Divās nedēļās radīta oficiālā versija: Šķēli uz Minsku Ronis līdzi esot paaicinājis kā "konsultantu"
PIETIEK27.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta padomnieks Aivis Ronis esot bijis tas, kurš oficiālajā braucienā uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku esot līdzi "kā konsultantu atsevišķu jautājumu izskatīšanā ar Baltkrievijas Republikas amatpersonām" līdzi paaicinājis vienu no slavenākajiem Latvijas oligarhiem - Andri Šķēli. Šāda pēc divu nedēļu pārdomām ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas oficiālā versija, koPietiek saņēmis oficiālā kancelejas dokumentā. Kā zināms, deviņdesmitajos gados Bērziņš kopā ar Šķēli bija vieni no redzamākajiem "valstisko prihvatizatoru" - Valmieras grupējuma pārstāvjiem.
14. oktobrī, dienā, kad Ronis kopā ar Šķēli devās uz Minsku un tika pamanīts lidostā, viņš neko par kādu oficiālu kopādošanos pat neieminējās. "Par laika apstākļiem, par investīcijām. Atvainojiet, ļaujiet man atgriezties pie sarunām," tik izcili nerunīgs bija bijušais satiksmes ministrs, kad Pietiek viņam apjautājās - par ko tad viņš īsti, sēžot biznesa lounge zonā, tik aizrautīgi pārspriež ar Šķēli. Savukārt no Šķēles neizdevās saņemt pat tik lakonisku atbildi.
Toreiz vieni Pietiek avoti izteica versiju, ka Ronis ar Šķēli satuvinājušies tieši pēdējā laikā un īpaša tuvība viņu starpā radusies pēc tam, kad sākušās runas par pašreizējā prezidenta Bērziņa kancelejas vadītāja Daudzes iespējamu kandidēšanu uz Saeimas priekšsēdētāja posteni, ko Solvita Āboltiņa vairs necer ieņemt.
Savukārt cits avots prezidenta kancelejā Pietiek atklāja, ka Šķēle izmantojot Roņa kā bijušā satiksmes ministra un diplomāta, tagad prezidenta padomnieka statusu, lai raitāk ritētu biznesa sarunas Minskā par ekspremjeram piederošu aktīvu pārdošanu baltkrieviem.
"Tādā valstī kā Baltkrievija nevienas biznesa sarunas nav iedomājamas bez valsts amatpersonu klātbūtnes, Pietiek skaidroja par Šķēles biznesa sarunām informēts avots. Jāpiebilst, ka Ronis, būdams satiksmes ministrs, iedibināja ciešus kontaktus ar Baltkrievijas politisko un saimniecisko eliti.
Nu pēc divu nedēļu pārdomām Valsts prezidenta kanceleja ir sacerējusi oficiālo versiju - publicējam to pilnībā:
"Atbildot uz Jūsu š.g. 16.oktobrī nosūtīto un Latvijas Valsts prezidenta kancelejā š.g. 20.oktobrī saņemto vēstuli par Valsts prezidenta padomnieka A.Roņa komandējumu uz Baltkrievijas Republiku, informējam par sekojošo:
Valsts prezidenta ekonomikas padomnieka A.Roņa iesniegums par komandējumu uz Baltkrievijas Republiku ir reģistrēts 2014. gada 10. oktobrī. Komandējuma laiks no 14. oktobra līdz 15.oktobrim, komandējuma maršruts Rīga - Minska - Rīga, komandējuma piešķīrējs - Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Komandējuma pieprasījuma un lietderības pamatojums bija nepieciešamība tikties ar Baltkrievijas Republikas amatpersonām, lai runātu par abu valstu ekonomiskās sadarbības aktualitātēm un sadarbību transporta jomā.
Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku vieno kopīgi transporta koridori, kas ir nozīmīgi abām valstīm. Latvijas Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos A.Ronis komandējumā uz Baltkrievijas Republiku devās, lai turpinātu sarunas ar Baltkrievijas Republikas valdības pārstāvjiem par ekonomisko sadarbību, ko aktīvi šogad ir veicinājuši gan ārlietu, gan satiksmes, gan zemkopības ministri.
A.Ronis Minskā apspriežamo jautājumu loku un saturu bija saskaņojis gan ar Latvijas Ārlietu ministriju, gan Satiksmes ministriju. Īpašs uzsvars sarunās tika likts uz ciešāku sadarbība tranzīta jomā. Kā zināms, jau ilgāku laiku Latvijas ostas piedāvā savus pakalpojumus Baltkrievijas Republikas ārējās tirdzniecības apkalpošanai. Tieši šobrīd sadarbību ir iespējams paplašināt. Nav noslēpums, ka Latvijas ostas konkurē ar citām Baltijas jūras ostām kravu piesaistē, tādēļ katra iespēja uzrunāt sadarbības jautājumus augstu amatpersonu līmenī ir vērtējama pozitīvi.
Atbildot uz jautājumiem par komandējuma izmaksām, informējam, ka komandējuma transporta izmaksas bija 270 euro par avio biļetēm Rīga - Minska - Rīga, komandējuma uzturēšanās līdzekļi - 58 euro, apdrošināšana - 2 euro.
Attiecībā uz Valsts prezidenta ekonomikas padomnieka A.Roņa pavadošajām personām un komandējuma atskaiti, jānorāda, ka A.Roni sarunās ar Baltkrievijas Republikas amatpersonām pavadīja Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijas Republikā Mihails Popkovs.
Kā konsultants atsevišķu jautājumu izskatīšanā ar Baltkrievijas Republikas amatpersonām, pēc A.Roņa uzaicinājuma, piedalījās arī bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle. Savukārt ziņojums par sarunām ar Baltkrievijas Republikas amatpersonām ir iesniegts atbilstoši Ārlietu ministrijas paredzētajai kārtībai, to parakstījis Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijas Republikā."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
