Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

9. un 10. maija notikumi pie okupācijas pieminekļa atklāja to, ko daudzi nojauta, bet kam līdz pat pēdējam negribēja ticēt. Latvijā dzīvo visai apjomīga 5. kolonna, savukārt valsts vara varbūt spēj būt stingra un apņēmīga mierīgos apstākļos, bet ir pilnīgi apjukusi un bezpalīdzīga krīzes situācijā.

Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, galvenais uztraukums ir par to, vai raksta publicēšanas dienā virsraksts jau nebūs jāmaina un divu dienu vietā jāraksta trīs. Tieši tā sanāca ar manu iepriekšējo rakstu, kas bija veltīts 9. maija notikumiem. Likās - viss, pasākums beidzies, bet še tev, 10. maijā jampadracis Uzvaras parkā atsākās ar jaunu, Latvijai vēl naidīgāku sparu.

9. maijā ziedu licēji vēl centās ievērot kaut kādu formālu pieklājību un savu rīcību saistīt ar sen pagājušo karu, bet 10. maijā jau atklāti notika agresorvalsts karogu demonstrācijas un PSRS (Putina Krievijas) himnas atskaņošana. Policija bija acīmredzami apjukusi un nevarīga. Tā uzdrošinājās aizturēt tikai tos, kuri piederēja pie mazākuma grupas. Tas ir, tos, kuri centās kaut kā izrādīt neapmierinātību ar tik klaju pretvalstiskā noskaņojuma demonstrāciju.

Cik adekvāta bija šīs neapmierinātības demonstrācija (ziedu izspārdīšana), jau ir cits jautājums, bet fakts paliek fakts - cilvēki ar Krievijas karogiem visai brīvi staigāja pa laukumu. Tas, ka beigu beigās viņi tika no laukuma aizvākti un pat it kā nogādāti policijas iecirknī, nemaina lietas būtību. Valsts varas vājums tika pamanīts. No visām pusēm.

10. maija pievakarē, kad sociālajos tīklos auga sašutuma vilnis par visas dienas garumā nerimstošo Latvijas valstij naidīgu personāžu ālēšanos okupācijas pieminekļa pakājē, cilvēki gaidīja izlēmīgu valsts varas pārstāvju rīcību. Kaut vai uzrunu. Taču tādu nebija. Radās iespaids, ka valsts vara nepastāv. Valsti neviens vairs nevada. Notikumi risinās pašplūsmā. 

Visas kaut cik augstās amatpersonas bija nolīdušas kaut kur alās un izlikās par beigtām. Ne skaņas, ne maņas. Izskanēja ziņas, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva esot kārtējā konferencē Madridē, bet premjers Krišjānis Kariņš Kanādā. Nekļuva skaidrs, vai darba vai savās darīšanās.

Kādas notiekošajam varētu būt politiskās konsekvences? 10. maijā no visdažādāko sabiedrības pārstāvju puses izskanēja aicinājumi Golubevai demisionēt. Sajūta, ka viņa kā ministre nav gluži savā vietā, brieda jau sen. Jau sākoties Baltkrievijas migrantu krīzei. Tagad pēc Ukrainas kara sākuma šī sajūta ir tikai pastiprinājusies un tagad pēc notikumiem pie pieminekļa jau kļuvusi par pamatplūsmas nostāju.

Man personiski nav nekas pret šo cilvēku. Var pat saprast viņas pārliecību. Problēma ir cita. Viņa ir izteikti akadēmisks, ideoloģiski tendēts cilvēks. Arī šajās kritiskajās dienās viņa bija nevis Rīgā, reālo notikumu virpulī, bet gan konferencē Madridē, kur tās dalībnieki lasīja labskanīgas, bet savā būtībā tukšas runas, ar kurām braukā no vienas konferences uz otru, veidojot kaut kādu vienotu ideoloģisko fonu. Problēma ir tikai tā, ka pastāv milzu pārrāvums starp šo “ideoloģisko fonu” un realitāti uz ielas. Latvija šajā ziņā pat nav rekordiste. Citur šī atrautība ir vēl lielāka.

Akadēmiskās teorijās dzīvojoši cilvēki praktiskus amatus varbūt var ieņemt miera apstākļos. Krīzes brīžos pie stūres jālaiž pieredzējuši profesionāļi/praktiķi. Golubeva šī brīža realitātei ir pilnīgi nepiemērota. Arī no ideoloģiskās pārliecības aspekta. Nav šaubu, ka šo viņas nepiemērotību saprot gan viņas partijā, gan valdībā kopumā. Taču politiskā realitāte ir tāda, ka pēc dažiem mēnešiem būs vēlēšanas; koalīcija ir tāda, kāda tā ir, un tagad nekādas asas kustības neviens šajā koalīcijā izdarīt nevēlas. Vienkāršāk izsakoties, politiskajā šķirā valda vēlme kaut kā novilkt līdz vēlēšanām, un tad jau redzēs...

Diemžēl vai par laimi, situācija ir tāda, ka tā vienkārši “novilkt” līdz vēlēšanām var arī neizdoties. Ukrainas karš, rašistisko spēku aktivizēšanās, okupācijas pieminekļa nojaukšanas/nenojaukšanas jautājums pamazām kļūst par priekšvēlēšanu laika galveno darba kārtības jautājumu, lai kā to daudziem negribētos. Respektīvi, priekšplānā izvirzās jautājumi nevis par to, kas nākotnē tiks “veicināts” un “attīstīts”, bet gan konkrēti un neatliekami darbi. Nevis kādas darba grupas tiks dibinātas jautājuma “pētīšanai” un risinājuma “izstrādāšanai”, bet gan kad tiks pieņemti konkrēti lēmumi un veikti konkrēti darbi.

Vēl pirms dažām nedēļām šķita, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās viss pamatvilcienos skaidrs un esošā koalīcija (ar nebūtiskām izmaiņām), visticamāk, rullēs tālāk arī pēc 1. oktobra, bet tagad situācija kļūst daudz nenoteiktāka, jo klusi atsēdēt aliņā vairs nesanāk. Tauta prasa pozicionēšanos. Skaidru un nepārprotamu. Ja pagaidām vēl ne tik uzstājīgi, tad tas ir tikai laika jautājums. Golubevas kategoriskais atteikums demisionēt ir tieši šāda skaidra pozicionēšanās, un vēlētājiem tā jāliek aiz auss. Tāpat kā citu politisko spēku reakcija uz šo atteikumu.

Var jau paši politiķi bāzt galvu smiltīs kā strausi, taču lai pēc tam nebrīnās par negaidītajām izmaiņām Saeimas sastāvā. Īpaši personāliju ziņā. Šajās dienās nodemonstrētais valsts varas vājums daudziem ir atvēris acis un licis šo to pārvērtēt. Nevajadzētu aizmirst, ka dzīvojam laikos, kad graudi tiek intensīvi vētīti no pelavām. Kad runas strauji devalvējas un vērtībā ceļas konkrēta rīcība. To arī no politiķiem gaidām.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

127
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...