Divas stundas pirms svētku brīvdienu sākuma valsts uzņēmums izsludina iepirkumu... sālij, apjoms - 23 tūkstoši tonnu
PIETIEK04.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sniega un ledus trūkuma dēļ aizvadītajā ziemā visas brauktuvju kaisītāju noliktavas joprojām ir pilnas ar sāli, tomēr VAS Latvijas Autoceļu uzturētājsizsludinājusi konkursu vēl par 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkšanu vasaras (!) sezonai.
Uzaicinājums piegādāt sāli, kāds katru gadu tiek izsūtīts septembrī ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem ceturtdien pēc 14:00 — tātad divas stundas pirms lielo svētku brīvdienu iestāšanās (ņemot vērā, ka darbalaiks pirms svētku dienām tradicionāli beidzas stundu ātrāk).
Kā redzams e-pastam pievienotajā iepirkuma tabulā, valsts uzņēmums pēkšņi paudis interesi iegādāties 23 tūkstošus tonnu sāls “vasaras piegādēm”, kaut gan noliktavās vēl guļ iepriekšējā, rekordsiltajā ziemā neiztērētie sāls krājumi. Turklāt katrs lasītājs pats var spriest, cik ļoti autoceļu uzturēšanā vasarā vispār nepieciešami sāls tonnu desmittūkstoši.
Iepirkumu uzraudzības biroja arhīvā nav iespējams atrast otru gadījumu, kad tādu daudzumu nātrija hlorīda autoceļu uzturētāji būtu pirkuši tieši tad, kad ceļu kaisīšanas sezona tikko beigusies.
Detalizēti aprakstīts sāls daudzums, kāds paredzēts dažādiem autoceļu uzturēšanas iecirkņiem: piemēram, Garkalnē un Siguldā vajadzēšot pa 2000 tonnām, Aizkrauklē — uz pusi mazāk, Bauskā — tikai 270 tonnas, savukārt Kurzemes un Latgales ceļu rajoniem ceļu kaisīšanai pēkšņi vajadzēšot vidēji no 2000 līdz 3000 tonnām kaisāmās sāls.
Kāpēc šāds fantastisks iepirkums laikā, kad valsts rūpējas par ekonomikas saglabāšanu un atdzīvināšanu pēc pandēmijas ierobežojumu beigām (Latvijā sāli neiegūst, to var tikai importēt — labākajā gadījumā no Baltkrievijas, sliktākajā no Krievijas, tā kā ar šādu neloģisku iepirkumu “sildīt” var tikai citu valstu ekonomikas), ļauj saprast Pietiek iepriekš publicētās ziņas par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā uz piestātnes, tātad galēji nepiemērotā vietā.
Šāds augstākajā mērā neloģisks iepirkums ļaus kādam atbrīvoties no iepriekš uzpirktajiem sāls krājumiem, kas siltās ziemas dēļ izrādījušies nevajadzīgi aizvadītajā sezonā un kuri rada zaudējumus privātajam īpašniekam — tas savu naudu “iesālījis” pašā burtiskākajā nozīmē.
Pietiek jau aprakstīja aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, — tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Ja valsts uzņēmums tagad veic iepirkumu sāls rezervju papildināšanai, nenotiek nekāda Latvijas ekonomikas sildīšana, palielinās tikai uzkrājumi noliktavās, kas nerada nevienu pašu darbavietu, bet liek aizplūst par sāli samaksātajai naudai uz ārzemēm. Netiek remontēti ceļi, tīrīti grāvji, uzstādītas ceļazīmes utt., par ko darbinieki Latvijā saņem algas. Attiecīgo naudu (23 tūkstošu tonnu iegādei vajadzīgs vismaz miljons eiro plus PVN) varētu mērķtiecīgi izlietot, maksājot to algās reālo uzturēšanas darbu veicējiem.
Iepriekšējais raksts par ievedmuitu mahinācijām:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
