Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Saeimas deputātu plāniem saukt pie atbildības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus un atbrīvot no amata tās priekšsēdētāju Aināru Dimantu gan viņš, gan viņu aizstāvošie "sabiedriskie mediji" pēdējās nedēļās ir izvērsuši vērienīgu kampaņu, izsakot savu sašutumu par "draudiem preses brīvībai". Pietiek šodien publicē nelielu portāla pēdējo divarpus gadu publikāciju apkopojumu par "preses brīvības aizstāvi" Dimantu un viņa darbiem.

Dimants: sabiedrībai nav nekādas daļas par mūsu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu

PIETIEK

27.09.2012.

Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par to, kā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) notiek dažādu dokumentu atzīšana par ierobežotas pieejamības informāciju un kas pieņem šādus lēmumus, ne par pašiem šiem dokumentiem, ne arī par to, kā tiek lemts par padomes veiktu pasūtījumu pieņemšanu, - tas izriet no padomes priekšsēdētāja, kādreizējā žurnālista Aināra Dimanta atbildes uz Pietiek pārstāvja oficiālo informācijas pieprasījumu.

Pēc tam, kad sabiedrības diskusiju izraisīja padomes kategoriskā nevēlēšanās atklāt visus dokumentus un ieteikumus, ko tai par 2000 latu šopavasar it kā sagatavojis kādreizējais Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs, Pietiek nosūtīja padomei oficiālu informācijas pieprasījumu, uz kuru tai būtu bijis jāatbild atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām.

Taču izrādījās, ka padomes priekšsēdētājs Dimants uzskata - šie likumi viņa vadītajai iestādei neesot rakstīti, līdz ar ko netika sniegtas atbildes uz faktiski nevienu no uzdotajiem jautājumiem. Sabiedrībai šāda informācija nepienākoties, un jo īpaši nevēlams esot, lai atklātībā nonāktu informāciju par padomes sekretariāta darbinieku izvērtējumu, oficiāli paziņoja kādreizējais laikraksta Diena žurnālists.

Saistībā ar šo rīcību Pietiek jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Dimants Domburam 2000 latu samaksājis par sešarpus lappusēm tukšu frāžu

PIETIEK

08.10.2012

Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bijušajam žurnālistam Jānim Domburam 2000 latu - šāda summa publiskota medijos - samaksājusi par sešarpus lappusēm tukšu frāžu un vēl padomes sekretariāta darbinieku noslepenotu vērtējumu, - tas izriet no Dimanta oficiālās atbildes Pietiek pārstāvim.

Sešarpus lappusēs, ko Dimants savā oficiālajā atbildē minējis kā vienīgo sabiedrībai pieejamo Dombura pūliņu galaproduktu, atrodamas faktiski tikai un vienīgi tukšas, vispārīgas frāzes, savukārt priekšlikumi aprobežojas ar ierosinājumiem „pārskatīt”, „mainīt” un „pārstrādāt”.

„Koncepcijas pārstrādāšanai piesaistīti dažādi nozares lietpratēji, taču kritisks faktors ir trūkstošās tehnoloģisko un finanšu jautājumu analīzes kompetences, jo, ņemot vērā, ka koncepcijas izstrādē informatīvo bāzi veido esošo sabiedrisko mediju vadības sniegtā informācija un iestrādnes, iepriekšējā punktā minēto faktoru dēļ tā būtu kritiski izvērtējama,” – šāds, piemēram, ir Dombura atzinums par jauna sabiedriskā medija koncepciju.

Atbilstoši ir bijuši arī Dombura ierosinājumi saistībā ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju: „Stratēģijas projektā ir ietvertas tēzes no līdzšinējā koncepcijas projekta. Tā kā tas tiek pārstrādāts, attiecīgi nepieciešams mainīt arī stratēģijas saturu saistībā ar to.” Līdzīgi savā noskaņā ir bijuši arī 2000 latu vērtie ieteikumi tehnoloģiju jomā: „Ņemot vērā augšminētos aktualizētos jautājumus, būtu pamats pārskatīt ar tehnoloģijām saistīto virzienu atspoguļojumu stratēģijā.”

Īpaši izvērsti bijuši Dombura ieteikumi Dimanta vadītajai iestādei „stratēģijas un plānu” jomā. „Analīze parāda, ka visos punktos fiksēts pamatojums, kas rada pamatu stratēģiju pārstrādāt nevis redakcionāli, bet pēc būtības, kas arī ir galvenais ieteikums. Tai skaitā ieteikums arī pārskatīt stratēģijas struktūru,” – tā savu galveno ieteikumu aprakstījis bijušais žurnālists, vēl norādot, ka „šis atzinums neietver analīzi par stratēģijas kā ārēja normatīva akta un plānošanas dokumenta statusu un vietu juridiskā kontekstā, tas ir juristu uzdevums.”

Tāpat Dimants saņēmis arī šādu nopietnu norādi: „Vienlaikus, ņemot vērā mediju kā „ceturtās varas" statusu, ieteikums akcentēt robežu, ciktāl šādas nozares stratēģija var būt saskaņā ar parlamenta, valdības vai citu valsts institūciju noteiktiem mērķiem, NEPLP kļūstot par valsts varas institūciju partneri, bet ciktāl tās augstākais atskaites punkts ir sabiedrības intereses, kas, likuma ietvaros, var arī neatbilst valsts institūciju uzstādījumiem, un saskaņā ar ko mediju pienākums ir saglabāt kritisku attieksmi pret valsts varu.”

Domburs padomei arī nopietni ieteicis turpmāk ievērot likuma normas: „Juridisko normu kontekstā svarīgi atzīmēt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pants nosaka, ka NEPLP nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē. Ņemot vērā faktu, ka stratēģijas izstrādes darba grupā bija tikai valsts institūciju pārstāvji un viena sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve, arī respondentu loks atzinumu saņemšanai, jau pēc projekta izstrādes, bija ierobežots, jākonstatē, ka līdzšinējā padome ir pārkāpusi likumu. Ieteikums - stratēģijas pārstrādāšanā izpildīt šo likuma normu pēc būtības, pretējā gadījumā nav izredžu, ka stratēģija kļūs nevis par NEPLP, bet par nacionālo stratēģiju.”

Dimanta vadītā iestāde būtiskus un oriģinālus padomus saņēmusi arī sistēmiskuma aspektā: „Būtu lietderīgi, vismaz galvenajos vilcienos, iekļaut līdzšinējās situācijas novērtējumu un būtiskākos sasniedzamos uzdevumus, ja ne skaitliskā vai citādi fiksētā, tad vismaz galveno tendenču formā. Būtu būtiski izdalīt galvenos virsmērķus, misiju, vērtības, saistībā ar ambīciju, ka mediji aizvadīto vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas nekad patiesi nav bijuši starp valstiskajām prioritātēm, un, visticamāk, tieši tas ir cēlonis daudzām problēmām. Īstermiņa prioritātes un konkrētas rīcības nav nepieciešams iekļaut stratēģijā, tās var koriģēt stratēģijas īstenošanas laikā.”

Tāpat Domburs nonācis arī pie secinājuma, ka „visi NEPLP darba kārtībā esošie aktuālie projekti un nosacījuma vai regulējuma izmaiņas ietekmē viens otru savstarpēji, kā arī ietekmē kopējos virsmērķus”, līdz ar ko „padomes darbā būtu nepieciešams sistēmisks uzstādījums, ka katrs no projektiem izvērtējams kompleksi, saistībā ar ietekmi uz nozari kopumā, tai skaitā ņemot vērā likumā noteikto vienlīdzīguma radīšanas un konkurētspējas veicināšanas pienākumu”.

Dimanta vadītā iestāde savā rīcībā ieguvusi arī pamatotu un dziļu secinājumu, ka „attiecībā uz apakšnozarēm, kurās nav nepieciešami steidzami lēmumi, būtu vēlams par katru, sabalansējot ar padomes kopējo darba plānu, definēt uzdevumus, termiņus un parametrus iekšējiem konceptuāliem kopsavilkumu ziņojumiem ar situācijas izvērtējumu, lai uz tā pamata pieņemtu lēmumus par stratēģiskiem uzstādījumiem, kā arī turpmāko darbību attiecībā uz uzraudzību un iespējamām regulējuma izmaiņām”.

Ne mazāk oriģināli bijuši arī Dombura ieteikumi attiecībā uz ne tik būtiskām lietām, kuros tāpat galvenokārt rekomendēts izvērtēt visu, kas vien izvērtējams, - „jāizvērtē atbildību sadale un lēmumu pieņemšanas principi sabiedrisko mediju pārvaldībā saistībā ar redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, efektivitāti, pamatotību un attīstības mērķiem”, „jāizvērtē vadības, radošo un tehnisko cilvēkresursu situācija un perspektīvas - atalgojuma konkurētspēja, motivācijas principi, jaunrades, talantu veicināšana”, utt.

Dimants, kurš savulaik kā laikraksta Diena komentētājs principiāli iestājās pret valsts līdzekļu izšķiešanu tukšiem pētījumiem, tos nodrošinot „savējiem”, pašlaik nekādus komentārus par viņa iestādes pasūtīto Dombura atzinumu nesniedz. Kā jau informēts, nesaņemot no Dimanta pieprasīto informāciju par padomes pasūtījumu Domburam, Pietiek pārstāvis ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Nekādus komentārus saistībā ar šo Dombura pētījumu Pietiek nav vēlējies sniegt arī neviens no NEPLP locekļiem, tostarp bijušie žurnālisti Gints Grūbe un Aija Cālīte-Dulevska.

Balss no aizsiles

Lato Lapsa

01.11.2012.

Es jums pastāstīšu pavisam, pavisam miniatūru stāstiņu četros cēlienos par to, cik ātri cilvēku maina – vai arī liek atklāties, kas viņš tāds patiesībā ir, – nonākšana pie siles.

Pirmais cēliens. Iepazīstieties – Ainārs Dimants. Laikraksta Diena komentētājs kopš deviņdesmito gadu paša sākuma. Minētā laikraksta žurnālista ētikas kodeksa kvēls atbalstītājs. Atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un citu līdzīgo vērtību vēl kvēlāks daudzinātājs. Viens no Sarmītes Ēlertes galvenajiem skaļruņiem. Ar vārdu sakot, uzskatāms augstākminēto demokrātisko vērtību nesējs. Cienījami.

Otrais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau evolucionējis. Viņš ne tikai apkaro tos, kas iestājas pret viņa ne mazāk skaļi proponētajām vērtībām (tām pašām augstāk minētajām), bet jau māca un vada citus. Eiropas kustības Latvijā vadonis. Asociētais profesors, kas kādā pētījumā atklājis, piemēram, ka – citēsim precīzi - „nevar medijs cīnīties, kas arī ir mediju uzdevums, par caurskatāmību visur citur, ja pats nav caurskatāms”. Ar vārdu sakot, to pašu vērtību ne tikai nesējs, bet arī sējējs. Ļoti cienījami.

Trešais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau savas principiālās nešķiramības no minētajām atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un pārējām vērtībām tā pa īstam novērtēts un virzīts. „Neatkarība, godīgums, kompetence, atbildība, spēja paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas un organizēt sadarbības modeļus ar plašu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu,” augšminēto vērtību nesēju, viņam pretendējot uz vietu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, laikrakstā Diena slavē Gints Grūbe. Ļoti, ļoti cienījami.

Ceturtais cēliens. Augšminēto vērtību principiālais un nelokāmais nesējs un sējējs Ainārs Dimants ir kļuvis par priekšsēdētāju tai pašā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Un nu, kad jāatbild uz jautājumu par šīs iestādes pārraudzībā esošajā Latvijas Televīzijā izsludinātu jauna raidījuma konkursu, kurā pretendentiem dota apaļa nedēļa laika (kas vairāk kā skaidri liecina, ka īstais pretendents jau sen ir izraudzīts), Dimanta kunga atbilde tai pašai Dienai skan tā: „Man ir sava dienas kārtība, jārisina citi jautājumi, kad man būs laiks, iepazīšos ar situāciju. Vispār par šiem jautājumiem atbild Gints Grūbe, bet viņš šobrīd ir Ķīnā...”

Jupis viņu zina, vai Gints Grūbe ir Ķīnā, toties ir pilnīgi skaidrs, kur ir Ainārs Dimants. Ainārs Dimants ar visām četrām beidzot ir silē. Un ejiet tak jūs galīgi ar visu savu „neatkarību, godīgumu, kompetenci, atbildību, spēju paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas” – Dimanta kungs nespēj atbildēt pat uz vienkāršu jautājumu: „Kāda tieši ir jūsu šīsdienas darba kārtība pa stundām? Kādus tieši jautājumus (uzskaitiet) jūs tieši šodien risināt?” Un loģiski, ka nespēj, - mute ir pārāk pilna ar strebekli...

Jā, un bēdīgākais šajā mazajā četrcēlienā ir tas, ka šādu dimantu mūsu valstī ir ne jau tikai pāris fermas vien.

NEPLP un Dimants metas jaunos gastronomiskos, atpūtas un izklaides priekos

PIETIEK

17.06.2014.

Aināra Dimanta vadītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkoto "radošo semināru" biežums, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta ēdienkartei un izklaides programmai, drīz sāks pārspēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kāri uz ārvalstu komandējumiem, - tā liecina jau kārtējā NEPLP "radošā semināra" programma, kas nonākusi Pietiek rīcībā.

Kā rāda šī programma, būtiska "radošā semināra" daļa bijusi veltīta ēšanai, koncertam, vēlajām uzkodām, peldēšanai ezerā, zvejošanai un pirtij ar īpašumu lūgumu "saglabāt spēkus semināra otrajai dienai".

Turklāt faktiski NEPLP uzstājusies kā reklāmas un tirdzniecības aģents, par saviem līdzekļiem rīkojot elektronisko mediju pārstāvjiem semināru, kurā būtiska daļa programmas tikusi atvēlēta dažādas aparatūras izplatītāju un pakalpojumu nodrošinātāju piedāvājumam.

Pasākums atpūtas bāzē Ezernieki, kurā piedalījušies nedaudz vairāk kā 60 mediju pārstāvju, no valsts līdzekļiem izmaksājis aptuveni 4000 eiro, un NEPLP vadītājs Ainārs Dimants jau tradicionāli pagaidām nav vēlējies skaidrot šī pasākuma lietderīgumu.

Kā nule ziņoja laikraksts Diena, uz tā jautājumiem saistībā ar citu izbraukumu zaļumos NEPLP vadītājs pat bija paziņojis, ka komentārus varēšot sniegt tikai pēc atgriešanās no vēl cita pasākuma, bet uz jautājumu, kurš atbildes var sniegt viņa vietā, pavēstījis īsi: "Tā ir Jūsu problēma."

Vēl tikai pagājušajā nedēļā NEPLP kolektīvs bija devies arī izbraukuma seminārā viesnīcā Rojā, kur par 1600 eiro bija izcili labi ēdis un kvalitatīvi atpūties. Tas noticis, Dimantam, viņa vietniecei Aijai Dulevskai un pārējiem padomes locekļiem ignorējot Valsts kontroles pārmetumus par līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā.

Dimants noslepenojis, domājams, "nepatīkamu" atzinumu par "Rossija RTR" retranslāciju

PIETIEK

08.07.2014.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants personiski noslepenojis vienu no diviem atzinumiem saistībā ar televīzijas programmas Rossija RTR retranslācijas ierobežošanu Latvijas teritorijā. Neoficiāla informācija liecina, ka noslepenots tieši tas atzinums, kurā izteiktas nopietnas šaubas par padomes rīcības tiesiskumu. To faktiski apliecina arī fakts, ka, kaut gan retranslācijas ierobežojumi jau ir beigušies, Dimants bija gatavs ar šo atzinumu Pietiek pārstāvi iepazīstināt tikai ar nosacījumu, ka tālāk par to neuzzina sabiedrība...

Novērtē šo rakstu:

89
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...