Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Saeimas deputātu plāniem saukt pie atbildības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus un atbrīvot no amata tās priekšsēdētāju Aināru Dimantu gan viņš, gan viņu aizstāvošie "sabiedriskie mediji" pēdējās nedēļās ir izvērsuši vērienīgu kampaņu, izsakot savu sašutumu par "draudiem preses brīvībai". Pietiek šodien publicē nelielu portāla pēdējo divarpus gadu publikāciju apkopojumu par "preses brīvības aizstāvi" Dimantu un viņa darbiem.

Dimants: sabiedrībai nav nekādas daļas par mūsu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu

PIETIEK

27.09.2012.

Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par to, kā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) notiek dažādu dokumentu atzīšana par ierobežotas pieejamības informāciju un kas pieņem šādus lēmumus, ne par pašiem šiem dokumentiem, ne arī par to, kā tiek lemts par padomes veiktu pasūtījumu pieņemšanu, - tas izriet no padomes priekšsēdētāja, kādreizējā žurnālista Aināra Dimanta atbildes uz Pietiek pārstāvja oficiālo informācijas pieprasījumu.

Pēc tam, kad sabiedrības diskusiju izraisīja padomes kategoriskā nevēlēšanās atklāt visus dokumentus un ieteikumus, ko tai par 2000 latu šopavasar it kā sagatavojis kādreizējais Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs, Pietiek nosūtīja padomei oficiālu informācijas pieprasījumu, uz kuru tai būtu bijis jāatbild atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām.

Taču izrādījās, ka padomes priekšsēdētājs Dimants uzskata - šie likumi viņa vadītajai iestādei neesot rakstīti, līdz ar ko netika sniegtas atbildes uz faktiski nevienu no uzdotajiem jautājumiem. Sabiedrībai šāda informācija nepienākoties, un jo īpaši nevēlams esot, lai atklātībā nonāktu informāciju par padomes sekretariāta darbinieku izvērtējumu, oficiāli paziņoja kādreizējais laikraksta Diena žurnālists.

Saistībā ar šo rīcību Pietiek jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Dimants Domburam 2000 latu samaksājis par sešarpus lappusēm tukšu frāžu

PIETIEK

08.10.2012

Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bijušajam žurnālistam Jānim Domburam 2000 latu - šāda summa publiskota medijos - samaksājusi par sešarpus lappusēm tukšu frāžu un vēl padomes sekretariāta darbinieku noslepenotu vērtējumu, - tas izriet no Dimanta oficiālās atbildes Pietiek pārstāvim.

Sešarpus lappusēs, ko Dimants savā oficiālajā atbildē minējis kā vienīgo sabiedrībai pieejamo Dombura pūliņu galaproduktu, atrodamas faktiski tikai un vienīgi tukšas, vispārīgas frāzes, savukārt priekšlikumi aprobežojas ar ierosinājumiem „pārskatīt”, „mainīt” un „pārstrādāt”.

„Koncepcijas pārstrādāšanai piesaistīti dažādi nozares lietpratēji, taču kritisks faktors ir trūkstošās tehnoloģisko un finanšu jautājumu analīzes kompetences, jo, ņemot vērā, ka koncepcijas izstrādē informatīvo bāzi veido esošo sabiedrisko mediju vadības sniegtā informācija un iestrādnes, iepriekšējā punktā minēto faktoru dēļ tā būtu kritiski izvērtējama,” – šāds, piemēram, ir Dombura atzinums par jauna sabiedriskā medija koncepciju.

Atbilstoši ir bijuši arī Dombura ierosinājumi saistībā ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju: „Stratēģijas projektā ir ietvertas tēzes no līdzšinējā koncepcijas projekta. Tā kā tas tiek pārstrādāts, attiecīgi nepieciešams mainīt arī stratēģijas saturu saistībā ar to.” Līdzīgi savā noskaņā ir bijuši arī 2000 latu vērtie ieteikumi tehnoloģiju jomā: „Ņemot vērā augšminētos aktualizētos jautājumus, būtu pamats pārskatīt ar tehnoloģijām saistīto virzienu atspoguļojumu stratēģijā.”

Īpaši izvērsti bijuši Dombura ieteikumi Dimanta vadītajai iestādei „stratēģijas un plānu” jomā. „Analīze parāda, ka visos punktos fiksēts pamatojums, kas rada pamatu stratēģiju pārstrādāt nevis redakcionāli, bet pēc būtības, kas arī ir galvenais ieteikums. Tai skaitā ieteikums arī pārskatīt stratēģijas struktūru,” – tā savu galveno ieteikumu aprakstījis bijušais žurnālists, vēl norādot, ka „šis atzinums neietver analīzi par stratēģijas kā ārēja normatīva akta un plānošanas dokumenta statusu un vietu juridiskā kontekstā, tas ir juristu uzdevums.”

Tāpat Dimants saņēmis arī šādu nopietnu norādi: „Vienlaikus, ņemot vērā mediju kā „ceturtās varas" statusu, ieteikums akcentēt robežu, ciktāl šādas nozares stratēģija var būt saskaņā ar parlamenta, valdības vai citu valsts institūciju noteiktiem mērķiem, NEPLP kļūstot par valsts varas institūciju partneri, bet ciktāl tās augstākais atskaites punkts ir sabiedrības intereses, kas, likuma ietvaros, var arī neatbilst valsts institūciju uzstādījumiem, un saskaņā ar ko mediju pienākums ir saglabāt kritisku attieksmi pret valsts varu.”

Domburs padomei arī nopietni ieteicis turpmāk ievērot likuma normas: „Juridisko normu kontekstā svarīgi atzīmēt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pants nosaka, ka NEPLP nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē. Ņemot vērā faktu, ka stratēģijas izstrādes darba grupā bija tikai valsts institūciju pārstāvji un viena sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve, arī respondentu loks atzinumu saņemšanai, jau pēc projekta izstrādes, bija ierobežots, jākonstatē, ka līdzšinējā padome ir pārkāpusi likumu. Ieteikums - stratēģijas pārstrādāšanā izpildīt šo likuma normu pēc būtības, pretējā gadījumā nav izredžu, ka stratēģija kļūs nevis par NEPLP, bet par nacionālo stratēģiju.”

Dimanta vadītā iestāde būtiskus un oriģinālus padomus saņēmusi arī sistēmiskuma aspektā: „Būtu lietderīgi, vismaz galvenajos vilcienos, iekļaut līdzšinējās situācijas novērtējumu un būtiskākos sasniedzamos uzdevumus, ja ne skaitliskā vai citādi fiksētā, tad vismaz galveno tendenču formā. Būtu būtiski izdalīt galvenos virsmērķus, misiju, vērtības, saistībā ar ambīciju, ka mediji aizvadīto vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas nekad patiesi nav bijuši starp valstiskajām prioritātēm, un, visticamāk, tieši tas ir cēlonis daudzām problēmām. Īstermiņa prioritātes un konkrētas rīcības nav nepieciešams iekļaut stratēģijā, tās var koriģēt stratēģijas īstenošanas laikā.”

Tāpat Domburs nonācis arī pie secinājuma, ka „visi NEPLP darba kārtībā esošie aktuālie projekti un nosacījuma vai regulējuma izmaiņas ietekmē viens otru savstarpēji, kā arī ietekmē kopējos virsmērķus”, līdz ar ko „padomes darbā būtu nepieciešams sistēmisks uzstādījums, ka katrs no projektiem izvērtējams kompleksi, saistībā ar ietekmi uz nozari kopumā, tai skaitā ņemot vērā likumā noteikto vienlīdzīguma radīšanas un konkurētspējas veicināšanas pienākumu”.

Dimanta vadītā iestāde savā rīcībā ieguvusi arī pamatotu un dziļu secinājumu, ka „attiecībā uz apakšnozarēm, kurās nav nepieciešami steidzami lēmumi, būtu vēlams par katru, sabalansējot ar padomes kopējo darba plānu, definēt uzdevumus, termiņus un parametrus iekšējiem konceptuāliem kopsavilkumu ziņojumiem ar situācijas izvērtējumu, lai uz tā pamata pieņemtu lēmumus par stratēģiskiem uzstādījumiem, kā arī turpmāko darbību attiecībā uz uzraudzību un iespējamām regulējuma izmaiņām”.

Ne mazāk oriģināli bijuši arī Dombura ieteikumi attiecībā uz ne tik būtiskām lietām, kuros tāpat galvenokārt rekomendēts izvērtēt visu, kas vien izvērtējams, - „jāizvērtē atbildību sadale un lēmumu pieņemšanas principi sabiedrisko mediju pārvaldībā saistībā ar redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, efektivitāti, pamatotību un attīstības mērķiem”, „jāizvērtē vadības, radošo un tehnisko cilvēkresursu situācija un perspektīvas - atalgojuma konkurētspēja, motivācijas principi, jaunrades, talantu veicināšana”, utt.

Dimants, kurš savulaik kā laikraksta Diena komentētājs principiāli iestājās pret valsts līdzekļu izšķiešanu tukšiem pētījumiem, tos nodrošinot „savējiem”, pašlaik nekādus komentārus par viņa iestādes pasūtīto Dombura atzinumu nesniedz. Kā jau informēts, nesaņemot no Dimanta pieprasīto informāciju par padomes pasūtījumu Domburam, Pietiek pārstāvis ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Nekādus komentārus saistībā ar šo Dombura pētījumu Pietiek nav vēlējies sniegt arī neviens no NEPLP locekļiem, tostarp bijušie žurnālisti Gints Grūbe un Aija Cālīte-Dulevska.

Balss no aizsiles

Lato Lapsa

01.11.2012.

Es jums pastāstīšu pavisam, pavisam miniatūru stāstiņu četros cēlienos par to, cik ātri cilvēku maina – vai arī liek atklāties, kas viņš tāds patiesībā ir, – nonākšana pie siles.

Pirmais cēliens. Iepazīstieties – Ainārs Dimants. Laikraksta Diena komentētājs kopš deviņdesmito gadu paša sākuma. Minētā laikraksta žurnālista ētikas kodeksa kvēls atbalstītājs. Atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un citu līdzīgo vērtību vēl kvēlāks daudzinātājs. Viens no Sarmītes Ēlertes galvenajiem skaļruņiem. Ar vārdu sakot, uzskatāms augstākminēto demokrātisko vērtību nesējs. Cienījami.

Otrais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau evolucionējis. Viņš ne tikai apkaro tos, kas iestājas pret viņa ne mazāk skaļi proponētajām vērtībām (tām pašām augstāk minētajām), bet jau māca un vada citus. Eiropas kustības Latvijā vadonis. Asociētais profesors, kas kādā pētījumā atklājis, piemēram, ka – citēsim precīzi - „nevar medijs cīnīties, kas arī ir mediju uzdevums, par caurskatāmību visur citur, ja pats nav caurskatāms”. Ar vārdu sakot, to pašu vērtību ne tikai nesējs, bet arī sējējs. Ļoti cienījami.

Trešais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau savas principiālās nešķiramības no minētajām atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un pārējām vērtībām tā pa īstam novērtēts un virzīts. „Neatkarība, godīgums, kompetence, atbildība, spēja paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas un organizēt sadarbības modeļus ar plašu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu,” augšminēto vērtību nesēju, viņam pretendējot uz vietu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, laikrakstā Diena slavē Gints Grūbe. Ļoti, ļoti cienījami.

Ceturtais cēliens. Augšminēto vērtību principiālais un nelokāmais nesējs un sējējs Ainārs Dimants ir kļuvis par priekšsēdētāju tai pašā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Un nu, kad jāatbild uz jautājumu par šīs iestādes pārraudzībā esošajā Latvijas Televīzijā izsludinātu jauna raidījuma konkursu, kurā pretendentiem dota apaļa nedēļa laika (kas vairāk kā skaidri liecina, ka īstais pretendents jau sen ir izraudzīts), Dimanta kunga atbilde tai pašai Dienai skan tā: „Man ir sava dienas kārtība, jārisina citi jautājumi, kad man būs laiks, iepazīšos ar situāciju. Vispār par šiem jautājumiem atbild Gints Grūbe, bet viņš šobrīd ir Ķīnā...”

Jupis viņu zina, vai Gints Grūbe ir Ķīnā, toties ir pilnīgi skaidrs, kur ir Ainārs Dimants. Ainārs Dimants ar visām četrām beidzot ir silē. Un ejiet tak jūs galīgi ar visu savu „neatkarību, godīgumu, kompetenci, atbildību, spēju paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas” – Dimanta kungs nespēj atbildēt pat uz vienkāršu jautājumu: „Kāda tieši ir jūsu šīsdienas darba kārtība pa stundām? Kādus tieši jautājumus (uzskaitiet) jūs tieši šodien risināt?” Un loģiski, ka nespēj, - mute ir pārāk pilna ar strebekli...

Jā, un bēdīgākais šajā mazajā četrcēlienā ir tas, ka šādu dimantu mūsu valstī ir ne jau tikai pāris fermas vien.

NEPLP un Dimants metas jaunos gastronomiskos, atpūtas un izklaides priekos

PIETIEK

17.06.2014.

Aināra Dimanta vadītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkoto "radošo semināru" biežums, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta ēdienkartei un izklaides programmai, drīz sāks pārspēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kāri uz ārvalstu komandējumiem, - tā liecina jau kārtējā NEPLP "radošā semināra" programma, kas nonākusi Pietiek rīcībā.

Kā rāda šī programma, būtiska "radošā semināra" daļa bijusi veltīta ēšanai, koncertam, vēlajām uzkodām, peldēšanai ezerā, zvejošanai un pirtij ar īpašumu lūgumu "saglabāt spēkus semināra otrajai dienai".

Turklāt faktiski NEPLP uzstājusies kā reklāmas un tirdzniecības aģents, par saviem līdzekļiem rīkojot elektronisko mediju pārstāvjiem semināru, kurā būtiska daļa programmas tikusi atvēlēta dažādas aparatūras izplatītāju un pakalpojumu nodrošinātāju piedāvājumam.

Pasākums atpūtas bāzē Ezernieki, kurā piedalījušies nedaudz vairāk kā 60 mediju pārstāvju, no valsts līdzekļiem izmaksājis aptuveni 4000 eiro, un NEPLP vadītājs Ainārs Dimants jau tradicionāli pagaidām nav vēlējies skaidrot šī pasākuma lietderīgumu.

Kā nule ziņoja laikraksts Diena, uz tā jautājumiem saistībā ar citu izbraukumu zaļumos NEPLP vadītājs pat bija paziņojis, ka komentārus varēšot sniegt tikai pēc atgriešanās no vēl cita pasākuma, bet uz jautājumu, kurš atbildes var sniegt viņa vietā, pavēstījis īsi: "Tā ir Jūsu problēma."

Vēl tikai pagājušajā nedēļā NEPLP kolektīvs bija devies arī izbraukuma seminārā viesnīcā Rojā, kur par 1600 eiro bija izcili labi ēdis un kvalitatīvi atpūties. Tas noticis, Dimantam, viņa vietniecei Aijai Dulevskai un pārējiem padomes locekļiem ignorējot Valsts kontroles pārmetumus par līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā.

Dimants noslepenojis, domājams, "nepatīkamu" atzinumu par "Rossija RTR" retranslāciju

PIETIEK

08.07.2014.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants personiski noslepenojis vienu no diviem atzinumiem saistībā ar televīzijas programmas Rossija RTR retranslācijas ierobežošanu Latvijas teritorijā. Neoficiāla informācija liecina, ka noslepenots tieši tas atzinums, kurā izteiktas nopietnas šaubas par padomes rīcības tiesiskumu. To faktiski apliecina arī fakts, ka, kaut gan retranslācijas ierobežojumi jau ir beigušies, Dimants bija gatavs ar šo atzinumu Pietiek pārstāvi iepazīstināt tikai ar nosacījumu, ka tālāk par to neuzzina sabiedrība...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....