Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dieva cilvēki starp dzelžiem

Aidis Tomsons, Latvijas Radio darbinieks
17.09.2017.
Komentāri (89)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man daudzi ir jautājuši, kā beidzās mūsu stāsts ar apglabāto automašīnu Somijā. Es sākotnēji negribēju rakstīt. Man pašam šķiet, ka es pārāk bieži rakstu par sevi. Dievs par mums tā rūpējas, ka pašam bail – vai tikai nešķiet, ka es lielos. Bet draugi saka, tā tas nav. Un Dievs šorīt manās ikrīta sarunās ar Viņu iedrošināja, lai es uzrakstu. Īstenībā šajā laikā atkal bijis tik daudz piedzīvojumu! Bet nu labi, šoreiz par mūsu automašīnu.

I daļa: Dieva cilvēki starp dzelžiem

Vakar piedzīvoju negaidītu izaicinājumu – Helsinkos saplīsa mūsu ģimenes auto. Apmēram piecus kilometrus pirms ostas, kur bija jādodas mājās ar prāmi. Pats par sevi tas nav nekas neparasts. Neparasti ir tas, kā šādos brīžos atklājas Dievs. Vēl gan ir daudz jautājuma zīmju. Bet varbūt tieši tāpēc ir vērts uzrakstīt tagad – lai to atcerētos tad, kad uz dažiem jautājumiem būs rastas atbildes.

Mūsu auto nebija jauns – tam bija 16 gadi. Taču vairāk nekā trīs gadus, kopš tas bija mūsu ģimenes īpašumā, tas kalpoja gandrīz bez remonta. Atsevišķs Dieva brīnumaino piedzīvojumu stāsts būtu par to, kā Viņš šo auto palīdzēja sagādāt. Bet šoreiz ne par to.

Pirms brauciena devos garākā sarunā ar Dievu. Izlūdzos, lai Viņš pārrauga mūsu ceļojumu. Sacīju gan par mūsu pieredzējušo auto, gan citām iespējamām ķibelēm. Un saņēmu iedrošinājumu no Viņa izbaudīt gaidāmās priecīgās dienas.

To arī darījām. Bijām ar bērniem divas dienas atrakciju parkā, dzīvojāmies trīs naktis pa kempingu. Dievs par visu gādāja un rūpējās. Vakar no rīta devāmies atpakaļceļā, cerēdami vēl pāris stundas apskatīt Helsinkus.

Bija palikuši apmēram 5 kilometri līdz ostai, kad negaidīta skaņa lika apstāties ceļa malā. Pabraukt vairs nevarēja. Protams, sākotnēji bija apjukums, bērni lūdza Dievu. Pagāja dažas minūtes, kamēr es aptvēru zvanīt vispirms 112 un tālāk pa ķēdītei nonākt līdz evakuatoram.

Nedomāju, ka ir vērts šeit stāstīt visu sīkumos. Taču svarīgākais ir tas, kā šādās situācijās Dievs spēj atklāties un parādīt savu labestību caur cilvēkiem. Mani uzreiz nobrīdināja, ka tikai 150 eiro maksās auto aizvilkt līdz autoservisam. Kad vēlāk tur tika kalkulēts, ka detaļas būs pieejamas tikai nākamajā nedēļā, tas viss maksās vairāk nekā tūkstoš eiro, un nav vēl zināms, kad viss būs gatavs, es izmisīgi sacīju Dievam, ka esmu bezizejā. Man pirmdien jābūt darbā, sieva ar bērniem bez telefona sakariem ir kaut kur Helsinku centrā, naudas šādam remontam man nav, prāmja biļetes iet zudumā, bet mājās mēs netiekam. Ko darīt?

Dievam patīk sarežģītas situācijas, vai ne? Jo Viņam nav nekā sarežģīta, drīzāk Viņam tā ir iespēja atklāties. Mans evakuatora vadītājs izrādījās pirmais Dieva sūtītais eņģelis. Viņš ne tikai gaidīja, kamēr es tieku skaidrībā autoservisā, viņš arī uzņēmās tulka lomu ar tiem, kas angliski nerunāja. Kopā izrēķinājām, ka par tādu naudu es varētu nopirkt divus līdzīgi vecus auto Helsinkos. Pārvest pāri salūzušo auto ar prāmi izrādījās pārāk dārgi (Tallink uz prāmja uzvilkt auto neļauj, bet evakuators maksā 800 eiro!). Tā tapa ideja par autokapsētu. Un lai gan viņš šaubījās, vai Latvijas auto tik viegli varēs norakstīt Somijas autoplacī, tas izrādījās vienkārši.

Mēs atkal uzvilkām mūsu vāģi uz evakuatora un devāmies kārtot papīrus. Sverot, kārtojot dokumentus un gaidot, es pirmo reizi šajā juceklī ļoti skaidri izdzirdēju Dieva balsi. Interesanti, ka Viņš tik bieži mani noķer, atvainojiet par atklātību, tualetē. Tieši tur nepārprotami Dievs sacīja: „Neraizējies, viss būs labi. Izbaudi arī šo piedzīvojumu!” Un es zināju, ka Dievs priecājas, ja es Viņam uzticos, lai gan tajā brīdī tik labi nemaz nejutos.

Es vairākas stundas izbraukāju daudzus desmitus kilometru apkārt Helsinkiem evakuatora kabīnē, un beigās viņš mani ar visām daudzajām somām aizveda līdz ostai. Šoferis teica – ja būs jauns izsaukums, viņam būs jādodas prom, un man viss būs jāturpina pašam. Bet izsaukuma nebija! Tikai tad, kad bijām pie ostas vārtiem, viņam piezvanīja. Bet mēs jau bijām klāt. Un viņš pat nepaņēma visus 150 eiro – tikai 130. Es nezināju, kā lai viņam pasaku paldies. Taču viņa ziemeļnieciskajos vaibstos es nekādas īpašas emocijas nemanīju.

Apkrauti ar paunām, mēs paspējām uz mūsu kuģi! Un tad es piedzīvoju, ko nozīmē draudze. Es dažiem draugiem feisbukā uzrakstīju par ķibeli un jautāju, vai viņi nevar apskatīties, cikos iziet pēdējais autobuss no Tallinas. Es vēl šobrīd nespēju aptvert Dieva labestību cilvēkos. Vesela virkne cilvēku pieteicās atbraukt no Rīgas uz Tallinu mums pakaļ! 4 stundas turp, četras atpakaļ pa nakti! Nē, to es negribēju atļaut. Turklāt arī nejutu pamudinājumu šādu upuri pieņemt viena apsvēruma dēļ – mūsu ģimenei ceļojums bija apdrošināts. Automašīnas nāvi mana apdrošināšana neparedzēja, taču ceļojuma grafika izmaiņas bija iekļautas riskos.

Es cerēju, ka apdrošinātāji apmaksās autobusa biļetes vai arī sliktākajā gadījumā viesnīcu un tad biļetes nākamajā dienā. Noskaidrojām, ka vienu autobusu varbūt var paspēt, ja vien būs brīvas vietas un nenotiks aizkavēšanās. Kad piezvanīja vēl viens draugs Gunārs Rodins un piedāvāja braukt pakaļ, viņš pēc mana atteikuma ieminējās, ka ostā vajag paņemt taksi, lai nokļūtu līdz autoostai. Un tajā brīdī es jutu, ka šis padoms ir no Dieva. Es tikai nezināju, ka Dievam ir vēl kaut kas padomā.

Uz autobusu mēs būtu paspējuši, taču mums paskaidroja, ka visas vietas esot izpirktas jau krietni iepriekš! Un tad nāca trešais negaidītais piedāvājums – braukt uz mājām no Tallinas ar taksometru! Tas likās kaut kas neiespējams, taču taksometra vadītājs, kurš mūs veda uz autoostu, skaidroja, ka viņš varot aizvest ar lielu atlaidi. Viņš tiešām bija neatlaidīgs! Un es nedzirdēju Dieva NĒ. Sarēķinājām, un iznāca, ka pārnakšņot Tallinā vislētākajā viesnīcā (kādu var bez rezervācijas atrast) un tad no rīta piecatā ar autobusu doties mājup izmaksās dārgāk nekā tūdaļ ar taksometru uz mājām. Šis ceļš mums izmaksāja 175 eiro.

Vadītājs izrādījās ļoti jauks cilvēks. Visu ceļu runājāmies, trijos naktī viņš pie mums vēl izdzēra kafijas krūzi un tad devās atpakaļ uz mājām, sarunājuši, ka šovasar viņš pie mums atbrauks ciemos ar visu ģimeni. Bet mēs laimīgi šajā naktī jau gulējām savās gultās.

Šorīt devos garā sarunā ar savu Debesu Tēvu un pārrunāju vakardienas saspringtos notikumus. Dievs varēja ļaut mūsu auto salūzt pēc 10 kilometriem (mums nobruka ātrumkārba), un es noteikti no Tallinas būtu centies to dabūt uz mājām un labot. Dievs ļāva mums izbaudīt visu ceļojumu, taču apturēja to tieši pirms prāmja. Kāpēc? To es nezinu. Iespējams, ka es ieguldītu naudu vecā mašīnā, un būtu atkal citas ķibeles. Man tieši augustā bija jāiziet tehniskā apskate. Varbūt Dievs pasargāja no vēl lielākām nelaimēm? Dievs man ir atbildējis ļoti vienkārši – neraizējies, uzticies Man! Un es ticu – ja es redzētu visu no Dieva perspektīvas, es pats gribētu, lai ar mani notiek tas, kas vakar notika. Man patīk, kā foršā rakstniece E.Vaita raksta – ja mēs redzētu visu tā, kā Dievs redz, un būtu Viņa vietā, mēs liktu šiem notikumiem risināties tieši tādā pašā veidā. Viņš savā labestībā mums dod vislabāko!

Es, protams, nezinu, vai un ko man atmaksās Swedbank apdrošināšana no maniem tēriņiem. Man nav skaidrs, kad un kā mēs tiksim pie cita auto. Kā jau sākumā rakstīju, man ir daudz jautājuma zīmju. Bet Dievs man šorīt mežā sacīja, ka Viņš grib mums sagādāt vēl kaut ko labāku, nekā ģimenei bija līdz šim (bet bija ļoti labi!). Man nav ne jausmas, kā un ko Viņš grasās to izdarīt, un kas man ir jāmaina paša plānos. Bet to jau es redzēšu! Un tas noteikti būs tikpat forši kā vakar, kad mēs Dieva gādību varējām piedzīvot ar daudzajiem Viņa cilvēkiem Somijā, Igaunijā un Latvijā.

II daļa: Vēlreiz par dzelžiem. Un Dievu

Te nu jūs fotogrāfijā redzat mūsu jauno auto. Pavisam jaunu! Vēl taču pirms dažiem mēnešiem man pat prātā nenāca, ka mēs kaut ko tādu varētu nopirkt un atļauties. Un, jāatzīst, daļēji tas ir pirkums ticībā.

Kad es iepriekš uzrakstīju par piedzīvoto Somijā, es vēl nezināju, vai atdabūšu kādu naudu no iztērētā. Mums bija kredītkarte, ar kuru norēķinājāmies, bet manā bankā kredītkarte nozīmē arī ceļojuma apdrošināšanu. Mums atmaksāja ne tikai velti nopirkto prāmja biļeti automašīnai, bet arī braucienu ar taksometru no Tallinas līdz mājām. Mūsu ziņā palika tikai evakuatora izdevumi. Ņemot vērā nenopirkto degvielu, mēs pazaudējām tikai ap 100 eiro.

Tiklīdz es nokārtoju visus dokumentus, lai atgūtu apdrošināšanas naudiņu, es nākamajā dienā negaidīti saslimu, nokļuvu slimnīcā, un, jāatzīst, joprojām vēl neesmu varējis atgriezties darbā. Par to, kā Dievs apbrīnojami kārtoja lietas slimnīcā, būtu jāraksta atsevišķi. Taču, atgriezies mājās pēc operācijas, spriedu, ka mēs kādu laiku varētu iztikt bez auto. Tomēr drīz vien secinājām, cik tas ir sarežģīti un arī dārgi. Bērniem aizbraukt pie vecmammas uz laukiem un atpakaļ jau izmaksāja pusi no auto mēneša maksas.

Var jau būt, ka es vēl šaubītos, ja Dievs mani neuzrunātu caur diviem apbrīnojamiem notikumiem. Pirmais bija kāds mūsu draudzes brālis, kurš nevēlas, lai viņa vārds būtu zināms. Viņam iepriekšējā dienā viens cits cilvēks bija uzticējis naudu ar vienkāršu norādi- lai viņš palīdz tam, kuram šobrīd ir vajadzība. Un brālis bija sajutis skaidru mudinājumu atbraukt pie mums, atvest naudu, lai mēs varētu nopirkt automašīnu. Tas bija tik negaidīti! Es pat sākumā atteicos, jo citiem taču vajadzības ir daudz spiedošākas! Tomēr beigās to pieņēmām. Lai arī sieva apņēmās daļu no naudas nodot vēl pāris cilvēkiem, mēs zinājām, ka šī nauda pie mums nonākusi, īpaši Dieva sūtīta.

Otrs notikums bija tāds, ko es pat sākumā neaptvēru. Man darba vieta pārskaitīja negaidīti lielu atvaļinājuma naudu. Tikai vēlāk, saņemot aprēķinu, sapratu, ka grāmatvede ir kļūdījusies un pārskaitījusi vienu tūkstoti par daudz. Aizrakstīju, un esam vienojušies, ka pamazām, laika gaitā, atvelkot no algas, es šo pārmaksu atdošu. Taču tajā brīdī manā rīcībā neizprotam bija nonākuši 1000 eiro, un es jutu drošu pamudinājumu no Dieva lūkoties jaunas automašīnas virzienā. Viņš mani iedrošināja: šī ir nauda pirmajai iemaksai.

Droši vien nav vērts stāstīt, kā mēs izvēlējāmies mūsu jauno automašīnu. Man joprojām bija jāizcīna zināma ticības cīņa. Galu galā par auto tagad katru mēnesi jāmaksā 150 eiro, un mūsu budžets arī līdz šim ir bijis diezgan saplānots. Taču savās ikrīta pastaigās ar Dievu esmu saņēmis nepārprotamu apliecinājumu par to neraizēties. Nauda būs!

Tā nu mums ir auto. Un mēs esam ļoti pateicīgi Dievam par šo dāvanu. Un arī par ticību, ka Viņš visu gādās. Protams, es cilvēciski rēķinu, ko darīt tālāk. Sieva saka, ka mēs varam ielocīties esošajā ģimenes budžetā. Un droši vien tā ir. Es pats Dievam esmu teicis, ka labprāt strādātu vairāk, lai varētu piepelnīties. Iespējams, ka Dievs tādu iespēju dos (kā Viņš to ir darījis ne reizi vien). Mēs brīnāmies par ziņām, kas parādās plašsaziņas līdzekļos – valsts grasās būtiski palielināt trešā bērna pabalstu, tāpat mums paliks vairāk naudas pēc gaidāmās nodokļu reformas. Es tiešām ar interesi vēroju, kā Dievs gādā mums līdzekļus. Man ir Dieva dāvāts iedrošinājums, ka nauda būs ne tikai ikdienas tēriņiem un auto, bet mēs vēl nākamgad ar ģimeni varēsim aizbraukt kādā ekskursijā. Var jau būt, ka es alojos, bet esmu daudzkārt piedzīvojis, kā Dievam patīk mūs iepriecināt.

Post Scriptum vietā vēl viena maza epizode. Tajā dienā, kad atbraucām ar jauno auto no salona, zinājām, ka līdz nākamajai algai gan būs jāsaraujas – pirmie tēriņi vienmēr ir lielāki. Sieva teica, ka no kredītkartes jāaizņemas kādi 20 eiro. Iebraucām veikalā pēc pārtikas. Kad es jau liku pirkumus bagāžniekā, Tatjana jautāja, kas tur mētājas pie mašīnas? Es pat nebiju ievērojis. Zemē salocīti gulēja 20 eiro! Devos, lai iekāptu mašīnā, un pie durvīm ieraudzīju vēl vienu divdesmitnieku. Mašīnā tos sadalījām – 20 eiro sievai, 20 man tēriņiem. Protams, tas bija negaidīti. Acīmredzot, kāds šo naudu bija pazaudējis, un es ceru, ka šim cilvēkam tas nebija sāpīgs zaudējums. Bet man bija sajūta, ka Dievs atkārtoti mani iedrošina - Viņš par mums gādās. Vienmēr.

Pārpublicēts no http://blogs.adventistiem.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

FotoCīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt vēlmi pēc izglītības, iznīcināt ģimenes, iznīcināt cilvēkos nepieciešamību pēc kultūras, iznīcināt vēlmi dzīvot un iznīcināt cilvēkos viņu labākās īpašības: cilvēcīgumu, labestību, godaprātu, taisnīgumu, līdzjūtību, iejūtību, sirsnību, krietnumu, pašlepnumu, pašcieņu, gādību, rūpes un mīlestību vienam pret otru…. Cilvēki, kuri pretojas vai, pareizāk būtu teikt, rūpējas un cenšas aizsargāt sevi un savas ģimenes, – viņus šodien sauc par antivakseriem.
Lasīt visu...

6

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

FotoPateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Lasīt visu...

21

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

FotoKur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā un citi vājprāti, kas izsauc un izraisa mūsu sašutumu? Vai tos kāds apzināti rada, mērķtiecīgi un plānveidīgi izveido, vai tas ir tādas kolektīvās bezatbildības, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultāts kādiem cēloņiem, kurus minēju iepriekš? Varbūt tos pasūta greizo spoguļu valstībā un ir kāda cilvēku kopa, kas īpaši specializējas uz aplamību izdomāšanu un ieviešanu?
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

FotoPusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās uzdevumu - apturēt vīrusa izplatību, glābjot cilvēku veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

12

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

FotoValdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti pēc protokola, bet premjers ciniski aicina latvzemiešus ciest, saglabājot “vēsu prātu un mieru”. Segregācijas ieviesējam pietiek nekaunības – aicināt uz vienotību. Valdības politikas ķīlniekiem “no augšas” tiek piedāvāts Stokholmas sindroms.
Lasīt visu...

12

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

FotoEsam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Lasīt visu...

21

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

FotoLatvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5.jūnija vēlēšanās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....