Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Saeimas deputātu plāniem saukt pie atbildības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus un atbrīvot no amata tās priekšsēdētāju Aināru Dimantu gan viņš, gan viņu aizstāvošie "sabiedriskie mediji" pēdējās nedēļās ir izvērsuši vērienīgu kampaņu, izsakot savu sašutumu par "draudiem preses brīvībai". Pietiek šodien publicē nelielu portāla pēdējo divarpus gadu publikāciju apkopojumu par "preses brīvības aizstāvi" Dimantu un viņa darbiem.

Dimants: sabiedrībai nav nekādas daļas par mūsu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu

PIETIEK

27.09.2012.

Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par to, kā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) notiek dažādu dokumentu atzīšana par ierobežotas pieejamības informāciju un kas pieņem šādus lēmumus, ne par pašiem šiem dokumentiem, ne arī par to, kā tiek lemts par padomes veiktu pasūtījumu pieņemšanu, - tas izriet no padomes priekšsēdētāja, kādreizējā žurnālista Aināra Dimanta atbildes uz Pietiek pārstāvja oficiālo informācijas pieprasījumu.

Pēc tam, kad sabiedrības diskusiju izraisīja padomes kategoriskā nevēlēšanās atklāt visus dokumentus un ieteikumus, ko tai par 2000 latu šopavasar it kā sagatavojis kādreizējais Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs, Pietiek nosūtīja padomei oficiālu informācijas pieprasījumu, uz kuru tai būtu bijis jāatbild atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām.

Taču izrādījās, ka padomes priekšsēdētājs Dimants uzskata - šie likumi viņa vadītajai iestādei neesot rakstīti, līdz ar ko netika sniegtas atbildes uz faktiski nevienu no uzdotajiem jautājumiem. Sabiedrībai šāda informācija nepienākoties, un jo īpaši nevēlams esot, lai atklātībā nonāktu informāciju par padomes sekretariāta darbinieku izvērtējumu, oficiāli paziņoja kādreizējais laikraksta Diena žurnālists.

Saistībā ar šo rīcību Pietiek jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Dimants Domburam 2000 latu samaksājis par sešarpus lappusēm tukšu frāžu

PIETIEK

08.10.2012

Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bijušajam žurnālistam Jānim Domburam 2000 latu - šāda summa publiskota medijos - samaksājusi par sešarpus lappusēm tukšu frāžu un vēl padomes sekretariāta darbinieku noslepenotu vērtējumu, - tas izriet no Dimanta oficiālās atbildes Pietiek pārstāvim.

Sešarpus lappusēs, ko Dimants savā oficiālajā atbildē minējis kā vienīgo sabiedrībai pieejamo Dombura pūliņu galaproduktu, atrodamas faktiski tikai un vienīgi tukšas, vispārīgas frāzes, savukārt priekšlikumi aprobežojas ar ierosinājumiem „pārskatīt”, „mainīt” un „pārstrādāt”.

„Koncepcijas pārstrādāšanai piesaistīti dažādi nozares lietpratēji, taču kritisks faktors ir trūkstošās tehnoloģisko un finanšu jautājumu analīzes kompetences, jo, ņemot vērā, ka koncepcijas izstrādē informatīvo bāzi veido esošo sabiedrisko mediju vadības sniegtā informācija un iestrādnes, iepriekšējā punktā minēto faktoru dēļ tā būtu kritiski izvērtējama,” – šāds, piemēram, ir Dombura atzinums par jauna sabiedriskā medija koncepciju.

Atbilstoši ir bijuši arī Dombura ierosinājumi saistībā ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju: „Stratēģijas projektā ir ietvertas tēzes no līdzšinējā koncepcijas projekta. Tā kā tas tiek pārstrādāts, attiecīgi nepieciešams mainīt arī stratēģijas saturu saistībā ar to.” Līdzīgi savā noskaņā ir bijuši arī 2000 latu vērtie ieteikumi tehnoloģiju jomā: „Ņemot vērā augšminētos aktualizētos jautājumus, būtu pamats pārskatīt ar tehnoloģijām saistīto virzienu atspoguļojumu stratēģijā.”

Īpaši izvērsti bijuši Dombura ieteikumi Dimanta vadītajai iestādei „stratēģijas un plānu” jomā. „Analīze parāda, ka visos punktos fiksēts pamatojums, kas rada pamatu stratēģiju pārstrādāt nevis redakcionāli, bet pēc būtības, kas arī ir galvenais ieteikums. Tai skaitā ieteikums arī pārskatīt stratēģijas struktūru,” – tā savu galveno ieteikumu aprakstījis bijušais žurnālists, vēl norādot, ka „šis atzinums neietver analīzi par stratēģijas kā ārēja normatīva akta un plānošanas dokumenta statusu un vietu juridiskā kontekstā, tas ir juristu uzdevums.”

Tāpat Dimants saņēmis arī šādu nopietnu norādi: „Vienlaikus, ņemot vērā mediju kā „ceturtās varas" statusu, ieteikums akcentēt robežu, ciktāl šādas nozares stratēģija var būt saskaņā ar parlamenta, valdības vai citu valsts institūciju noteiktiem mērķiem, NEPLP kļūstot par valsts varas institūciju partneri, bet ciktāl tās augstākais atskaites punkts ir sabiedrības intereses, kas, likuma ietvaros, var arī neatbilst valsts institūciju uzstādījumiem, un saskaņā ar ko mediju pienākums ir saglabāt kritisku attieksmi pret valsts varu.”

Domburs padomei arī nopietni ieteicis turpmāk ievērot likuma normas: „Juridisko normu kontekstā svarīgi atzīmēt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pants nosaka, ka NEPLP nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē. Ņemot vērā faktu, ka stratēģijas izstrādes darba grupā bija tikai valsts institūciju pārstāvji un viena sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve, arī respondentu loks atzinumu saņemšanai, jau pēc projekta izstrādes, bija ierobežots, jākonstatē, ka līdzšinējā padome ir pārkāpusi likumu. Ieteikums - stratēģijas pārstrādāšanā izpildīt šo likuma normu pēc būtības, pretējā gadījumā nav izredžu, ka stratēģija kļūs nevis par NEPLP, bet par nacionālo stratēģiju.”

Dimanta vadītā iestāde būtiskus un oriģinālus padomus saņēmusi arī sistēmiskuma aspektā: „Būtu lietderīgi, vismaz galvenajos vilcienos, iekļaut līdzšinējās situācijas novērtējumu un būtiskākos sasniedzamos uzdevumus, ja ne skaitliskā vai citādi fiksētā, tad vismaz galveno tendenču formā. Būtu būtiski izdalīt galvenos virsmērķus, misiju, vērtības, saistībā ar ambīciju, ka mediji aizvadīto vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas nekad patiesi nav bijuši starp valstiskajām prioritātēm, un, visticamāk, tieši tas ir cēlonis daudzām problēmām. Īstermiņa prioritātes un konkrētas rīcības nav nepieciešams iekļaut stratēģijā, tās var koriģēt stratēģijas īstenošanas laikā.”

Tāpat Domburs nonācis arī pie secinājuma, ka „visi NEPLP darba kārtībā esošie aktuālie projekti un nosacījuma vai regulējuma izmaiņas ietekmē viens otru savstarpēji, kā arī ietekmē kopējos virsmērķus”, līdz ar ko „padomes darbā būtu nepieciešams sistēmisks uzstādījums, ka katrs no projektiem izvērtējams kompleksi, saistībā ar ietekmi uz nozari kopumā, tai skaitā ņemot vērā likumā noteikto vienlīdzīguma radīšanas un konkurētspējas veicināšanas pienākumu”.

Dimanta vadītā iestāde savā rīcībā ieguvusi arī pamatotu un dziļu secinājumu, ka „attiecībā uz apakšnozarēm, kurās nav nepieciešami steidzami lēmumi, būtu vēlams par katru, sabalansējot ar padomes kopējo darba plānu, definēt uzdevumus, termiņus un parametrus iekšējiem konceptuāliem kopsavilkumu ziņojumiem ar situācijas izvērtējumu, lai uz tā pamata pieņemtu lēmumus par stratēģiskiem uzstādījumiem, kā arī turpmāko darbību attiecībā uz uzraudzību un iespējamām regulējuma izmaiņām”.

Ne mazāk oriģināli bijuši arī Dombura ieteikumi attiecībā uz ne tik būtiskām lietām, kuros tāpat galvenokārt rekomendēts izvērtēt visu, kas vien izvērtējams, - „jāizvērtē atbildību sadale un lēmumu pieņemšanas principi sabiedrisko mediju pārvaldībā saistībā ar redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, efektivitāti, pamatotību un attīstības mērķiem”, „jāizvērtē vadības, radošo un tehnisko cilvēkresursu situācija un perspektīvas - atalgojuma konkurētspēja, motivācijas principi, jaunrades, talantu veicināšana”, utt.

Dimants, kurš savulaik kā laikraksta Diena komentētājs principiāli iestājās pret valsts līdzekļu izšķiešanu tukšiem pētījumiem, tos nodrošinot „savējiem”, pašlaik nekādus komentārus par viņa iestādes pasūtīto Dombura atzinumu nesniedz. Kā jau informēts, nesaņemot no Dimanta pieprasīto informāciju par padomes pasūtījumu Domburam, Pietiek pārstāvis ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Nekādus komentārus saistībā ar šo Dombura pētījumu Pietiek nav vēlējies sniegt arī neviens no NEPLP locekļiem, tostarp bijušie žurnālisti Gints Grūbe un Aija Cālīte-Dulevska.

Balss no aizsiles

Lato Lapsa

01.11.2012.

Es jums pastāstīšu pavisam, pavisam miniatūru stāstiņu četros cēlienos par to, cik ātri cilvēku maina – vai arī liek atklāties, kas viņš tāds patiesībā ir, – nonākšana pie siles.

Pirmais cēliens. Iepazīstieties – Ainārs Dimants. Laikraksta Diena komentētājs kopš deviņdesmito gadu paša sākuma. Minētā laikraksta žurnālista ētikas kodeksa kvēls atbalstītājs. Atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un citu līdzīgo vērtību vēl kvēlāks daudzinātājs. Viens no Sarmītes Ēlertes galvenajiem skaļruņiem. Ar vārdu sakot, uzskatāms augstākminēto demokrātisko vērtību nesējs. Cienījami.

Otrais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau evolucionējis. Viņš ne tikai apkaro tos, kas iestājas pret viņa ne mazāk skaļi proponētajām vērtībām (tām pašām augstāk minētajām), bet jau māca un vada citus. Eiropas kustības Latvijā vadonis. Asociētais profesors, kas kādā pētījumā atklājis, piemēram, ka – citēsim precīzi - „nevar medijs cīnīties, kas arī ir mediju uzdevums, par caurskatāmību visur citur, ja pats nav caurskatāms”. Ar vārdu sakot, to pašu vērtību ne tikai nesējs, bet arī sējējs. Ļoti cienījami.

Trešais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau savas principiālās nešķiramības no minētajām atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un pārējām vērtībām tā pa īstam novērtēts un virzīts. „Neatkarība, godīgums, kompetence, atbildība, spēja paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas un organizēt sadarbības modeļus ar plašu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu,” augšminēto vērtību nesēju, viņam pretendējot uz vietu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, laikrakstā Diena slavē Gints Grūbe. Ļoti, ļoti cienījami.

Ceturtais cēliens. Augšminēto vērtību principiālais un nelokāmais nesējs un sējējs Ainārs Dimants ir kļuvis par priekšsēdētāju tai pašā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Un nu, kad jāatbild uz jautājumu par šīs iestādes pārraudzībā esošajā Latvijas Televīzijā izsludinātu jauna raidījuma konkursu, kurā pretendentiem dota apaļa nedēļa laika (kas vairāk kā skaidri liecina, ka īstais pretendents jau sen ir izraudzīts), Dimanta kunga atbilde tai pašai Dienai skan tā: „Man ir sava dienas kārtība, jārisina citi jautājumi, kad man būs laiks, iepazīšos ar situāciju. Vispār par šiem jautājumiem atbild Gints Grūbe, bet viņš šobrīd ir Ķīnā...”

Jupis viņu zina, vai Gints Grūbe ir Ķīnā, toties ir pilnīgi skaidrs, kur ir Ainārs Dimants. Ainārs Dimants ar visām četrām beidzot ir silē. Un ejiet tak jūs galīgi ar visu savu „neatkarību, godīgumu, kompetenci, atbildību, spēju paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas” – Dimanta kungs nespēj atbildēt pat uz vienkāršu jautājumu: „Kāda tieši ir jūsu šīsdienas darba kārtība pa stundām? Kādus tieši jautājumus (uzskaitiet) jūs tieši šodien risināt?” Un loģiski, ka nespēj, - mute ir pārāk pilna ar strebekli...

Jā, un bēdīgākais šajā mazajā četrcēlienā ir tas, ka šādu dimantu mūsu valstī ir ne jau tikai pāris fermas vien.

NEPLP un Dimants metas jaunos gastronomiskos, atpūtas un izklaides priekos

PIETIEK

17.06.2014.

Aināra Dimanta vadītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkoto "radošo semināru" biežums, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta ēdienkartei un izklaides programmai, drīz sāks pārspēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kāri uz ārvalstu komandējumiem, - tā liecina jau kārtējā NEPLP "radošā semināra" programma, kas nonākusi Pietiek rīcībā.

Kā rāda šī programma, būtiska "radošā semināra" daļa bijusi veltīta ēšanai, koncertam, vēlajām uzkodām, peldēšanai ezerā, zvejošanai un pirtij ar īpašumu lūgumu "saglabāt spēkus semināra otrajai dienai".

Turklāt faktiski NEPLP uzstājusies kā reklāmas un tirdzniecības aģents, par saviem līdzekļiem rīkojot elektronisko mediju pārstāvjiem semināru, kurā būtiska daļa programmas tikusi atvēlēta dažādas aparatūras izplatītāju un pakalpojumu nodrošinātāju piedāvājumam.

Pasākums atpūtas bāzē Ezernieki, kurā piedalījušies nedaudz vairāk kā 60 mediju pārstāvju, no valsts līdzekļiem izmaksājis aptuveni 4000 eiro, un NEPLP vadītājs Ainārs Dimants jau tradicionāli pagaidām nav vēlējies skaidrot šī pasākuma lietderīgumu.

Kā nule ziņoja laikraksts Diena, uz tā jautājumiem saistībā ar citu izbraukumu zaļumos NEPLP vadītājs pat bija paziņojis, ka komentārus varēšot sniegt tikai pēc atgriešanās no vēl cita pasākuma, bet uz jautājumu, kurš atbildes var sniegt viņa vietā, pavēstījis īsi: "Tā ir Jūsu problēma."

Vēl tikai pagājušajā nedēļā NEPLP kolektīvs bija devies arī izbraukuma seminārā viesnīcā Rojā, kur par 1600 eiro bija izcili labi ēdis un kvalitatīvi atpūties. Tas noticis, Dimantam, viņa vietniecei Aijai Dulevskai un pārējiem padomes locekļiem ignorējot Valsts kontroles pārmetumus par līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā.

Dimants noslepenojis, domājams, "nepatīkamu" atzinumu par "Rossija RTR" retranslāciju

PIETIEK

08.07.2014.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants personiski noslepenojis vienu no diviem atzinumiem saistībā ar televīzijas programmas Rossija RTR retranslācijas ierobežošanu Latvijas teritorijā. Neoficiāla informācija liecina, ka noslepenots tieši tas atzinums, kurā izteiktas nopietnas šaubas par padomes rīcības tiesiskumu. To faktiski apliecina arī fakts, ka, kaut gan retranslācijas ierobežojumi jau ir beigušies, Dimants bija gatavs ar šo atzinumu Pietiek pārstāvi iepazīstināt tikai ar nosacījumu, ka tālāk par to neuzzina sabiedrība...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...