Divas tiesneses atsakās skatīt prasību par zaudējumu piedziņu no "Nordea"
PIETIEK07.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divas Jūrmalas tiesas tiesneses atstatījušās no prasības izskatīšanas par zaudējumu piedziņu no Nordea bankas, ko iesniedzis kredītņēmējs, kurš uzskata, ka banka ieķīlātajam īpašumam noteikusi pārāk zemu izsoles sākumcenu. Prasības iesniedzējs zaudējumu radīšanā vaino arī tiesu, jo tiesa apstiprinājusi izsoles rīkošanu, nepievēršot uzmanību faktam, ka izskatīšanai nav iesniegts pilns īpašuma vērtējums, bet tikai pāris lapiņas.
Abas tiesneses atteikumu skatīt lietu pamato ar personīgām deklarētām darījuma attiecībām ar kredītiestādi un tādējādi iespējamu interešu konfliktu. Jūlija beigās, kad prasība tika iesniegta, Jūrmalas tiesā nebija citu tiesnešu, kas izskata civillietas, tikai Svetlana Beļajeva un Gundega Lapiņa, kuras abas atteicās lietu izskatīt.
Lai gan arī pašlaik tiesu interneta mājas lapā kā Jūrmalas tiesu nama tiesneses norādītas tikai divas tiesneses, no kurām viena ir sevi atstatījusī Lapiņa, bet otrai - Tatjanai Beļajevai nav norādīts, kādu lietu izskatīšanā viņa specializējas, tomēr tiesu konsultants Andris Danbergs apgalvo, ka līdz ar tiesas reorganizāciju Jūrmalas tiesu namā tagad darbosies vēl trīs tiesneši, kas iztiesā civilprasības, tādēļ jau tuvākajā laikā notiks jauna lietas iedalīšana izlozes kārtībā.
„Tajā brīdī, kad tiesneses atstatīja sevi no lietas izskatīšanas, tā tiešām bija, taču tagad situācija ir mainījusies, un jau rīt mums pievienosies vēl viens tiesnesis, bet pēc tam paredzēti vēl divi, tā kā lieta tiks nodota vēlreizējai sadalei,” Pietiek skaidroja tiesas pārstāvis.
Pietiek jau ziņoja, ka Lazars Rozenbergs prasību tiesā iesniedzis par zaudējumu piedziņu no bankas saistībā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas Rozenberga kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.
Lai gan īpašnieks bija bankā iesniedzis vēl divu vērtētāju novērtējumus savam nekustamajam īpašumam, kuros bija noteikta pat divas reizes augstāka piespiedu pārdošanas cena nekā bankas pasūtītajā Oberhaus vērtējumā, ne banka, ne tiesa to neņēma vērā, un rezultātā īpašums tika pārdots pašas Nordea meitas uzņēmumam Promano Lat. Turklāt Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija atzinusi, ka Oberhaus vērtējums ir nekorekts.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek savukārt skaidro: faktā, ka šis pats īpašums tagad tiek tirgots par ievērojami augstāku cenu, neesot nekā pārsteidzoša, jo piespiedu pārdošanas cena un tirgus cena ir divas atšķirīgas lietas. Lūgts konkretizēt, kādu tirgus cenu kompānija noteica šim īpašumam, Kurilovičs paskaidroja, ka šādu informāciju nevarot atklāt, taču ierastā prakse esot piespiedu pārdošanas vērtību noteikt 60% apmērā no tirgus cenas.
Nordea, kas liegusi iespēju Rozenbergam pārkreditēties citā bankā, kā arī nav piekritusi viņa piedāvātajiem risinājumiem par puses īpašuma pārdošanu parādsaistību dzēšanai, no konkrētiem komentāriem par šo lietu atsakās, aizbildinoties ar liegumu paust ziņas par klientiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
