Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam neesot laika jautājumam par AS SuperFM valdes priekšsēdētāja Uģa Poļa aktualizēto jautājumu par juridisko interpretāciju - no nākamā gada 1. janvāra Latvijā var tikt aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio. Kamēr Dimants ar šādu aizbildinājumu no atbildes par šo tēmu atteicās, Pietiek apkopojis virkni citu ieinteresēto personu skaidrojumu.

AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis

- Es neesmu jurists, tāpēc es citēju advokātu biroja Borenius atzinumu, kuru mēs esam iedevuši arī Satversmes tiesā. Vienkārši ir tas, kas tur rakstīts. Ir definīcija, ka latviešu valoda ir latviešu literārā valoda. Punkts. Ir jābūt definīcijai. Tas būs juridisks jautājums. Es neesmu jurists, lai padome tagad skaidro. Tāpēc arī ir vēstule Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Lai tad tie jautājumi tiek skaidroti tagad, nevis pēc tam. Tie nav diskutēti. Kad tos jautājumus diskutēja, kad bija tēma par krieviski raidošām stacijām, tēma par latgaliešu stacijām vispār netika risināts. To padome uzzināja no manas vēstules. Lai juristi lauza galvu. Padome ir sagatavojusi darbu.

Tas ir tikai sākums. Ar 1.janvāri Latvijā ēterā ir aizliegtas visas Eiropas Savienības valodas. Krievu valoda ir atļauta, bet ES valodas – aizliegtas. Sanāk, ka būs tikai latviešu vai tikai krievu stacijas. Jaukts variants vispār nav iespējams. Pēc būtības sanāk, ka ES valstī ēterā neviena ES valsts valoda bez tulkojuma nav atļauta. Krievu valoda, kas nav ne valsts, ne ES valoda, ir atļauta. Eiropas raidorganizāciju organizācija nesaprot, kā tas ir iespējams.

Absurds ir tajā – kāpēc var būt 100% krievu stacijas, bet angļu valoda – tajā nedrīkst izskanēt neviens raidījums. Kur ir jēga? Bet to mēs pagaidām neaiztiekam, sākam ar latgaliešu valodu. Skatīsimies, ko saka juristi. Borenius saka tā. Būs jāpierāda, ka uz latgaliešu valodu likuma norma neattiecas, bet, ja ir Augstākās tiesas lēmums, tad tik vienkārši nevarēs....

Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis, Poļa kritikas objekts

- Pazīstamākie Latvijas juristi ir izskaidrojuši, kas ir latviešu valoda. Tur ir Egila Levita skaidrojums. Vislabāk to var izdarīt [advokāts] Bitāna kungs. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu numurā ir pateikts par latviešu valodu, tas ir pateikts Valsts valodas likuma 4.pantā. Tur vairs nav, ko piebilst. Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, kuru var lietot plašsaziņas līdzekļos līdzvērtīgi latviešu valodai. Punkts. Nav diskusijas. Ja nav citu argumentu, tad izdomā tādus, lai mani atlaistu.

Mani aicināja kandidēt NEPLP tieši Latgales sabiedriskās organizācijas. Loģiski, ka es arī uzskatu sevi par Latgales sabiedrisko organizāciju pārstāvi NEPLP. Tas ir visforšākais sitiens man pateikt, ka es cīnos pret latgaliešu valodu. Es to uztvēru ar humoru. Man visu dienu telefons karsts no zvaniem no Latgales.

Advokāts Agris Bitāns

- Kurā vietā ir tāds apgalvojums? Šajā gadījumā ir jāņem vērā Valsts valodas likums, kur 4.pantā ir skaidri teikts, kas ir latgaliešu valoda. Tas nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas vēsturiskais paveids, un līdz ar to tā uzskatāma par valsts valodu.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis

- Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama lieta. Es domāju, ka šī lieta ir jāskata. Es esmu lūdzis deputātu no Latgales Jāni Klaužu saistīties ar konkrētiem masu mediju pārstāvjiem, kāds būtu nepieciešams regulējums vai pagarinājums. Es momentā nevaru pateikt, kas tur jādara, bet tas ir jāsakārto.

- Kā jūs vērtējat to, ka nevis NEPLP nāk ar iniciatīvu šo situāciju sakārtot, bet par problēmu ziņo mediju pārstāvji?

- Tas ir tikai apliecinājums, ka Dimants ir jānomaina. Ir jāmaina NEPLP vadība, lai visiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība. Es par viņiem neesmu balsojis, un šis ir vēl viens pierādījums, ka NEPLP netiek galā ar saviem uzdevumiem. Šis nav vienīgais jautājums, par kuru jālemj Saeimai saistībā ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Saeimas deputāte Inese Laizāne

- Es meklēšu juridiskās lietas, ko tur nepieciešams pieslīpēt. Latgaliešu valoda ir valsts valoda. Tas ir latviešu valodas paveids. Tur nebūtu jāuztraucas, jo līdz šim latgaliešu valoda ir skanējusi ēterā, un es uzskatu, ka par maz skanējusi. Šajā gadījumā nevar būt ierobežojumi pret valsts valodu.

- Juristiem skaidrojumi atšķiras.

- Likums nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Pēdējā zīme ir tā, ka Juris Viļums savu deputāta zvērestu varēja zvērēt latgaliski. Likumā ir noteikts, ka ir latviešu literārā valoda un latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tiesas spriedumu, kur latgaliešu valoda tika atzīta par svešvalodu, nedz sabiedrība, nedz Saeima šo spriedumu nav ņēmusi kā saistošu.

- Pēc jūsu domām, likumā nekas nav jāuzlabo, lai nebūtu pārpratumu?

- Neesmu pārliecināta. Tā kā pati esmu no Latgales, tad par latgaliešu valodu cīnīšos. Mēs esam arī no Latgales aktīvistiem saņēmuši iesniegumu, vai viņi drīkst iesniegt iesniegumu latgaliski. Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka drīkst iesniegt latgaliski, atbildi saņems latviski, bet, ja darbinieks nesaprot latgaliešu valodu, tad iestādes pienākums ir atrast tulku.

- Tātad jebkurš var rakstīt iesniegumu latgaliešu valodā?

- Jā, tas ir tas mērķis, lai Latvijā tā būtu.

- Bet tad jau arī sabiedriskais radio var visu dienu runāt latgaliešu valodā?

Jā, tādas spekulācijas var izteikt. Patiesībā ir otrādi – viss ir tikai latviski. Paldies Dievam, cilvēkam ir veselais saprāts. Pēc likuma normām visi žurnālisti varētu runāt ar runas defektiem. Nekur likumā nav ierakstīts, ka ir jārunā skaidrā dikcijā. Un es uzskatu – jo dažādāki valodas veidi skan, jo labāk. Mums ir daudz žurnālistu, kuriem dzimtā ir krievu valoda un kuri veido sižetus latviski. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk, bet es uzskatu, ka valodai ir jāļauj dzīvot visdažādākajās izpausmēs. Varbūt sabiedriskās televīzijas ziņu diktoriem būtu jārunā literārā latviešu valodā, bet ne korespondentiem, kuri veido sižetus.

Latgales radio atbalsta biedrības LR valdes priekšsēdētājs Aņss Ataols Bierzeņš

- Tur tas jautājums ir par valsts valodu. Latgaliešu valoda skaitās latviešu valodas paveids. Lībiešu valoda skaitītos atsevišķa valoda. Problēma ir tā, ka nekur nav pateikts, kas ir paveids. Iznāk tomēr, ka paveids ir sastāvdaļa. Jebkurš administratīvais akts, kurš nosaka, ka jābūt valsts valodā, tas attiecas gan uz literāro valodu, gan latgaliešu valodu. Taču ir ierēdņi, kuri uzskata, ka tikai literārā valoda ir valsts valoda. Arī Augstākā tiesa ir lēmusi, ka latgaliešu valoda ir svešvaloda. Kad 2009.gadā Daugavpils krievvalodīgie mēģināja pārņemt radio, viņi sāka latgaliešu valodas vietā sāka ieviest literāro latviešu valodu.

- Vai Latgales radio raida tikai latgaliski?

- Radio ziņas, pašvaldību ziņas un augstskolu ziņas ir latgaliski. To cilvēku tiešās runas, kas neprot latgaliski, tās tiek translētas latviski bez tulkojuma. Vēl ir raidījumi, ko veido Vatikāna radio, tie ir latviski. Agrāk bija arī autorraidījumi, kas bija tikai latgaliski, bet tagad finansējuma trūkuma dēļ tādu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...