Divi afgāņu bēgļi neuzskata, ka sieviete ir cilvēks, un nolemj izvarot piecpadsmitgadīgu meiteni
Haralds Brauns15.12.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Šis ir kārtējais stāsts par iekļautības politikas sekām, bet šis gadījums ir ar fascinējošu devu cinisma. Īsumā: tiek izvarota pusaudze, bet izvarotāji tiek aizstāvēti, sakot, ka viņi ir kulturāli atšķirīgi un izvarot meiteni – tas ir normāli viņu kultūrā. Bet visu pēc kārtas.
9. decembrī The Times ziņoja, ka divi afgāņi, kuri ieradās Lielbritānijā ar mazām laivām, vārdā Jans Jahanzebs un Isrars Niazals, izvaroja 15 gadus vecu meiteni.[1] Abi izvarotāji ir 17 gadus veci patvēruma meklētāji.
Jahanzebs centās iekļūt Lielbritānijā trīs reizes, līdz viņam tas beidzot izdevās šī gada janvārī. Viņu izglāba krasta apsardze pēc tam, kad viņa piepūšamā laiva sabojājās. Niazals ieradās Lielbritānijā pagājušā gada novembrī. Visu šo laiku abi dzīvoja nodokļu maksātāju apmaksātā miteklī līdz pat izvarošanai maijā.
Kas ir fantastiski: abu izvarotāju likumīgie aizstāvji vēlējās, lai netiktu publiski paustas detaļas par to, ka izvarotāji ir afgāņu patvēruma meklētāji. Tas varot izraisīt “plašus sabiedriskus nemierus”.
Meiteni nolaupīja Jahanzebs, kurš viņu ievilka nomaļā vietā parkā un piezvanīja savam draudziņam Niazalam, sakot “nāc ātri”, pēc kā tas drīz ieradās un abi meiteni izvaroja.
Novērošanas kameru video parāda, kā meitene lūdzās, lai viņu palaiž vaļā. Viņa zināja, ka viņu izvaros, un lūdza pēc palīdzības apkārtējiem, bet palīdzība nesekoja. Jahanzebs teica meitenei, lai viņa klusē, un aizklāja viņas muti ar roku.
Izvarotā meitene teica savā cietušā paziņojumā: “Diena, kad es tiku izvarota, mainīja mani kā cilvēku. Es vairs neesmu laimīga, bezrūpīga pusaudze. Šī bija mana pirmā seksuālā pieredze. Tagad katru reizi, kad es izeju ārā, es nejūtos droši. (..) Doma par cilvēku satikšanu skolā man liek justies fiziski nelabi.”[2]
Meitenes māte savā paziņojumā bilda: “Mēs esam noraudzījušies, kā mūsu dzīvīgā, laimīgā un pašpārliecinātā meita ir sašļukusi un cieš no trauksmes tik ļoti, ka viņai bieži ir fiziski slikti. Šis [izvarošana] ir ietekmējusi katru viņas dzīves aspektu. Kaut kas mūsos visos salūza tajā dienā.”[3]
Džošua Redklifs, kurš tiesā pārstāvēja Niazalu, teica, ka nabaga pusaudzis ir izgājis cauri traumai, redzot, kā tiek nogalināts viņa tēvs Afganistānā.
Un šī ir būtiskākā daļa, turpina Redklifs: “Pastāv kultūras atšķirības. Viņš [Niazals] nav pieradis pie sabiedrības, kurā sievietes ir brīvas un tiek uzskatītas par līdzvērtīgām vīriešiem. Viņš nav pieradis pie sabiedrības, kurā alkohols ir brīvi pieejams. Viņš ir morāli apmaldījies. Pastāv milzīgas kultūras barjeras, kas ir kļuvušas par milzīgām morālām barjerām.”[4]
Vēl Redklifs piebilda, ka izvarotājs Niazals varētu “nodrošināt sev dzīvi šajā valstī” pēc atbrīvošanas.
Jahanzebam tika piespriests desmit gadu un astoņu mēnešu ilgs cietumsods, bet Niazalam deviņi gadi un desmit mēneši.
Cinisma paraugstunda
Ir uz sekundi jāapstājas un jāaptver visas šīs lietas detaļas.
Divi salašņas nelegāli ierodas Eiropā. Viņus vairākus mēnešus uztur nodokļu maksātāji. Viņi nav pieraduši pie kultūras, kur sieviete ir līdztiesīgs cilvēks, un nolemj garlaicības mazināšanai izvarot piecpadsmitgadīgu meiteni. Pēc tam abu izvarotāju aizstāvji lūdz, lai sabiedrībai netiktu paustas detaļas par viņu izcelsmi. Abi izvarotāji vēl cer pēc atbrīvošanas palikt Lielbritānijā un “nodrošināt sev dzīvi šajā valstī”.
Pie tā ir novedusi dažādības un iekļautības politika, ko sludina arī mūsu pašmāju progresīvie ar protestiem “Migrācija ir cilvēktiesības”.[5]
Nobeigumā vēl būtiska detaļa. Bieži (katru dienu) tiek sludināts, ka visi, kuri ierodas Eiropā no trešajām pasaules valstīm, ir baigi lielā bagātība. Viņi ir inženieri, ārsti, juristi, kosmonauti, skolotāji utt. Tad ko Lielbritānijai ir devusi šī atvērto durvju politika – “dažādības talanta” uzņemšana?
Ekonomikas un biznesa pētījumu centrs (CEBR) nesen nāca klajā ar ziņu: briti līdz 2040. gadiem būs nabadzīgāki nekā turki un latvieši![6]
Lielbritānijas ekonomika turpina grimt, un tiek lēsts, ka 2050. gadā britiem būs 46. lielākais IKP uz iedzīvotāju pasaulē. No 1998. un 2003. gada Lielbritānija bija TOP 25, bet šobrīd ir jau 30.
CEBR atklāja, ka Lietuva pārsniegs Lielbritānijas rādītājus līdz 2030. gadam, bet Čehija un Saūda Arābija līdz 2031. gadam, Polija līdz 2034. gadam. 2043. gadā pat Latvijas un Turcijas IKP uz iedzīvotāju būs lielāks nekā britiem.
Tātad secinājums ir tikai viens: kamēr visas pasaules salašņām un laimes meklētājiem tiek izmaksāti tūkstošiem mārciņu lieli pabalsti, piešķirti bezmaksas mitekļi, Lielbritānija turpina slīkt mēslos. Lielbritānija ir atdevusi visu, kas tai ir, tostarp panākusi, ka briti būs minoritāte paši savā valstī līdz gadsimta beigām, bet nav ieguvusi neko. Pat ne ekonomisku labumu.
Visi kosmonauti, juristi un inženieri ir norakuši Lielbritāniju, un dažādības projekts ir izgāzies. Cerams, ka no šīm kļūdām varēsim mācīties mēs un citas normālas valstis kā Polija, kura, starp citu, bez dažādības un iekļautības ir iekļuvusi TOP 20 lielāko ekonomiku pulkā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
