Dimanta taksometru tēriņi demonstrē īpaši nekaunīgu valsts līdzekļu tērēšanu savam komfortam
PIETIEK26.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri braucieni no mājām uz valsts darbu, no valsts darba uz papildienākumu gūšanas vietu, lasot lekcijas augstskolā, tad vēl braucieni uz visdažādākajiem saviesīgajiem un citiem pasākumiem, no mājām uz lidostu, no lidostas uz mājām, vēlme nekādā gadījumā ne ar savām kājām mērot attālumu no Vecrīgas līdz Kultūras ministrijas ēkai K. Valdemāra ielas sākumā un ne pat līdz Ministru kabineta ēkai - un tas viss ar taksometru uz nodokļu maksātāju rēķina. Pietiek šodien publisko apjomīgus datus par nu jau bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta taksometra tēriņiem par valsts naudu, kuri demonstrē īpaši nekaunīgu budžeta līdzekļu tērēšanu personiskā komforta vārdā.
Daļu no Dimanta tēriņiem par nepamatotiem ir atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču šai sakarā līdz šim ir cietusi tikai Aija Dulevska - Dimanta vietniece padomē, kura šiem tēriņiem bija piekritusi un tos apstiprinājusi.
Ja Dulevska ir bez iebildumiem no personiskajiem līdzekļiem samaksājusi KNAB uzlikto salīdzinoši niecīgo 100 eiro lielo administratīvo sodu, tad Dimants viņam aprēķinātos 305 eiro bez tiesāšanās atmaksāt negatavojas, jo uzskata, ka valsts naudu saviem braucieniem esot tērējis pamatoti.
Pietiek šodien publisko visus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lietvedībā esošos datus par Dimanta taksometru tēriņiem, - apjomīgā informācija uzskatāmi demonstrē, ko nu jau bijušais padomes priekšsēdētājs ir uzskatījis un joprojām uzskata par pamatotu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
