Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Saeimas deputātu plāniem saukt pie atbildības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus un atbrīvot no amata tās priekšsēdētāju Aināru Dimantu gan viņš, gan viņu aizstāvošie "sabiedriskie mediji" pēdējās nedēļās ir izvērsuši vērienīgu kampaņu, izsakot savu sašutumu par "draudiem preses brīvībai". Pietiek šodien publicē nelielu portāla pēdējo divarpus gadu publikāciju apkopojumu par "preses brīvības aizstāvi" Dimantu un viņa darbiem.

Dimants: sabiedrībai nav nekādas daļas par mūsu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu

PIETIEK

27.09.2012.

Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par to, kā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) notiek dažādu dokumentu atzīšana par ierobežotas pieejamības informāciju un kas pieņem šādus lēmumus, ne par pašiem šiem dokumentiem, ne arī par to, kā tiek lemts par padomes veiktu pasūtījumu pieņemšanu, - tas izriet no padomes priekšsēdētāja, kādreizējā žurnālista Aināra Dimanta atbildes uz Pietiek pārstāvja oficiālo informācijas pieprasījumu.

Pēc tam, kad sabiedrības diskusiju izraisīja padomes kategoriskā nevēlēšanās atklāt visus dokumentus un ieteikumus, ko tai par 2000 latu šopavasar it kā sagatavojis kādreizējais Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs, Pietiek nosūtīja padomei oficiālu informācijas pieprasījumu, uz kuru tai būtu bijis jāatbild atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām.

Taču izrādījās, ka padomes priekšsēdētājs Dimants uzskata - šie likumi viņa vadītajai iestādei neesot rakstīti, līdz ar ko netika sniegtas atbildes uz faktiski nevienu no uzdotajiem jautājumiem. Sabiedrībai šāda informācija nepienākoties, un jo īpaši nevēlams esot, lai atklātībā nonāktu informāciju par padomes sekretariāta darbinieku izvērtējumu, oficiāli paziņoja kādreizējais laikraksta Diena žurnālists.

Saistībā ar šo rīcību Pietiek jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Dimants Domburam 2000 latu samaksājis par sešarpus lappusēm tukšu frāžu

PIETIEK

08.10.2012

Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bijušajam žurnālistam Jānim Domburam 2000 latu - šāda summa publiskota medijos - samaksājusi par sešarpus lappusēm tukšu frāžu un vēl padomes sekretariāta darbinieku noslepenotu vērtējumu, - tas izriet no Dimanta oficiālās atbildes Pietiek pārstāvim.

Sešarpus lappusēs, ko Dimants savā oficiālajā atbildē minējis kā vienīgo sabiedrībai pieejamo Dombura pūliņu galaproduktu, atrodamas faktiski tikai un vienīgi tukšas, vispārīgas frāzes, savukārt priekšlikumi aprobežojas ar ierosinājumiem „pārskatīt”, „mainīt” un „pārstrādāt”.

„Koncepcijas pārstrādāšanai piesaistīti dažādi nozares lietpratēji, taču kritisks faktors ir trūkstošās tehnoloģisko un finanšu jautājumu analīzes kompetences, jo, ņemot vērā, ka koncepcijas izstrādē informatīvo bāzi veido esošo sabiedrisko mediju vadības sniegtā informācija un iestrādnes, iepriekšējā punktā minēto faktoru dēļ tā būtu kritiski izvērtējama,” – šāds, piemēram, ir Dombura atzinums par jauna sabiedriskā medija koncepciju.

Atbilstoši ir bijuši arī Dombura ierosinājumi saistībā ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju: „Stratēģijas projektā ir ietvertas tēzes no līdzšinējā koncepcijas projekta. Tā kā tas tiek pārstrādāts, attiecīgi nepieciešams mainīt arī stratēģijas saturu saistībā ar to.” Līdzīgi savā noskaņā ir bijuši arī 2000 latu vērtie ieteikumi tehnoloģiju jomā: „Ņemot vērā augšminētos aktualizētos jautājumus, būtu pamats pārskatīt ar tehnoloģijām saistīto virzienu atspoguļojumu stratēģijā.”

Īpaši izvērsti bijuši Dombura ieteikumi Dimanta vadītajai iestādei „stratēģijas un plānu” jomā. „Analīze parāda, ka visos punktos fiksēts pamatojums, kas rada pamatu stratēģiju pārstrādāt nevis redakcionāli, bet pēc būtības, kas arī ir galvenais ieteikums. Tai skaitā ieteikums arī pārskatīt stratēģijas struktūru,” – tā savu galveno ieteikumu aprakstījis bijušais žurnālists, vēl norādot, ka „šis atzinums neietver analīzi par stratēģijas kā ārēja normatīva akta un plānošanas dokumenta statusu un vietu juridiskā kontekstā, tas ir juristu uzdevums.”

Tāpat Dimants saņēmis arī šādu nopietnu norādi: „Vienlaikus, ņemot vērā mediju kā „ceturtās varas" statusu, ieteikums akcentēt robežu, ciktāl šādas nozares stratēģija var būt saskaņā ar parlamenta, valdības vai citu valsts institūciju noteiktiem mērķiem, NEPLP kļūstot par valsts varas institūciju partneri, bet ciktāl tās augstākais atskaites punkts ir sabiedrības intereses, kas, likuma ietvaros, var arī neatbilst valsts institūciju uzstādījumiem, un saskaņā ar ko mediju pienākums ir saglabāt kritisku attieksmi pret valsts varu.”

Domburs padomei arī nopietni ieteicis turpmāk ievērot likuma normas: „Juridisko normu kontekstā svarīgi atzīmēt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pants nosaka, ka NEPLP nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē. Ņemot vērā faktu, ka stratēģijas izstrādes darba grupā bija tikai valsts institūciju pārstāvji un viena sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve, arī respondentu loks atzinumu saņemšanai, jau pēc projekta izstrādes, bija ierobežots, jākonstatē, ka līdzšinējā padome ir pārkāpusi likumu. Ieteikums - stratēģijas pārstrādāšanā izpildīt šo likuma normu pēc būtības, pretējā gadījumā nav izredžu, ka stratēģija kļūs nevis par NEPLP, bet par nacionālo stratēģiju.”

Dimanta vadītā iestāde būtiskus un oriģinālus padomus saņēmusi arī sistēmiskuma aspektā: „Būtu lietderīgi, vismaz galvenajos vilcienos, iekļaut līdzšinējās situācijas novērtējumu un būtiskākos sasniedzamos uzdevumus, ja ne skaitliskā vai citādi fiksētā, tad vismaz galveno tendenču formā. Būtu būtiski izdalīt galvenos virsmērķus, misiju, vērtības, saistībā ar ambīciju, ka mediji aizvadīto vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas nekad patiesi nav bijuši starp valstiskajām prioritātēm, un, visticamāk, tieši tas ir cēlonis daudzām problēmām. Īstermiņa prioritātes un konkrētas rīcības nav nepieciešams iekļaut stratēģijā, tās var koriģēt stratēģijas īstenošanas laikā.”

Tāpat Domburs nonācis arī pie secinājuma, ka „visi NEPLP darba kārtībā esošie aktuālie projekti un nosacījuma vai regulējuma izmaiņas ietekmē viens otru savstarpēji, kā arī ietekmē kopējos virsmērķus”, līdz ar ko „padomes darbā būtu nepieciešams sistēmisks uzstādījums, ka katrs no projektiem izvērtējams kompleksi, saistībā ar ietekmi uz nozari kopumā, tai skaitā ņemot vērā likumā noteikto vienlīdzīguma radīšanas un konkurētspējas veicināšanas pienākumu”.

Dimanta vadītā iestāde savā rīcībā ieguvusi arī pamatotu un dziļu secinājumu, ka „attiecībā uz apakšnozarēm, kurās nav nepieciešami steidzami lēmumi, būtu vēlams par katru, sabalansējot ar padomes kopējo darba plānu, definēt uzdevumus, termiņus un parametrus iekšējiem konceptuāliem kopsavilkumu ziņojumiem ar situācijas izvērtējumu, lai uz tā pamata pieņemtu lēmumus par stratēģiskiem uzstādījumiem, kā arī turpmāko darbību attiecībā uz uzraudzību un iespējamām regulējuma izmaiņām”.

Ne mazāk oriģināli bijuši arī Dombura ieteikumi attiecībā uz ne tik būtiskām lietām, kuros tāpat galvenokārt rekomendēts izvērtēt visu, kas vien izvērtējams, - „jāizvērtē atbildību sadale un lēmumu pieņemšanas principi sabiedrisko mediju pārvaldībā saistībā ar redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, efektivitāti, pamatotību un attīstības mērķiem”, „jāizvērtē vadības, radošo un tehnisko cilvēkresursu situācija un perspektīvas - atalgojuma konkurētspēja, motivācijas principi, jaunrades, talantu veicināšana”, utt.

Dimants, kurš savulaik kā laikraksta Diena komentētājs principiāli iestājās pret valsts līdzekļu izšķiešanu tukšiem pētījumiem, tos nodrošinot „savējiem”, pašlaik nekādus komentārus par viņa iestādes pasūtīto Dombura atzinumu nesniedz. Kā jau informēts, nesaņemot no Dimanta pieprasīto informāciju par padomes pasūtījumu Domburam, Pietiek pārstāvis ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Nekādus komentārus saistībā ar šo Dombura pētījumu Pietiek nav vēlējies sniegt arī neviens no NEPLP locekļiem, tostarp bijušie žurnālisti Gints Grūbe un Aija Cālīte-Dulevska.

Balss no aizsiles

Lato Lapsa

01.11.2012.

Es jums pastāstīšu pavisam, pavisam miniatūru stāstiņu četros cēlienos par to, cik ātri cilvēku maina – vai arī liek atklāties, kas viņš tāds patiesībā ir, – nonākšana pie siles.

Pirmais cēliens. Iepazīstieties – Ainārs Dimants. Laikraksta Diena komentētājs kopš deviņdesmito gadu paša sākuma. Minētā laikraksta žurnālista ētikas kodeksa kvēls atbalstītājs. Atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un citu līdzīgo vērtību vēl kvēlāks daudzinātājs. Viens no Sarmītes Ēlertes galvenajiem skaļruņiem. Ar vārdu sakot, uzskatāms augstākminēto demokrātisko vērtību nesējs. Cienījami.

Otrais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau evolucionējis. Viņš ne tikai apkaro tos, kas iestājas pret viņa ne mazāk skaļi proponētajām vērtībām (tām pašām augstāk minētajām), bet jau māca un vada citus. Eiropas kustības Latvijā vadonis. Asociētais profesors, kas kādā pētījumā atklājis, piemēram, ka – citēsim precīzi - „nevar medijs cīnīties, kas arī ir mediju uzdevums, par caurskatāmību visur citur, ja pats nav caurskatāms”. Ar vārdu sakot, to pašu vērtību ne tikai nesējs, bet arī sējējs. Ļoti cienījami.

Trešais cēliens. Tas pats Ainārs Dimants, nu jau savas principiālās nešķiramības no minētajām atklātības, caurspīdīguma, godīguma, valsts amatpersonu atbildības un pārējām vērtībām tā pa īstam novērtēts un virzīts. „Neatkarība, godīgums, kompetence, atbildība, spēja paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas un organizēt sadarbības modeļus ar plašu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu,” augšminēto vērtību nesēju, viņam pretendējot uz vietu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, laikrakstā Diena slavē Gints Grūbe. Ļoti, ļoti cienījami.

Ceturtais cēliens. Augšminēto vērtību principiālais un nelokāmais nesējs un sējējs Ainārs Dimants ir kļuvis par priekšsēdētāju tai pašā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Un nu, kad jāatbild uz jautājumu par šīs iestādes pārraudzībā esošajā Latvijas Televīzijā izsludinātu jauna raidījuma konkursu, kurā pretendentiem dota apaļa nedēļa laika (kas vairāk kā skaidri liecina, ka īstais pretendents jau sen ir izraudzīts), Dimanta kunga atbilde tai pašai Dienai skan tā: „Man ir sava dienas kārtība, jārisina citi jautājumi, kad man būs laiks, iepazīšos ar situāciju. Vispār par šiem jautājumiem atbild Gints Grūbe, bet viņš šobrīd ir Ķīnā...”

Jupis viņu zina, vai Gints Grūbe ir Ķīnā, toties ir pilnīgi skaidrs, kur ir Ainārs Dimants. Ainārs Dimants ar visām četrām beidzot ir silē. Un ejiet tak jūs galīgi ar visu savu „neatkarību, godīgumu, kompetenci, atbildību, spēju paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas” – Dimanta kungs nespēj atbildēt pat uz vienkāršu jautājumu: „Kāda tieši ir jūsu šīsdienas darba kārtība pa stundām? Kādus tieši jautājumus (uzskaitiet) jūs tieši šodien risināt?” Un loģiski, ka nespēj, - mute ir pārāk pilna ar strebekli...

Jā, un bēdīgākais šajā mazajā četrcēlienā ir tas, ka šādu dimantu mūsu valstī ir ne jau tikai pāris fermas vien.

NEPLP un Dimants metas jaunos gastronomiskos, atpūtas un izklaides priekos

PIETIEK

17.06.2014.

Aināra Dimanta vadītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkoto "radošo semināru" biežums, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta ēdienkartei un izklaides programmai, drīz sāks pārspēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kāri uz ārvalstu komandējumiem, - tā liecina jau kārtējā NEPLP "radošā semināra" programma, kas nonākusi Pietiek rīcībā.

Kā rāda šī programma, būtiska "radošā semināra" daļa bijusi veltīta ēšanai, koncertam, vēlajām uzkodām, peldēšanai ezerā, zvejošanai un pirtij ar īpašumu lūgumu "saglabāt spēkus semināra otrajai dienai".

Turklāt faktiski NEPLP uzstājusies kā reklāmas un tirdzniecības aģents, par saviem līdzekļiem rīkojot elektronisko mediju pārstāvjiem semināru, kurā būtiska daļa programmas tikusi atvēlēta dažādas aparatūras izplatītāju un pakalpojumu nodrošinātāju piedāvājumam.

Pasākums atpūtas bāzē Ezernieki, kurā piedalījušies nedaudz vairāk kā 60 mediju pārstāvju, no valsts līdzekļiem izmaksājis aptuveni 4000 eiro, un NEPLP vadītājs Ainārs Dimants jau tradicionāli pagaidām nav vēlējies skaidrot šī pasākuma lietderīgumu.

Kā nule ziņoja laikraksts Diena, uz tā jautājumiem saistībā ar citu izbraukumu zaļumos NEPLP vadītājs pat bija paziņojis, ka komentārus varēšot sniegt tikai pēc atgriešanās no vēl cita pasākuma, bet uz jautājumu, kurš atbildes var sniegt viņa vietā, pavēstījis īsi: "Tā ir Jūsu problēma."

Vēl tikai pagājušajā nedēļā NEPLP kolektīvs bija devies arī izbraukuma seminārā viesnīcā Rojā, kur par 1600 eiro bija izcili labi ēdis un kvalitatīvi atpūties. Tas noticis, Dimantam, viņa vietniecei Aijai Dulevskai un pārējiem padomes locekļiem ignorējot Valsts kontroles pārmetumus par līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā.

Dimants noslepenojis, domājams, "nepatīkamu" atzinumu par "Rossija RTR" retranslāciju

PIETIEK

08.07.2014.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants personiski noslepenojis vienu no diviem atzinumiem saistībā ar televīzijas programmas Rossija RTR retranslācijas ierobežošanu Latvijas teritorijā. Neoficiāla informācija liecina, ka noslepenots tieši tas atzinums, kurā izteiktas nopietnas šaubas par padomes rīcības tiesiskumu. To faktiski apliecina arī fakts, ka, kaut gan retranslācijas ierobežojumi jau ir beigušies, Dimants bija gatavs ar šo atzinumu Pietiek pārstāvi iepazīstināt tikai ar nosacījumu, ka tālāk par to neuzzina sabiedrība...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...