Dīvainā situācija, kad mafija jāaicina izmeklēt pašas mafijas noziegumus: iesniegums Nacionālajai drošības padomei ar kopiju ASV vēstniecībai
Lato Lapsa30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 29. aprīlī laikraksts Latvijas Avīze ir publicējis rakstu ar virsrakstu „Sāks Kalnmeiera pēcteču apspriešanu”. Šajā publikācijā, kuras būtiska daļa veltīta valsts amatpersonu izteikumiem medijos daudz aprakstītā valsts nozagšanas darījuma (kurā, cik zināms, bijis materiāli ieinteresēts arī AS Latvijas mediji patiesais labuma guvējs) – Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas par mākslīgi samazinātu cenu – un tā iespējamā „piesedzēja”, prokuratūras darbinieka Jura Jurisa attaisnošanai, ir pieminēta interneta vietne www.prokuratura.info.
Šajā vietnē, citējot publikāciju, „jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora Jurisa sarakste”, ko pats J. Juriss publikācijā nosaucis par vismaz daļēji viltotu.
Par to, ka šīs vietnes atklātībai nodotais saturs ir galēji nevēlams pieminētās noziedzīgās valsts nozagšanas shēmas īstenotājiem un piesedzējiem, manuprāt, liecina arī publikācijā pieminētie pašreizējā LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera centieni mēģināt šo vietni slēgt.
Es uzskatu, ka šajā publikācijā minētie amatpersonu apgalvojumi ir daļa no organizētas noziedzīgas grupas mēģinājuma nepieļaut šīs valsts nozagšanas shēmas objektīvu, neieinteresētu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kā arī veicināt minētā J. Jurisa kļūšanu par LR ģenerālprokuroru.
Es esmu sācis iepazīties ar publikācijā minētās interneta vietnes saturu, kura fragmenti ir tikuši atspoguļoti arī sociālajā tīklā Twitter, un konstatējis, ka tas vismaz daļēji atbilst man nezināmu personu man šajās dienās nodota elektronisko datu nesēja saturam.
No šī satura man jāizdara secinājums, ka minēto valsts nozagšanas shēmu minētais R. Meroni ir īstenojis kopā ar ne tikai algotiem juristiem un prokuratūras darbiniekiem, bet arī Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem.
Manuprāt, gan šie fakti, gan tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rīcība aizvadītajos četros gados pēc minētās valsts nozagšanas shēmas īstenošanas liecina, ka noziedzīgu motīvu dēļ šo faktu objektīva, tiesiska izmeklēšana ir tīši kavēta un nepieļauta.
Līdz ar to es šo datu nesēju nosūtu Nacionālajai drošības padomei ar cerību, ka, apspriežot tā saturu, iespējamie noziedzīgās shēmas piesedzēji Nacionālās drošības padomes sastāvā neizrādīsies vairākumā un šis saturs tiks nodots objektīvai, tiesiskai izmeklēšanai, tās gaitu regulāri kontrolējot pašai Nacionālās drošības padomei.
Ja tas tā nenotiks, apsveru iespēju nodot sabiedrībai šī datu nesēja saturu pilnā apmērā, lai noziedzīgi nodarījumi, kas radījuši Latvijas valstij vismaz 100 miljonu eiro lielus zaudējumus, nepaliktu slēpti un to organizētāji, īstenotāji un līdzzinātāji tiktu saukti pie atbildības.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
