Kandidātiem uz Saeimas deputāta vietu jānorāda, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, „izklūdienestiem” [tāda pareizrakstības kļūda ir CVK mājaslapā – aut.] vai pretizlūkošanas dienestiem. Vai lieki būtu mandātu tīkotājiem pie reizes pajautāt, kā viņiem ar sodāmībām par tīši pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem? Citādi man jālasa un jābrīnās, ka viens “politiskais spēks” tieši manā vēlēšanu apgabalā kā sava saraksta pirmo numuru pieteicis valmierieti Jāni Sondaru, kurš pavisam ne tik sen sodīts par to, ka policija pie viņa atrada lielu daudzumu realizēšanai paredzētas narkotiskas vielas.
Vakar no rīta feisbukā izlasīju rīdzinieces Lindas Katrīnas Vrubļevska iekrakstu, kas mats matā sakrīt ar manām sajūtām: “Jo tuvāk nāk vēlēšanu laiks, jo sliktāk ir ap dūšu… Tik daudz jukušu personāžu, manuprāt, nav kandidējuši nekad. Un, ja tos ļaudis tiešām ievēlēs, tas tak būs viens mērkaķu cirks… Es no savas puses varu pateikt, ka balsošu par šobrīd Saeimas koalīcijā esošu partiju. Un lai Dievs nedod, ka es Saeimas rindās ieraudzītu varas frontes, antivakserus un čemitreļļu vai 5G folijcepures, satversmes meklētājus, māla svilpītes, 90to gadu lielāko zagli utt… Nu tad ir viss. Tad tas nozīmē, ka degradējam kapitāli… Kur četru gadu laikā saradās visi šie brīnumi?”
Savukārt tās pašas dienas vakarā manā redzeslokā nonāca bēdīgi slavenā Valentīna Jeremejeva interesantā veidojuma, saukta par politisko partiju “Tautas varas spēks”, kandidāta ar Nr. 1 Vidzemes vēlēšanu apgabalā Jāņa Sondara, kurš sevi pozicionē kā profesionālu provokatoru, teiksim, priekšvēlēšanu reklāmas rullītis (paldies interneta žurnālam “Puaro”, ka lieku reizi atgādināja man par šo personāžu!). Tajā deputāta amata kandidāts kopā ar, kā var saprast, savas vēlēšanu kampaņas vadītāju sola, ka tad, ja viņu ievēlēsim Saeimā, katra parlamenta sēde būs kā cirks, traģēdija, seriāls un trako māja vienuviet, bet pats Sondars būšot Latvijas Žirinovskis, kura dēļ viņa topošie kolēģi uz darbu iešot ar vieglām trīsām papēžos, jo nevarēs jau zināt, ko Jānis pa nakti jaunu būs izdomājis, lai uzjautrinātu tautu…
Kad kļuva zināms par profesionālā provokatora startu 14. Saeimas vēlēšanās, visi atcerējās to, ka pavisam nesen (jūlijā) Jānis Sondars tika administratīvi sodīts ar 250 eiro par sīko huligānismu. Tādu lēmumu policija pieņēma pēc tam, kad izbeidza kriminālprocesu par valmierieša agresiju publiskā vietā pret Saeimas deputātu Juri Pūci. Tāpat nav noslēpums, ka martā pirmās instances tiesa izskatīja krimināllietu, kurā Sondars apsūdzēts par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu, un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Šis spriedums gan nav stājies spēkā, jo Sondars to pārsūdzējis, tāpēc Jeremejeva domubiedrs uz vietu Saeimā varētu kandidēt, bet vai tad citu sodāmību viņam nav?
Protams, ka ir! Kad aprakstīju tiesas procesu par žurnālistes Spriņģes vajāšanu, manā publikācijā bija šāds teksts: “Lielais klupšanas apstāklis valmierietim slēpās tur, ka viņš žurnālisti bija vajājis laikā, kad pats jau bija sodīts par ļoti neglītu noziedzīgo nodarījumu – marihuānas iegādāšanos gan personīgai lietošanai, gan tirgošanai. “Zālīti” jeb 28 polimēra maisiņus, kuros kopumā atradās nepilni 23 grami marihuānas, Sondars 2018. gada 9. oktobrī nopircis Rīgā un aizveda uz Valmieru, kur nākamajā dienā policija kratīšanas laikā to atrada un izņēma. Ar Vidzemes rajona tiesas Valmierā 2019. gada 17. aprīļa spriedumu Jānis Sondars tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pārbaudes laiku vēl uz vienu gadu.” Tāpēc ir tā, ka šobrīd Sondaram draud brīvības atņemšana nevis uz diviem mēnešiem, bet gan uz 25 mēnešiem.
Ko tas nozīmē? Tikai to, ka 14. Saeimas deputāta kandidāts Sondars jau ir sodīts par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu, turklāt smagu, jo par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem. Šo tiesas spriedumu Sondars nepārsūdzēja, tas ir stājies spēkā.
Protams, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pārbaudīs pilnīgi visus 1832 deputātu kandidātus un, visdrīzāk, konstatēs, ka viens no politiskās partijas “Tautas varas spēks” līderiem Jānis Sondars nemaz neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Bet stāsts jau ir par to, ka Sondaru saskaņā ar šo likumu nemaz nedrīkstēja pieteikt par kandidātu. Vai to nezināja “Tautas varas spēka” saraksta iesniedzējs Valentīns Jeremejevs? Bet varbūt to nezināja pat Jānis Sondars? Izsakoties Lindas vārdiem – cirks, viens mērkaķu cirks…