Divas no Maligina mantiniecēm viņai atraitnei solīto summu nav samaksājušas un, iespējams, nemaz nav gatavojušās to darīt
PIETIEK08.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divas no 2017. gada decembrī negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantiniecēm – viņa meita Nika Saveļjeva un viņa nepilngadīgās meitas aizbildne, miljonāra bijusī sieva Signe Baldere-Sildedze – ne tikai vēl joprojām nav samaksājušas iepriekš nolīgto summu (tā oficiāli nav nosaukta) viņa atraitnei Elīnai Maliginai, bet, iespējams, nemaz nav gatavojušās to darīt. Par to liecina Pietiek rīcībā nonākušais „Apliecinājums par līdzēju ierašanos tiesiska darījuma noslēgšanai”, - notāres Valdas Vaivaras fiksētajā apspriedē atklājies arī tas, ka Saveļjeva daļu mantoto nekustamo īpašumu pasteigusies pārrakstīt citām personām un pati mistiski pazudusi, savukārt bijušais Liepājas metalurgaadministrators, advokāts Haralds Velmers (attēlā - par viņa honorāru apjomiem lasāms šeit) atklāti paziņojis – neraugoties uz noslēgto vienošanos, „šobrīd neredz iespēju samaksāt”. Pietiek šodien publicē šo izteiksmīgo dokumentu ar nenozīmīgiem īsinājumiem.
Es, zvērināta notāre Valda Vaivara, apliecinu, ka divi tūkstoši astoņpadsmitā gada divdesmit pirmajā novembrī (21.11.2018.) plkst. 16:00, zvērinātas notāres Valdas Vaivaras prakses vietā, biroja telpās Rīgā, Kalpaka bulvāri 9, ieradās:
nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas (Anna Emīlija Maligina), personas kods 220506-…, dabiskā aizbildne Signe Baldere- Sildedze, personas kods 260675-…, un pilnvarotā persona Sandra Bluķe, personas kods 191261-…;
Nikas Saveļjevas, personas kods 130996-…, pilnvarotā persona Andrejs Saveļjevs, personas kods 240473-…, un zvērināts advokāts Haralds Velmers, personas kods 211075-…;
Irinas Maliginas, personas kods 240686-…, pilnvarotā persona zvērināta advokāte Irina Voronova, personas kods 270654-…; Elīnas Maliginas, personas kods 210886-…, pilnvarotās personas Inga Liščika, personas kods 260675-…, un Mārtiņš Krieķis, personas kods 140469-….
Tikšanās laikā Haralds Velmers un Mārtiņš Krieķis uzdeva jautājumu, kur ir parakstāmais sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģistrācijas numurs 40003283699, dalībnieku reģistra nodalījums (turpmāk - dalībnieku reģistrs).
Signe Baldere-Sildedze norādīja, ka dalībnieku reģistru vajadzēja sagatavot un atnest Irinai Maliginai kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģistrācijas numurs 40003283699, valdes loceklim.
Irina Voronova norādīja, ka iepriekš nekādi vienošanās projekti netika iesniegti, kā ari nebija izteikti nekādi priekšlikumi, tāpēc nav skaidrs kādu darījumu noslēgt viņi ir ieradušies. Ja nav piedāvājumu, tad arī nav ko parakstīt.
Irina Voronova norādīja, ka nevar dalīt mantojumu pirms izmaksu veikšanas Elīnai Maliginai, ja vispār piekrīt izmaksu veikšanai.
Mārtiņš Krieķis norādīja, ka paziņojums par atkāpšanos no neatņemamās daļas izmaksas ir noziedzīgs nodarījums, par ko atbildība paredzēta Latvijas Krimināllikumā par krāpšanu sevišķi lielos apmēros, kuru, iespējams, ir izdarījusi personu grupa, kuras sastāvā ietilpst Sandra Bluķe, Signe Baldere- Sildedze, Haralds Velmers, Niķa Saveļjeva un Aldis Pauniņš.
Haralds Velmers, kā Nikas Saveļjevas pārstāvis, iesniedza Signei Balderei- Sildedzei, Sandrai Bluķei, Irinai Voronovai, Mārtiņam Krieķim, Ingai Liščikai un zvērinātai notārei Valdai Vai varai neparakstītu vienošanās par mantojuma sadali projektu.
Mārtiņš Krieķis norādīja, ka, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Niķa Saveļjeva daļu no sev piederošajām daļām no mantojuma sastāvā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ir pārdevusi SIA "Dzīvokļi.lv", savukārt uz pārējo daļu zemesgrāmatā ir redzams, ka tiek izskatīti nostiprinājuma lūgumi.
Mārtiņš Krieķis izteica šaubas par to, vai Niķa Saveļjeva ir dzīva, kā arī par to, vai viņas pilnvarotā persona Andrejs Saveļjevs nenodarbojas ar viņas mantas izpārdošanu.
Irina Voronova vērsa uzmanību uz to, ka iesniegtajā vienošanās projektā nav norādīts līguma priekšmets, un ka daļa no īpašumiem jau ir pārdota, nepiedāvājot kopīpašniekiem izmantot pirmpirkuma tiesības.
Haralds Velmers norādīja, ka šis ir vienošanās saturs, kādu viņi var piedāvāt, vienojoties visiem par konkrētām pozīcijām. Vienošanās pamatmērķis - visi nekustamie īpašumi tiek pārdoti, un puses vienojas par konkrētu pārdošanas vērtību.
Mārtiņš Krieķis norādīja, ka Vienošanās paredz atstāt katram konkrētus īpašumus, kas ir pretrunā ar Haralda Velmera teikto, uzskata, ka, šādi rīkojoties, grib pārdot nekustamos īpašumus nenorēķinoties ar neatraidāmo mantinieci.
Irina Voronova norādīja, ka Vienošanās nav iekļauta sadaļa par kustamo mantu un ka viņai ir zināms, ka Valērijs Maligins nekustamo īpašumu Dzimtenes ielā 6a, Jūrmalā uzcēla Irinai Maliginai, nekustamo īpašumu Rēzeknes pulka ielā 10, Jūrmalā savai mātei Mirimejai Maliginai un nekustamo īpašumu Kāpu ielā 60, Jūrmalā Nikai Saveļjevai, tāpēc nesaprot, kāpēc viss jāpārdod. Uzskata, ka nekustamo īpašumu pārdošana būtu necieņa pret Valērija Maligina gribu.
Haralds Velmers izteicās, ka nevar komentēt Valērija Maligina gribu, bet mantinieces Nikas Saveļjevas priekšlikums ir pārdot, jo nevienu nevar piespiest palikt kopīpašumā un finansiālā situācija Nikai Saveļjevai nav tāda, lai šobrīd samaksātu Elīnai Maliginai. Kā otru variantu Haralds Velmers piedāvāja nodot Nikai Saveļjevai piederošās daļas nekustamajos īpašumos Elīnai Maliginai.
Mārtiņš Krieķis norādīja, ka Signei Balderei-Sildedzei bez bāriņtiesas piekrišanas nebija tiesību atkāpties no 2018. gada 25. maijā noslēgtās vienošanās, savukārt Nika Saveļjeva atkāpties no 2018. gada 25. maijā noslēgtās vienošanās varēja tikai kopā ar Irinu Maliginu.
Mārtiņš Krieķis izteica priekšlikumu Nikai Saveļjevai un Annai Emīlijai Maliginai nodot Elīnai Maliginai, katrai 1,1 (viens, komats, vienu) miljonu, no viņām piederošajām akciju sabiedrības "Olainfarm" akcijām, tādējādi norēķinoties ar Elīnu Maliginu vai ari izmaksāt Elīnai Maliginai neatņemamo daļu naudā.
Haralds Velmers paskaidroja, ka viņam nav izsniegta pilnvara risināt jautājumu par akciju nodošanu. Andrejs Saveļjevs paskaidroja, ka viņš, kā Nikas Saveļjevas pilnvarnieks, nepiekrīt akciju nodošanai. Signe Baldere-Sildedze arī nepiekrita akciju nodošanai.
Irina Voronova uzdeva jautājumu, ko mantinieki piedāvā, ja nekustamo īpašumu daļas jau pārdotas, neatņemamā daļa Elīnai Maliginai ir jāizmaksā pēc likuma, kā mantinieki veiks samaksu, un vai viņi vispār maksās,
Haralds Velmers atbildēja, ka šobrīd neredz iespēju samaksāt.
21. Mārtiņš Krieķis uzdeva jautājumu Andrejam Saveļjevam, vai Nikai Saveļjevai pieder mantoto nekustamo īpašumu domājamās daļas, vai arī tās ir pārdotas, kā arī uzdeva jautājumu Andrejam Saveļjevam un Signei Baldere-Sildedzei, vai pārdodot minētās nekustamo īpašumu domājamās daļas, Signei Balderei- Sildedzei ir piedāvātas pirmpirkuma tiesības.
Andrejs Saveļjevs atteicās atbildēt uz šo jautājumu.
Signe Baldere-Sildedze atbildēja, ka viņai nav jāatbild uz šo jautājumu, un piedāvāja Annai Emīlijai Maliginai piederošās domājamās daļas no mantotajiem nekustamajiem īpašumiem Elīnai Maliginai.
Mārtiņš Krieķis uzdeva jautājumu, kur ir bāriņtiesas piekrišana Signes Balderes-Sildedzes piedāvājumam par nekustamo īpašumu domājamo daļu atsavināšanu.
Irina Voronova norādīja, ka šī nav konkrēta saruna.
Inga Liščika uzdeva jautājumu kāpēc nav iespējams norēķināties ar Elīnu Maliginu naudā, uz ko Signe Baldere-Sildedze atbildēja, ka "neesam stājušies mantojuma lietā un nav ko ieķīlāt".
Haralds Velmers atbildēja, ka vienošanās ir izbeigta, un nav iespējams saņemt aizdevumu, savukārt mantojuma sadali ir veicis Valērijs Maligins savā testamentā. Haralds Velmers Nikas Saveļjevas vārdā izteica lūgumu apdomāt iesniegto Vienošanās projektu, kā tiks pārvaldīti nekustamie īpašumi un kurš nodos mums atslēgas.
Mārtiņš Krieķis pauda uzskatu, ka iesaistītās personas netaisījās maksāt Elīnai Maliginai, jo naudu varēja sagādāt noteiktajā laikā.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
