Divarpus mēnešos Latvijas valsts nespēj iztulkot ECT spriedumu Rubina lietā
PIETIEK19.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Medicīnas profesors Andris Rubins, kurš tiesājās par atlaišanu no darba Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un uzvarēja Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ir neizpratnē, kādēļ spriedums, kas jau 1.jūnijā stājās spēkā, joprojām nav publicēts un nav publiski pieejams Latvijā latviešu valodā. Par tiesas spriedumu tulkošanu atbildīgā Ārlietu ministrija to, ka spriedums nav iztulkots divarpus mēnešu laikā, skaidro - neviens tiesību akts nenosakot termiņu, kādā spriedums jāiztulko.
Spriedumu, kurā atzīts, ka ir pārkāptas Rubina tiesības uz vārda brīvību saistībā ar viņa atbrīvošanu no darba RSU un ka sankcijas, kas piemērotas pret Andri Rubinu, bijušas visbargākās, lai nākotnē atturētu citus darbiniekus no jebkādas kritikas izteikšanas, ECT pasludināja jau 13.janvārī, bet tas stājās spēkā 1.jūnijā, kad ECT noraidīja Latvijas valsts iesniegto pārsūdzību. Lai gan no tā brīža pagājuši jau vairāk nekā divarpus mēneši, šis spriedums joprojām nav publiskots Latvijas tiesu portālā un nav iztulkots latviešu valodā.
Ārlietu ministrija (ĀM) informē, ka ECT spriedumu tulkošanu latviešu valodā Ārlietu ministrija nodrošina ECT spriedumu izpildes ietvaros nacionālajā līmenī, tomēr šāds pienākums Eiropas Padomes dalībvalstīm tieši no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) neizrietot. Tāpēc ne Konvencija, ne kāds cits starptautisks vai nacionāls tiesību akts nevarot noteikt un nenosakot termiņus, kādos ECT spriedumiem ir jābūt iztulkotiem un publicētiem, uzsver ĀM.
Pēc ministrijas skaidrojuma, praksē ECT spriedumu tulkošana latviešu valodā notiek "hronoloģiskā secībā pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros". Turklāt pēc konkrētā sprieduma tulkojuma saņemšanas tas vēl esot jāizrediģē, jo vairumā gadījumu ir trūkumi gan specifiskās juridiskās terminoloģijas, gan ECT terminoloģijas lietojumā, norāda ĀM. „Ļoti bieži tulkojumi tiek atgriezti izpildītājam, lai labotu konstatētās nepilnības, kas neizbēgami pagarina tulkošanas procesu,” tulkošanas ilgumu pamato ministrija, kura ECT spriedumu tulkošanai ir noslēgusi publiskā iepirkuma līgumu.
„ECT spriedums lietā Rubins pret Latviju šobrīd ir nosūtīts tulkošanai latviešu valodā. Pēc tulkojuma saņemšanas un pirms publicēšanas tas tiks izrediģēts, lai nodrošinātu korektu terminoloģijas lietojumu,” apliecina ĀM. Konkrētas sprieduma tulkošanas izmaksas ministrija varēšot pateikt tikai pēc tam, kad tas tiks iztulkots un tiks parakstīts darbu pieņemšanas-nodošanas akts.
Tiesa Rubina prasību par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 158 703 eiro apmērā uzskatīja par pārmērīgu un nolēma, ka Latvijas valstij ir jāizmaksā kompensācija 8000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu atlīdzība 2280 eiro apmērā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
