Dīvainā „Ilgtspējas indeksa” pamatā esot... uzņēmumu pašnovērtējums
PIETIEK16.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā skaidrojams tas, ka uzņēmumu „Ilgtspējas indeksā” augstus novērtējumus iegūst ne tikai smagas krīzes piemeklētas kompānijas, bet pat kredītiestāde, kuras problēmas ir vispārzināmas un kura jau pāris mēnešus pēc savas ilgtspējas novērtējuma saņemšanas piedzīvo bēdīgu galu? Izrādās, tā notiek tāpēc, ka dīvainā „Ilgtspējas indeksa” pamatā esot... uzņēmumu pašnovērtējums. Pietiek šodien publicē „Ilgtspējas indeksa koordinatores” Daces Helmanes skaidrojumu:
„Indeksa pamatā ir pašnovērtējums, kura ietvaros uzņēmums katru atbildi apliecina ar dokumentu vai publiski pieejamu informāciju par savu sniegumu. Pirms tam visi dalībnieki ir parakstījuši apliecinājumu, ka sniegtās ziņas ir patiesas. Ja uzņēmums nenorāda patiesu informāciju vai arī dokumenti ir izstrādāti, bet dzīvē nestrādā, tā ir uzņēmuma atbildība.
Visu šo gadu garumā vairākkārt esam uzsvēruši, ka ieinteresētajām pusēm (darbiniekiem, klientiem, sabiedrībai u.c.) būtu jāreaģē, ja tiek pamanīts, ka uzņēmuma faktiskais sniegums atšķiras no tā, kā pasniegts Ilgtspējas indeksā vai citos novērtējumos.
Latvijā izveidotais Ilgtspējas indekss ir sistemātisks vadības rīks uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai, pārraudzībai un komunikācijai jomās, kurās uzņēmums ietekmē citus – vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Indekss tiek veidots, lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko praksi Latvijas uzņēmumos.
Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātīga, bez maksas un pieejama jebkuram Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Lielo uzņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem uzliek tiem morālu pienākumu publiski komunicēt par savu īstenoto praksi, taču atbilstošu tradīciju trūkums un salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami stimuli no malas.
Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas indeksā no uzņēmuma prasa ne vien nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu un izmantot to savas attīstības plānošanai. Katram dalībniekam nākas veltīt zināmu laiku apmācībai un anketas aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt uzņēmuma augstāko vadību un plašu kolēģu loku. Dalība mazāk laika aizņem tiem uzņēmumiem, kuri jau līdz šim bija stāstījuši par savu praksi uzņēmuma ietekmes auditorijām ar gada pārskata, interneta vietnes, iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu starpniecību.
Cik daudz katrs uzņēmums iegūst no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs no tā atvērtības uzlabojumiem. Tomēr kā lielākos ieguvumus uzņēmumu pārstāvji visbiežāk min iespēju saņemt individuālo vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu rekomendācijām par uzlabojumu iespējām, iespēju izmantot rezultātus kā indikatoru mērķiem un vadības sistēmām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.), kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai komunikācijai un kā argumentu sarunās ar partneriem un investoriem ārvalstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt plašākas zināšanas, saņemt publisku atzinību par atbildīgu darbu, kā arī iespēja izvēlēties savam uzņēmumam drošus piegādātājus.
Metodoloģija
Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas indeksa rezultātu, tam jāreģistrējas interneta vietnē incsr.eu, jāparaksta apliecinājums par maksātnespējas statusa un nodokļu parādu neesamību un jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā bāzētā informācijas ievades forma veidota ar tikpat augstu datu aizsardzības līmeni kā internetbankas, un ievadītajiem datiem pieeja ir tikai indeksa koordinatoriem un Ekspertu padomes locekļiem atsauču pārbaudei.
Ikviena atbilde uzņēmumam jāapliecina ar atsauci uz publiski pieejamu informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes auditorijām. Piemēram, informācijai par uzņēmuma politiku attiecībā uz darbinieku apmācību jābūt nokomunicētai vai nu iekštīklā, darbinieku avīzē vai interneta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta vietne ir visbiežāk minētais informācijas avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā komunikācijas kanālu izmanto arī iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jaunumu lapas, gada pārskatus, darbinieku un klientu avīzes.
Ilgtspējas indeksa anketā ir vairāk nekā 90 jautājumi 5 sadaļās – stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Katrai sadaļai un katram jautājumam ir savs svars (skat. tabulu) atbilstoši jautājumu skaitam sadaļā un kritērija lomai kopvērtējumā.
Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, jautājumi konstatē faktu – ir vai nav konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus automātiski apkopo sistēma, Ekspertu padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās atsauces pēc būtības atbilst jautājumam.
Ilgtspējas indeksa svēršanas principi
|
Kritērijs |
Svars % |
Koeficients |
|
Profils un stratēģija |
15 |
0.15 |
|
Tirgus attiecības |
20 |
0.20 |
|
Sabiedrība |
15 |
0.15 |
|
Vide |
25 |
0.25 |
|
Darba vide |
25 |
0.25 |
Jautājumu svars. Vērtēšana
Katra jautājuma svaru nosaka attiecīgās jomas eksperts, balstoties uz starptautisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena kritērija visu jautājumu kopējais svars ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 tiek piešķirts statistikas jautājumiem, piemēram, „Norādiet darbinieku skaitu Jūsu uzņēmumā”.
Iespējamie atbilžu variantu svari:
100 – norāda uz pilnīgu uzņēmuma sniegumu attiecīgajā jautājumā; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju
25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes, attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts katrai no tām; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju
0 – uzņēmums atbildējis noraidoši; nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju
Vērtējuma aprēķināšana
|
Atbilde |
Punkti |
Jautājuma svars |
Kritērija svars |
|
Atbilde A |
100 |
0.05 |
0.10 |
|
Atbilde B |
25 |
||
|
Atbilde C |
0 |
||
|
Nav atsauces |
0 |
||
|
Nav atbildēts |
0 |
Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts sekojoši:
100 X 0.05 X 0.10 = 0.50
Rezultāti
Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek paziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā, publicēti interneta vietnē incsr.eu un īpaši veidotā pārskatā. Tā kā indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots tiek tikai uzņēmumu dalījums kategorijās atkarībā no to indeksa rādītājiem: platīna, zelta, sudraba un bronzas.
Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks saņem Ekspertu padomes sagatavotu individuālu vērtējumu, kurā norādīts uzņēmuma iegūtais summārais rezultāts un katras sadaļas ietekme uz to, kā arī ekspertu komentāri un ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu uzņēmumam pilnveidot savu sniegumu katrā no sadaļām.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
