Dimants zaudē arī pēdējā instancē, bet turpina stāstīt, ka valsts līdzekļus savam komfortam neesot šķiedis
PIETIEK26.09.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
skeptiķis
01.10.2017. 11:38Pārsteidz īsie gabali . Bet ir viens tomēr .. Ja NELP būtu dienesta auto ar šoferi , cik tas izmaksātu un vaij vispār par tādiem īsiem braucieniem kāds uzzinātu . Un gan jau varētu nobraukt 10 reiz vairāk un tāpat viss būtu likumīgi .
un
27.09.2017. 15:48ko saka tās augstās amatpersonas, kuros šos papīrīšus ir saskaņojušas un akceptējušas. Pajautājiet :)
sitiet lauķus
27.09.2017. 12:13Šie laucinieki dimanti nāk no LPSR kartupeļu audzētājiem kolhozniekiem Dimantiem.
Tev ir gods šo lasīt
27.09.2017. 09:37Lieta pēc būtības jau netika skatīta, sākot no pirmās instances. Strīds bija par to, vai Saeima var atcelt vienu NEPL padomes locekli, ja apstiprinājusi visus kopā.
Ne pil
27.09.2017. 08:33Dimants spīd. Bet nafig viņu turpināt pulēt? Šo var norakstīt un aizmest. Ņemam nākamo!
Joņs
26.09.2017. 22:04Atklāti sakot lielākā daļa pamatoti. Lai gan 2 kvartālus no Doma laukuma līdz Kultūras ministrijai var arī kājām aiziet. Pārsteidza, ka Dimants brauca uz FONTES biroju, nevis otrādi. Galu galā NEPLP bija klients un Fontes pārstāvjiem normālā stuācijā būtu jābrauc pie klienta, nevis otrādi.
TYT
26.09.2017. 21:13»
NEPLP
Kāda rijība, ja ņem vērā, ka toreiz NEPLP atteicās no šofera pakalpojumiem un mašīnas
Johaidī, kāda ziedošanās, upurēšanās tautas labā! Izvirzīt ordenim, medālim un pedālim.
Bet attālumi, kuriem bija nepieciešami taksis dažos gadījumos ir kaut kāda ņirgāšanās.
Caca
26.09.2017. 20:19Lato šovakar raksta par jampampiņiem; viens par otru labàks. Varētu jau vnk pasmieties, ja vien tie nebūtu jampampiņi, kuri salīduši augstos amatos un pretendē uz procesu noteikšanu mūsu valstī.
NEPLP
26.09.2017. 20:00Kāda rijība, ja ņem vērā, ka toreiz NEPLP atteicās no šofera pakalpojumiem un mašīnas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
