Diversanti Latvijas biznesa telpā. Labi, ka „airBaltic” nelido ar „Sukhoi” lidmašīnām
Latvijas patriots Salvis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Situācijā, kad tepat aiz stūra notiek kara darbība (gan fiziska, gan ekonomiska), kad valstis vicinās ar sankciju draudiem un liela daļa arī tās ievieš pret okupantu režīma atbalstītājiem, pienācis laiks arī Latvijā skrupulozāk pārskatīt mūsu biznesa telpu. Šodien īpaši atmiņā nāk kāds biznesa konsultants, finansists Kārlis Krastiņš (attēlā), kurš savulaik kopā ar Ģirtu Rungaini bija firmas Prudentia seja.
Šobrīd Rungainis dzīvo dubulto dzīvi - savos veikalos tirgo krievu šņabi, bet internetā atrodamajās vietnēs gāna Putina karadarbību un slavē sankcijas. Savukārt Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam ir dārga.
Taču publiskajā telpā atrodams gana daudz kritikas par Krastiņa biznesa ētiku un darbības principi rada bažas par darbību jebkuras citas valsts, tikai ne Latvijas interesēs. Turklāt pret šo cilvēku šobrīd ir spēkā esošas vismaz divas krimināllietas.
Par “morāles vērtībām” var tikai pabrīnīties. Interesanti, ka Latvijas aizstāvim, šķiet, ir izteikta tendence pievērsties Krievijas biznesa interesēm, gan konsultējot Latvijas uzņēmumus nereti krievu biznesa interesēs, gan piesaistot uzņēmumiem Krievijas investorus.
Lūk, daži piemēri: ar Krastiņa starpniecību AirBaltic teju sāka lidot ar Krievijas Sukhoi lidmašīnām!
Viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”[1].
Tagad padomāsim, kā šī frāze izskatās uz šodienas karadarbības fona Ukrainā un teju vispasaules sankcijām pret Krievijas biznesu. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz, jo solidaritātes pēc tās būtu jānoliek pie malas (ja nebūtu izjukušas jau pirms tam).
Bet tas vēl nav viss, ir vēl virkne situāciju, kurā Krievijas biznesa telpas intereses prevalēja pār “morāles” vērtībām un Latvijas interesēm. Krastiņa konsultētais Food Union tika pārdots Krievijas investoriem; arī Liepājas metalurga gadījumā tika “iekonsultēti” investori, kas pārliecinoši iznīcināja Liepājas flagmani, bet vienlaikus sniedza atbalstu arī Austrumukrainas prokremlisko separātistu darbībām.
Olainfarm tika mēģināts pārņemt ar apšaubāmas izcelsmes līdzekļu palīdzību, mēģinot atmazgāt Rīgas Satiksmes shēmās pievākto, kā arī nopludināta iekšēja informācija ārvalstniekiem. Manuprāt, šādus darbības principus varētu salīdzināt arī ar noslieci uz diversiju.
Turklāt pēc krimināllietu ierosināšanas Kārlis ticis vaļā no savām daļām konsultāciju firmā Prudentia. Gluži kā šobrīd Romāns Abramovičs (kuru londonieši dēvē par Putinam pietuvinātu personu) mēģina distancēt sevi no futbola kluba Chelsea, kā arī atbrīvojas no visiem saviem Londonas īpašumiem, lai sankciju gadījumā nepaliktu bešā.
Raugoties uz notiekošo Ukrainā, kur tiek ķerti iekšējie diversanti, kas marķē bombardējamās ēkas, rodas jautājums, vai arī mūsu rindās un telpās nav diversanti, kas “marķē” stratēģiski svarīgus valsts objektus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nupat teica, ka 5.kolonna netiks pieļauta. Bet, iespējams, tā ir tepat deguna galā.
[1] http://www.leta.lv/es/item/C72CC468-65F4-48EF-BF1C-CF0B9B134741/jaunumi:news/
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
