malā”. Viņasprāt, partija jādibina jau augusta beigās vai septembrī.
Sestdien par spīti reģionālo nodaļu iebildēm karstās debatēs vairākums SCP kopsapulces delegātu, kā jau bija prognozēts, tomēr nobalsoja par partijas Vienotība izveidi, kas nozīmē trīs apvienībā esošo partiju reorganizāciju. Par bija 88 delegāti, pret 42, bet atturējās pieci.
Atsevišķas SCP reģionālās nodaļas, piemēram, Kandavas nodaļa nobalsoja pret šo lēmumu. SCP Kandavas nodaļas vadītājs Edvīns Čākurs Pietiek savu nostāju skaidroja ar pēcvēlēšanu periodā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par „savējo” likšanu amatos, kur galvenokārt kritika jāvelta JL, bet ciest par to nākas visām apvienības Vienotība partijām. Kad ne tik sen notikušas visu trīs partiju reģionālo nodaļu debates par apvienošanos, viņš šo kritiku esot paudis, tostarp par Saeimā neievēlētā un iepriekš no ministra amata demisionējušā Mārtiņa Rozes (ZZS) ielikšanu amatā Lattelecom. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis (JL) uz to esot atbildējis, ka, „lai kaut ko vinnētu, ir kaut kas jāzaudē”. Bet Čākurs bažījas, ka, šādi rīkojoties, var zaudēt tautas uzticību. „Es negribētu nogrimt zemē kopā ar JL un šo valdību. JL steidzina apvienošanos, jo baidās palikt viens. Es piekrītu, ka viena SCP nav karotāja, bet zaudēt tautas uzticību arī būtu nepatīkami,” saka SCP Kandavas nodaļas vadītājs.
Pietiek jau rakstīja, ka, izpētot normatīvos aktus, secināts: lai uz partiju apvienības Vienotība pamatiem izveidotu jaunu politisko partiju Vienotība, jānotiek gan katras apvienību veidojošās partijas reorganizācijai, gan pašas apvienības reorganizācijai. Tā kā JL un SCP tam savās kopsapulcēs jau devušas zaļo gaismu, šī mērķa sasniegšana atkarīga no trešā partnera – PS lēmuma, kas gaidāms tikai 16. aprīlī un varētu nebūt tik viennozīmīgs.
„Vienotība kā partija var tapt tikai tad, ja tiek reorganizētas gan trīs partijas, gan esošā apvienība. Citādi partija Vienotība nevar pārmantot šo nosaukumu un būt apvienības saistību pārņēmēja,” Pietiek skaidroja SCP līderis un Vienotības līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Līdz ar to esot skaidrs, ka pozitīvam gan par savas esošās partijas reorganizāciju, gan par apvienības Vienotība reorganizāciju jābūt arī PS kopsapulces lēmumam.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
