Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta kulminācija gan garīgajā sfērā, gan materiālajā sfērā. Par to detalizēti stāstīts grāmatā “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Latviešu radošais potenciāls grandiozi (kā saka, pasaules līmenī) uzplauka mākslā, zinātnē, ekonomikā. Pret to nākas izturēties kā Dieva dāvanu.

Padomju periodā tika pamatīgi ierobežota latviešu galvenā mentālā stihija – skaust, ienīst, necienīt, neatbalstīt, nolamāt, nobīdīt malā gudrākos un godīgākos tautiešus. Padomju periodā tika atbalstīti un sekmēti labākie latvieši. Tā tas notika tāpēc, ka padomju periodā latviešu dzīve noritēja, metaforiski sakot, Maskavas uzraudzībā un krievu tautas vērtību sistēmā. Tas bija ļoti svarīgi un auglīgi.

Maskava pieprasīja dzīves priekšgalā virzīt talantīgākos, godīgākos, erudītākos, atbildīgākos. Tāds pieprasījums tika noformēts politiskās varas visaugstākajā līmenī, tāpēc LPSR vadītāji paklausīgi un cītīgi sekoja Maskavas diktātam. Tā rezultātā vietējo ļaužu vērtīgākā daļa tika lolota jau agrīnajos gados, noskatot un atlasot dažāda profila kadrus augstskolu pirmajos kursos. Nesen mira Knēta kungs. Viņa karjera ir ļoti uzskatāms tipoloģiskais paraugs spējīgu cilvēku lološanai padomju Latvijā.

Pilnīgi cita aina ir bijusi cara laikā un latviešu “brīvvalstī”. Spilgtākie piemēri latviešu tradicionālajam naidam un tā graujošajām sekām ir Purvīša, Rozentāla, Valtera lēmums atstāt Latviju. Spilgti piemēri ir nelietīgā izturēšanās pret Raini Valsts prezidenta vēlēšanās un LU akadēmisko pelēcību atsacīšanās atbalstīt Raiņa kandidatūru Nobela prēmijai. Vēsturiski viens no spilgtākajiem piemēriem ir Nobela prēmijas laureāta V.Ostvalda Latvijas pamešana. Izcilais zinātnieks turpmākajā dzīvē vairs neko nevēlējās dzirdēt par Rīgu.

Jocīgs fakts ir tas, ka latviešu kultūrā daudzas izcilas vērtības ir radītas ārpus Latvijas un bez tiešas saskares ar latviešiem. Tā tas ir sastopams, sākot no Pumpura daiļrades, Matveja daiļrades, Kluča daiļrades un beidzot ar šodienas latviešu slavenajiem operdziedātājiem, diriģentiem. Par “otrās brīvvalsts” latviešu attieksmi pret godīgiem un gudriem cilvēkiem nevienam saprātīgam cilvēkam nav jāatgādina.

Neapšaubāmi, arī tagad latviešiem ir gudri un godīgi cilvēki. Kāda daļa no viņiem pat ir psiholoģiski izturīga dzīvei Latvijas kriminālajā kapitālismā. Tomēr visu izšķir proporcionalitāte. Gudrie un godīgie ir tādā kritiskā mazākumā, ka viņi nav spējīgi pretoties obskurantu nekaunīgajai un agresīvajai masai.

Esmu dziļi pateicīgs Daugavpils bijušajam kolēģim profesoram Indriķim Kramam. Viņš nepierasti drosmīgi un precīzi salīdzina nepatīkamo attieksmi pret talantīgiem cilvēkiem Latvijā ar pilnīgi pretējo attieksmi Igaunijā un Lietuvā. Par to var lasīt 2019.gada 9.martā “Delfi” publicētajā plašajā un interesantajā intervijā ar profesoru. Intervija lieliski apstiprina gadiem ilgi esejās un citos tekstos regulāri akcentēto latviešu tautas milzīgo nelaimi – slikto izturēšanos pret gudriem un godīgiem tautiešiem. Nākas saprast, ka bez gudras un godīgas elites tauta ir akla, kurla, mēma. Bez gudras un godīgas elites nevar būt valsts. Ja gudras un godīgas elites vietā ir nacionāli nodevīgi kompradori un sociāli bezatbildīgi tipi ar augstākās izglītības papīriem un savā starpā sadalītiem dažādiem akadēmiskajiem tituliem, tad politikā var būt vienīgi “Par-politikai” līdzīgs debilisms, ideoloģijā var būt vienīgi “jābūtības dimensijai” līdzīgi murgojumi, radošā jaunatne var vienīgi tirināties “Satori” pervesiju bedrē, bet tautas naudas maku un saimniecisko darbību netraucēti diriģē organizētā noziedzība.

Pats nepatīkamākais “otrajā brīvvalstī” ir tas, ka sabiedrībā nomācoši dominē tāds morālais noskaņojums un tādas garīgās tendences, kurām nav nekāda sakara ar gudru un godīgu cilvēku izaugsmi, pilnveidošanos un perspektīvām dzimtenē sevi realizēt atbilstoši talantam, prātam un sirdsapziņai. Nav ticams, ka Dievs gribēs otro reizi latviešiem kaut ko dāvināt un vispār palīdzēt nostāties uz kājām jeb, kā teica Rainis, kļūt “kultūras tautai”. Gluži pretēji: Dievs ir sodījis latviešu tautu ar tādu nacionālo nelaimi kā "6.oktobra paaudze".

Lai sekmīgi kādam cilvēkam palīdzētu, ir nepieciešams elementārs nosacījums. Sekmīgi kādam cilvēkam var palīdzēt vienīgi tad, ja viņā eksistē kaut kas svēts. Tas attiecas arī uz tautu un tās sociālajiem slāņiem.

Vai kāds var paskaidrot, kas šodien latviešu varas inteliģences miljonam ir svēts?

Labi ir zināms, ka svēta nav brīvība, neatkarība, suverenitāte, taisnīgums, tiesiskums, gudrība, godīgums, izglītība, zinātne. Loģiski, ka tādā gadījumā svēts nav arī Valsts prezidenta institūts, un “6.oktobra paaudzes” parlaments par Rīgas pils jauno saimnieku ievēlēs ebreju, bet nevis latvieti. Turklāt ievēlēs ļoti bālu ebreju, kurš juridisko neizglītotību pierādīja preambulas kroplībās.

Bālajam ebrejam varas inteliģences lipīgākie eksemplāri dedzīgi velta tādus epitetus kā – gudrs, erudīts, izglītots, inteliģents. Viņus var saprast. Viņiem gribas vismaz reizi mūžā lietot šos skaistos vārdus tāpat kā to dara citu tautu cilvēki. Latvieši šos skaistos vārdus nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt uz cilts brāļiem. Tas latviešiem ir aizliegts. Tāpēc tagad latvieši ir laimīgi, ka ir atradies neizdevies cittautietis, kuram bez bailēm un, galvenais, bez klasiskās skaudības var adresēt skaistus epitetus.

“Otrajā” Latvijas Republikā ir jauka tradīcija. Ja radikāli mainās valdošās kliķes primātu sastāvs, tad katru reizi tūlīt tiek iedarbināti divi procesi – 1) ebreji prasa atdot viņiem godīgā veidā iegūtos aizceļojošo vācbaltu namīpašumus un 2) skolotāji prasa palielināt algas.

Ebrejus neaiztiksim. Mūsmāju jaunā himna “Ebrejs Rīgas pilī” drīz izsvītros jaukās tradīcijas pirmo procesu. Tam tiks pielikts punkts, par ilgo pacietīgo gaidīšanu ebrejiem ar uzviju atdodot pusi Rīgas. 

Taču skolotājus nākas aiztikt. Pamatots ir nepolitkorekts jautājums “Vai skolotāji ir pelnījuši algas palielinājumu?”.

Uzvaras pieminekļa nojaukšanai veltīto publikāciju komentāros ārdās jaunā paaudze. Tās aktīvākie puiši  ar “visām četrām” atbalsta priekšlikumu nojaukt pieminekli. Viņi pie reizes izsaka dažādas vēsturiskās muļķības, lamā krievus un padomju iekārtu. Nav grūti saprast, ka jaunās paaudzes tendenciozās zināšanas vēsturē ir skolotāju “nopelns”. Arī rusofobijas smirdoņa jaunatnē ir skolotāju “nopelns”.

Bet ar to vien nebeidzas skolotāju “nopelni”. Skolotāju “nopelnu” uzskaitījums ir plašs. Skolotāji ir līdzvainīgi tādos nedarbos kā izglītība kā bizness, nemitīgās reformas izglītībā, mācību grāmatu gatavošana kā bizness. Skolotāju “nopelns” ir “6.oktobra paaudzes” šarlatāni, idioti, gobzemblēži, dauni, praida tūkstoši ar maziem bērniem pie rokas, interneta dziļi aprobežoto troļļu simti, pusizglītotie “eksperti”, “Delfi” iluzoro “Versiju” jaunie speciālisti, “Satori” perversiju bedres pietaisītāji, jauno žurnālistu kāpostgalvas. Skolotāju “nopelns” noteikti ir amorālie tipi valdībā un parlamentā (“Petraviču [valsts apkrāpēju] sargā (!?) trauslais līdzsvars valdībā”). Bez skolotāju līdzdalības nebūtu masveidīgi pretīgā attieksme pret tādām cilvēcē svētām vērtībām kā brīvība, neatkarība, suverenitāte. Skolotāji noteikti ir līdzvainīgi organizētās noziedzības plūdos, masveida zagšanā (to vislabāk zina skolu direktoru mafijas).

Nav nepieciešams runāt par izņēmumiem. Nekādā gadījumā visi skolotāji vienādā mērā ir sastrādājuši tik tikko minētos un citus “nopelnus”. Tas ir pašsaprotams. Jārunā ir par kopējo devumu, kas nosaka latviešu tautas šodienas kolektīvo seju, uz kuru nav ieteicams skatīties spogulī, ja nav vēlēšanās paģībt un saglabājusies zināma pašcieņa.

Novērtē šo rakstu:

94
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...