Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam neesot laika jautājumam par AS SuperFM valdes priekšsēdētāja Uģa Poļa aktualizēto jautājumu par juridisko interpretāciju - no nākamā gada 1. janvāra Latvijā var tikt aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio. Kamēr Dimants ar šādu aizbildinājumu no atbildes par šo tēmu atteicās, Pietiek apkopojis virkni citu ieinteresēto personu skaidrojumu.

AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis

- Es neesmu jurists, tāpēc es citēju advokātu biroja Borenius atzinumu, kuru mēs esam iedevuši arī Satversmes tiesā. Vienkārši ir tas, kas tur rakstīts. Ir definīcija, ka latviešu valoda ir latviešu literārā valoda. Punkts. Ir jābūt definīcijai. Tas būs juridisks jautājums. Es neesmu jurists, lai padome tagad skaidro. Tāpēc arī ir vēstule Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Lai tad tie jautājumi tiek skaidroti tagad, nevis pēc tam. Tie nav diskutēti. Kad tos jautājumus diskutēja, kad bija tēma par krieviski raidošām stacijām, tēma par latgaliešu stacijām vispār netika risināts. To padome uzzināja no manas vēstules. Lai juristi lauza galvu. Padome ir sagatavojusi darbu.

Tas ir tikai sākums. Ar 1.janvāri Latvijā ēterā ir aizliegtas visas Eiropas Savienības valodas. Krievu valoda ir atļauta, bet ES valodas – aizliegtas. Sanāk, ka būs tikai latviešu vai tikai krievu stacijas. Jaukts variants vispār nav iespējams. Pēc būtības sanāk, ka ES valstī ēterā neviena ES valsts valoda bez tulkojuma nav atļauta. Krievu valoda, kas nav ne valsts, ne ES valoda, ir atļauta. Eiropas raidorganizāciju organizācija nesaprot, kā tas ir iespējams.

Absurds ir tajā – kāpēc var būt 100% krievu stacijas, bet angļu valoda – tajā nedrīkst izskanēt neviens raidījums. Kur ir jēga? Bet to mēs pagaidām neaiztiekam, sākam ar latgaliešu valodu. Skatīsimies, ko saka juristi. Borenius saka tā. Būs jāpierāda, ka uz latgaliešu valodu likuma norma neattiecas, bet, ja ir Augstākās tiesas lēmums, tad tik vienkārši nevarēs....

Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis, Poļa kritikas objekts

- Pazīstamākie Latvijas juristi ir izskaidrojuši, kas ir latviešu valoda. Tur ir Egila Levita skaidrojums. Vislabāk to var izdarīt [advokāts] Bitāna kungs. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu numurā ir pateikts par latviešu valodu, tas ir pateikts Valsts valodas likuma 4.pantā. Tur vairs nav, ko piebilst. Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, kuru var lietot plašsaziņas līdzekļos līdzvērtīgi latviešu valodai. Punkts. Nav diskusijas. Ja nav citu argumentu, tad izdomā tādus, lai mani atlaistu.

Mani aicināja kandidēt NEPLP tieši Latgales sabiedriskās organizācijas. Loģiski, ka es arī uzskatu sevi par Latgales sabiedrisko organizāciju pārstāvi NEPLP. Tas ir visforšākais sitiens man pateikt, ka es cīnos pret latgaliešu valodu. Es to uztvēru ar humoru. Man visu dienu telefons karsts no zvaniem no Latgales.

Advokāts Agris Bitāns

- Kurā vietā ir tāds apgalvojums? Šajā gadījumā ir jāņem vērā Valsts valodas likums, kur 4.pantā ir skaidri teikts, kas ir latgaliešu valoda. Tas nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas vēsturiskais paveids, un līdz ar to tā uzskatāma par valsts valodu.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis

- Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama lieta. Es domāju, ka šī lieta ir jāskata. Es esmu lūdzis deputātu no Latgales Jāni Klaužu saistīties ar konkrētiem masu mediju pārstāvjiem, kāds būtu nepieciešams regulējums vai pagarinājums. Es momentā nevaru pateikt, kas tur jādara, bet tas ir jāsakārto.

- Kā jūs vērtējat to, ka nevis NEPLP nāk ar iniciatīvu šo situāciju sakārtot, bet par problēmu ziņo mediju pārstāvji?

- Tas ir tikai apliecinājums, ka Dimants ir jānomaina. Ir jāmaina NEPLP vadība, lai visiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība. Es par viņiem neesmu balsojis, un šis ir vēl viens pierādījums, ka NEPLP netiek galā ar saviem uzdevumiem. Šis nav vienīgais jautājums, par kuru jālemj Saeimai saistībā ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Saeimas deputāte Inese Laizāne

- Es meklēšu juridiskās lietas, ko tur nepieciešams pieslīpēt. Latgaliešu valoda ir valsts valoda. Tas ir latviešu valodas paveids. Tur nebūtu jāuztraucas, jo līdz šim latgaliešu valoda ir skanējusi ēterā, un es uzskatu, ka par maz skanējusi. Šajā gadījumā nevar būt ierobežojumi pret valsts valodu.

- Juristiem skaidrojumi atšķiras.

- Likums nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Pēdējā zīme ir tā, ka Juris Viļums savu deputāta zvērestu varēja zvērēt latgaliski. Likumā ir noteikts, ka ir latviešu literārā valoda un latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tiesas spriedumu, kur latgaliešu valoda tika atzīta par svešvalodu, nedz sabiedrība, nedz Saeima šo spriedumu nav ņēmusi kā saistošu.

- Pēc jūsu domām, likumā nekas nav jāuzlabo, lai nebūtu pārpratumu?

- Neesmu pārliecināta. Tā kā pati esmu no Latgales, tad par latgaliešu valodu cīnīšos. Mēs esam arī no Latgales aktīvistiem saņēmuši iesniegumu, vai viņi drīkst iesniegt iesniegumu latgaliski. Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka drīkst iesniegt latgaliski, atbildi saņems latviski, bet, ja darbinieks nesaprot latgaliešu valodu, tad iestādes pienākums ir atrast tulku.

- Tātad jebkurš var rakstīt iesniegumu latgaliešu valodā?

- Jā, tas ir tas mērķis, lai Latvijā tā būtu.

- Bet tad jau arī sabiedriskais radio var visu dienu runāt latgaliešu valodā?

Jā, tādas spekulācijas var izteikt. Patiesībā ir otrādi – viss ir tikai latviski. Paldies Dievam, cilvēkam ir veselais saprāts. Pēc likuma normām visi žurnālisti varētu runāt ar runas defektiem. Nekur likumā nav ierakstīts, ka ir jārunā skaidrā dikcijā. Un es uzskatu – jo dažādāki valodas veidi skan, jo labāk. Mums ir daudz žurnālistu, kuriem dzimtā ir krievu valoda un kuri veido sižetus latviski. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk, bet es uzskatu, ka valodai ir jāļauj dzīvot visdažādākajās izpausmēs. Varbūt sabiedriskās televīzijas ziņu diktoriem būtu jārunā literārā latviešu valodā, bet ne korespondentiem, kuri veido sižetus.

Latgales radio atbalsta biedrības LR valdes priekšsēdētājs Aņss Ataols Bierzeņš

- Tur tas jautājums ir par valsts valodu. Latgaliešu valoda skaitās latviešu valodas paveids. Lībiešu valoda skaitītos atsevišķa valoda. Problēma ir tā, ka nekur nav pateikts, kas ir paveids. Iznāk tomēr, ka paveids ir sastāvdaļa. Jebkurš administratīvais akts, kurš nosaka, ka jābūt valsts valodā, tas attiecas gan uz literāro valodu, gan latgaliešu valodu. Taču ir ierēdņi, kuri uzskata, ka tikai literārā valoda ir valsts valoda. Arī Augstākā tiesa ir lēmusi, ka latgaliešu valoda ir svešvaloda. Kad 2009.gadā Daugavpils krievvalodīgie mēģināja pārņemt radio, viņi sāka latgaliešu valodas vietā sāka ieviest literāro latviešu valodu.

- Vai Latgales radio raida tikai latgaliski?

- Radio ziņas, pašvaldību ziņas un augstskolu ziņas ir latgaliski. To cilvēku tiešās runas, kas neprot latgaliski, tās tiek translētas latviski bez tulkojuma. Vēl ir raidījumi, ko veido Vatikāna radio, tie ir latviski. Agrāk bija arī autorraidījumi, kas bija tikai latgaliski, bet tagad finansējuma trūkuma dēļ tādu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...