Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā skaidrojams tas, ka uzņēmumu „Ilgtspējas indeksā” augstus novērtējumus iegūst ne tikai smagas krīzes piemeklētas kompānijas, bet pat kredītiestāde, kuras problēmas ir vispārzināmas un kura jau pāris mēnešus pēc savas ilgtspējas novērtējuma saņemšanas piedzīvo bēdīgu galu? Izrādās, tā notiek tāpēc, ka dīvainā „Ilgtspējas indeksa” pamatā esot... uzņēmumu pašnovērtējums. Pietiek šodien publicē „Ilgtspējas indeksa koordinatores” Daces Helmanes skaidrojumu:

„Indeksa pamatā ir pašnovērtējums, kura ietvaros uzņēmums katru atbildi apliecina ar dokumentu vai publiski pieejamu informāciju par savu sniegumu. Pirms tam visi dalībnieki ir parakstījuši apliecinājumu, ka sniegtās ziņas ir patiesas. Ja uzņēmums nenorāda patiesu informāciju vai arī dokumenti ir izstrādāti, bet dzīvē nestrādā, tā ir uzņēmuma atbildība.

Visu šo gadu garumā vairākkārt esam uzsvēruši, ka ieinteresētajām pusēm (darbiniekiem, klientiem, sabiedrībai u.c.) būtu jāreaģē, ja tiek pamanīts, ka uzņēmuma faktiskais sniegums atšķiras no tā, kā pasniegts Ilgtspējas indeksā vai citos novērtējumos.

Latvijā izveidotais Ilgtspējas indekss ir sistemātisks vadības rīks uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai, pārraudzībai un komunikācijai jomās, kurās uzņēmums ietekmē citus – vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Indekss tiek veidots, lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko praksi Latvijas uzņēmumos.

Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātīga, bez maksas un pieejama jebkuram Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Lielo uzņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem uzliek tiem morālu pienākumu publiski komunicēt par savu īstenoto praksi, taču atbilstošu tradīciju trūkums un salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami stimuli no malas.

Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas indeksā no uzņēmuma prasa ne vien nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu un izmantot to savas attīstības plānošanai. Katram dalībniekam nākas veltīt zināmu laiku apmācībai un anketas aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt uzņēmuma augstāko vadību un plašu kolēģu loku. Dalība mazāk laika aizņem tiem uzņēmumiem, kuri jau līdz šim bija stāstījuši par savu praksi uzņēmuma ietekmes auditorijām ar gada pārskata, interneta vietnes, iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu starpniecību.

Cik daudz katrs uzņēmums iegūst no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs no tā atvērtības uzlabojumiem. Tomēr kā lielākos ieguvumus uzņēmumu pārstāvji visbiežāk min iespēju saņemt individuālo vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu rekomendācijām par uzlabojumu iespējām, iespēju izmantot rezultātus kā indikatoru mērķiem un vadības sistēmām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.), kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai komunikācijai un kā argumentu sarunās ar partneriem un investoriem ārvalstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt plašākas zināšanas, saņemt publisku atzinību par atbildīgu darbu, kā arī iespēja izvēlēties savam uzņēmumam drošus piegādātājus.

Metodoloģija

Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas indeksa rezultātu, tam jāreģistrējas interneta vietnē incsr.eu, jāparaksta apliecinājums par maksātnespējas statusa un nodokļu parādu neesamību un jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā bāzētā informācijas ievades forma veidota ar tikpat augstu datu aizsardzības līmeni kā internetbankas, un ievadītajiem datiem pieeja ir tikai indeksa koordinatoriem un Ekspertu padomes locekļiem atsauču pārbaudei.

Ikviena atbilde uzņēmumam jāapliecina ar atsauci uz publiski pieejamu informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes auditorijām. Piemēram, informācijai par uzņēmuma politiku attiecībā uz darbinieku apmācību jābūt nokomunicētai vai nu iekštīklā, darbinieku avīzē vai interneta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta vietne ir visbiežāk minētais informācijas avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā komunikācijas kanālu izmanto arī iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jaunumu lapas, gada pārskatus, darbinieku un klientu avīzes.

Ilgtspējas indeksa anketā ir vairāk nekā 90 jautājumi 5 sadaļās – stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Katrai sadaļai un katram jautājumam ir savs svars (skat. tabulu) atbilstoši jautājumu skaitam sadaļā un kritērija lomai kopvērtējumā.

Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, jautājumi konstatē faktu – ir vai nav konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus automātiski apkopo sistēma, Ekspertu padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās atsauces pēc būtības atbilst jautājumam.

Ilgtspējas indeksa svēršanas principi

Kritērijs

Svars %

Koeficients

Profils un stratēģija

15

0.15

Tirgus attiecības

20

0.20

Sabiedrība

15

0.15

Vide

25

0.25

Darba vide

25

0.25

Jautājumu svars. Vērtēšana

Katra jautājuma svaru nosaka attiecīgās jomas eksperts, balstoties uz starptautisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena kritērija visu jautājumu kopējais svars ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 tiek piešķirts statistikas jautājumiem, piemēram, „Norādiet darbinieku skaitu Jūsu uzņēmumā”.

Iespējamie atbilžu variantu svari:

100 – norāda uz pilnīgu uzņēmuma sniegumu attiecīgajā jautājumā; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes, attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts katrai no tām; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

0 – uzņēmums atbildējis noraidoši; nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

Vērtējuma aprēķināšana

Atbilde

Punkti

Jautājuma svars

Kritērija svars

Atbilde A

100

0.05

0.10

Atbilde B

25

Atbilde C

0

Nav atsauces

0

Nav atbildēts

0

Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts sekojoši:

100 X 0.05 X 0.10 = 0.50

Rezultāti

Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek paziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā, publicēti interneta vietnē incsr.eu un īpaši veidotā pārskatā. Tā kā indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots tiek tikai uzņēmumu dalījums kategorijās atkarībā no to indeksa rādītājiem: platīna, zelta, sudraba un bronzas.

Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks saņem Ekspertu padomes sagatavotu individuālu vērtējumu, kurā norādīts uzņēmuma iegūtais summārais rezultāts un katras sadaļas ietekme uz to, kā arī ekspertu komentāri un ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu uzņēmumam pilnveidot savu sniegumu katrā no sadaļām.

Novērtē šo rakstu:

6
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...