Diversanti Latvijas biznesa telpā. Labi, ka „airBaltic” nelido ar „Sukhoi” lidmašīnām
Latvijas patriots Salvis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Situācijā, kad tepat aiz stūra notiek kara darbība (gan fiziska, gan ekonomiska), kad valstis vicinās ar sankciju draudiem un liela daļa arī tās ievieš pret okupantu režīma atbalstītājiem, pienācis laiks arī Latvijā skrupulozāk pārskatīt mūsu biznesa telpu. Šodien īpaši atmiņā nāk kāds biznesa konsultants, finansists Kārlis Krastiņš (attēlā), kurš savulaik kopā ar Ģirtu Rungaini bija firmas Prudentia seja.
Šobrīd Rungainis dzīvo dubulto dzīvi - savos veikalos tirgo krievu šņabi, bet internetā atrodamajās vietnēs gāna Putina karadarbību un slavē sankcijas. Savukārt Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam ir dārga.
Taču publiskajā telpā atrodams gana daudz kritikas par Krastiņa biznesa ētiku un darbības principi rada bažas par darbību jebkuras citas valsts, tikai ne Latvijas interesēs. Turklāt pret šo cilvēku šobrīd ir spēkā esošas vismaz divas krimināllietas.
Par “morāles vērtībām” var tikai pabrīnīties. Interesanti, ka Latvijas aizstāvim, šķiet, ir izteikta tendence pievērsties Krievijas biznesa interesēm, gan konsultējot Latvijas uzņēmumus nereti krievu biznesa interesēs, gan piesaistot uzņēmumiem Krievijas investorus.
Lūk, daži piemēri: ar Krastiņa starpniecību AirBaltic teju sāka lidot ar Krievijas Sukhoi lidmašīnām!
Viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”[1].
Tagad padomāsim, kā šī frāze izskatās uz šodienas karadarbības fona Ukrainā un teju vispasaules sankcijām pret Krievijas biznesu. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz, jo solidaritātes pēc tās būtu jānoliek pie malas (ja nebūtu izjukušas jau pirms tam).
Bet tas vēl nav viss, ir vēl virkne situāciju, kurā Krievijas biznesa telpas intereses prevalēja pār “morāles” vērtībām un Latvijas interesēm. Krastiņa konsultētais Food Union tika pārdots Krievijas investoriem; arī Liepājas metalurga gadījumā tika “iekonsultēti” investori, kas pārliecinoši iznīcināja Liepājas flagmani, bet vienlaikus sniedza atbalstu arī Austrumukrainas prokremlisko separātistu darbībām.
Olainfarm tika mēģināts pārņemt ar apšaubāmas izcelsmes līdzekļu palīdzību, mēģinot atmazgāt Rīgas Satiksmes shēmās pievākto, kā arī nopludināta iekšēja informācija ārvalstniekiem. Manuprāt, šādus darbības principus varētu salīdzināt arī ar noslieci uz diversiju.
Turklāt pēc krimināllietu ierosināšanas Kārlis ticis vaļā no savām daļām konsultāciju firmā Prudentia. Gluži kā šobrīd Romāns Abramovičs (kuru londonieši dēvē par Putinam pietuvinātu personu) mēģina distancēt sevi no futbola kluba Chelsea, kā arī atbrīvojas no visiem saviem Londonas īpašumiem, lai sankciju gadījumā nepaliktu bešā.
Raugoties uz notiekošo Ukrainā, kur tiek ķerti iekšējie diversanti, kas marķē bombardējamās ēkas, rodas jautājums, vai arī mūsu rindās un telpās nav diversanti, kas “marķē” stratēģiski svarīgus valsts objektus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nupat teica, ka 5.kolonna netiks pieļauta. Bet, iespējams, tā ir tepat deguna galā.
[1] http://www.leta.lv/es/item/C72CC468-65F4-48EF-BF1C-CF0B9B134741/jaunumi:news/
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
